Mālpils zemenes sārtojas

(Komentēt)
Ginta Apsīte: “Cilvēki tic mūsu ogai, un mums ir svarīgi saglabāt šo ticību un pārliecību, ka mūsu oga ir veselīga.” Ginta Apsīte: “Cilvēki tic mūsu ogai, un mums ir svarīgi saglabāt šo ticību un pārliecību, ka mūsu oga ir veselīga.” Foto: no Gintas Apsītes privātā arhīva
8. jūnijs, 15:07

Vasaras sākums smaržo pēc jasmīniem, nopļautas zāles un zemenēm. Mālpils novada Sidgundā atrodas ģimenes saimniecība, kur jau vairāk nekā 20 gadus audzē zemenes ar nu jau labi atpazīstamo firmas zīmi "Mālpils ZemeNes".

Šo gadu laikā saimniecība ir izaugusi un kļuvusi par vienu no vislielākajiem šo ogu audzētājiem Latvijā, apsaimniekojot 17 hektārus zemeņu lauku.

Karstums nesajūsmina

"Šā gada maija lielais karstums un sausums zemenēm nav nācis par labu," saka saimniece Ginta Apsīte. "Laukos, kas ir aprīkoti ar laistīšanas iekārtām, zemeņu raža necietīs, tikai zemenes nogatavosies īsākā laika periodā"

Ginta teic, ka zemeņu raža šovasar varētu būt visai apjomīga, pārsniedzot 10 tonnas ogu no hektāra. Tomēr viss esot dabas rokās, jo zemenes aug zem klajas debess un ir pakļautas laikapstākļu ietekmei. Saule, tveice, sausums, krusa vai ilgstošas lietavas – tas viss nosaka sārtvaidžu likteni vagās, tāpēc ir grūti paredzēt un ieplānot potenciālās ražas apjomus.

"Zemenēm šogad bija ļoti labvēlīga ziema, un stādījumi, paldies dievam, neizsala," priecājas saimniece, "rudens lieti deva arī labu ziednešu daudzumu."
Saimniece teic, ka pēc aizvadītā lielā karsuma, kad visi zemeņu ziedi ziedēja vienlaikus, nevis pakāpeniski, tās visas vienā laikā arī ražos.

"Ogu būs daudz, un tas nav labi, jo visu šo apjomu būs grūti uzreiz nolasīt un pārdot. Labāk ir, kad ogas ienākas pakāpeniski. Šogad sanāk tā, ka ļoti daudz ogu jānolasa vienlaikus, tāpēc grūti tikt uz priekšu ar lasīšanu. Šis karstums zemenēm nav nācis par labu."

"Mālpils ZemeNes" jau šobrīd esot nopērkamas Siguldas tirgū. Katru gadu tās tiekot realizētas arī Cēsīs un Rīgā. "Šīs nedēļas beigās mēs jau varētu būt Rīgā," saka saimniece.

"Šogad Centrāltirgū ir atvēlēts speciāls laukums zemnieku tirdziņam. Tad nu mēs tur būsim ar divām zemeņu tirdzniecības vietiņām. Ar savu atpazīšanas zīmi – "Mālpils ZemeNes" krekliņiem un galdautiņiem."

“Šogad Centrāltirgū ir atvēlēts speciāls laukums zemnieku tirdziņam. Tad nu mēs tur būsim ar divām zemeņu tirdzniecības vietiņām.”“Šogad Centrāltirgū ir atvēlēts speciāls laukums zemnieku tirdziņam. Tad nu mēs tur būsim ar divām zemeņu tirdzniecības vietiņām.”


Ejam līdzi Eiropas tirgum
Ginta teic, ka saimniecībā audzēto zemeņu stādi gan netiekot tirgoti. Tikai ogas. Turklāt tirgus pieprasījums, izrādās, diktē arī zemeņu šķirnes. Ārzemēs nepārtraukti tiekot selekcionētas, atjaunotas un veidotas jaunas zemeņu šķirnes.

"Poļi ved uz Latviju savas zemenes, latvieši redz: o, šīs ir foršas! Un tad mēs pērkam un stādām jaunu šķirņu zemeņu stādus. Ejam līdzi Eiropas tirgum. Citādi nevar."

Zemnieku saimniecība nav bioloģiskā. Ginta stāsta: "Esam integrētā saimniecība. Zemenes mums ir ieklātas salmos. Pirmajā gadā mēs ravējam melno zemi, pēc tam, kad stādiņi paaugas, vasarā klājam virsū salmus. Tas ļoti palīdz cīnīties ar nezālēm. Nezāļu apkarošanai mēs ķimikālijas nelietojam. Paši ēdam ogas un arī citiem iesakām to darīt. Cilvēki tic mūsu ogai, un mums ir svarīgi saglabāt šo ticību. Tikai ar šādu pārliecību mēs arī strādājam."

Konkurence tirgū ir liela, teic Ginta. Latvijā daudzas saimniecības audzē un piedāvā tirgū savas zemenes. Taču konkurence ir jebkurā biznesā, ar to jārēķinās.

Priecājas par samazināto PVN
Vaicājām, kā Sidgundas saimniecība vērtē valdības ieviesto samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Ginta priecīgi teic: "Ļoti novērtējam un esam tikai par! Ļoti liels paldies valstij arī par to, ka mēs jau kuro gadu varam nodarbināt sezonas laukstrādniekus un mums ir jāmaksā tikai 15% nodoklis. Līdz ar to mēs varam vairot savu lauksaimniecisko darbību. Arī tagad mēs paplašinām savus laukus un varam piesaistīt vairāk darbinieku, jo mums tā oga atmaksājas."

Latvijas tirgū izaudzēt zemenes ir grūti, atzīst G. Apsīte, jo atšķirībā no Polijas, kur strādniekiem maksā mazas algas un valsts subsidē zemeņu audzēšanu,

Latvijā zemeņu audzēšanu subsidē mazākā apmērā.
"Mums ir risks: ja polis ieved Latvijas tirgū lētu ogu, arī mums tirgū jāiet ar zemāku cenu. Bet valsts mums nāk pretī, un mums ir darbinieki ar sezonas laukstrādnieku nodokli tikai 15%, un arī 5% PVN likme, tāpēc esam pateicīgi valstij, ka tas ir ieviests. Es ceru, ka tādējādi arī legālais tirgus būs lielāks."

Līdztekus zemenēm šogad iekopti arī cidoniju lauki, jo cidoniju apsaimniekošana prasa mazāk darba un darbaspēka, ko ir tik grūti piesaistīt. Saimniece teic, ka cidoniju stādījumam ir jāaug trīs gadus, lai tās sāktu ražot, tāpēc laika vēl esot diezgan izdomāt, ko ar cidonijām darīt.

"Šogad domāju cidonijas aizvest uz zemnieku tirgu, jo to pagaidām nav daudz. Ja nesāksi – nezināsi, kā tas ir!"

Meklē atbildīgus ogu lasītājus
Tik lielā saimniecībā izaudzēto ogu apjoms ir liels, tāpēc šādai zemeņu plantācijai katru gadu tiek meklētas čaklas rokas, lai ražu varētu novākt. "Ogu lasītājiem nodrošinām dzīvesvietu uz vietas – pārvietojamajos namiņos," stāsta Ginta.

Saimniece teic, ka ļoti palīdzot sociālajā vietnē "Facebook" ievietotie sludinājumi. Atsaucība esot daudz lielāka, jo portālā ievietotie darba piedāvājumi sasniedz plašāku auditoriju. "Zvana gan vairāk, nekā reāli brauc strādāt," smej Ginta, "tomēr šādā veidā varam piesaistīt cilvēkus vairāk."

Skolēni zemeņu lasīšanas darbā gan netiekot ņemti. Zemeņu lasītājam jābūt vismaz 18 gadus vecumam un atbildīgam, jo šis darbs ir nopietns, kur nevar šā tā – šodien atnākšu, rīt nenākšu.

Zemeņu lasītājiem darbiņš esot visas vasaras garumā. "Pēdējās ogas, vēlā šķirne, ražo līdz pat augusta beigām," saka saimniece, "pagājušajā gadā ražoja līdz septembra vidum, bet šogad viss nogatavojas ātrāk."

 

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Aptauja Rīgā. Kā vērtējat Artusa Kaimiņa aizturēšanu un veikto kratīšanu pie viņa? aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/CZLvzFZdA2
aprinkislv
Neparastā Pierīga. Babīte – novads ar burvju spoguli aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/YzXUtS1TMl
aprinkislv
Pierīgā degusi meža zemsedze, sausā zāle, krūmi, celms, šķūnis, kiosks un gulta aprinkis.lv/sabiedriba/kri… pic.twitter.com/dnSruEoa1I

Twitter Citi raksta

Stopini_Latvia
Priecīgus Līgo svētkus! pic.twitter.com/1f6FJ6Lfog
sigulda_lv
Novadniekiem ir iespēja saņemt atkritumu šķirošanas maisus un šķirot atkritumus bez maksas savā dzīvesvietā:… twitter.com/i/web/status/1…
sigulda_lv
Noslēdzoties mācību gadam, uzsākti remontdarbi Siguldas novada izglītības iestādēs. Kopumā izglītības iestāžu remo… twitter.com/i/web/status/1…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018