Aprinkis.lv - Senāk Jūrmalā ķēra zivis. Tagad ķer iedegumu

Senāk Jūrmalā ķēra zivis. Tagad ķer iedegumu

(Komentēt)
Šādu produktu Jūrmalas pilsētā vairs neredz. Šādu produktu Jūrmalas pilsētā vairs neredz. Foto: arhīvs
1. augusts, 15:43

Mūsu redakcijai piezvanīja Jānis no Sīpolciema Babītes novadā. Kunga darba gaitas vairāk saistītas ar Jūrmalas pilsētu, tādēļ saprotams bija jautājums, vai kūrortā ir iespējams iegādāties vietējo zvejnieku ķertas un kūpinātas zivis. Agrāk tāda iespēja bijusi, bet nu jau vairākus gadus nekā.

Patiesi, no vienas puses arī atpūtniekiem piedāvājums varētu šķist interesants, no otras – iespējams, tās tikai mūsu iedomas un Jūrmalas maksātspējīgajiem viesiem ir pavisam citas prioritātes. Lūkojām noskaidrot.

Jūrmalas zvejniecības tradīcijas – muzejā
"Līdz pat 19. gadsimta 30. gadiem, kad strauji attīstījās Rīgas Jūrmalas peldvietas, zvejniecība bija galvenā vietējo iedzīvotāju saimniecības nozare," teikts Jūrmalas tūrisma informācijas centra portālā. Piekrastes zveja kā galvenā vietējo jūrmalnieku saimniecības nozare nu jau ir senā, senā pagātnē. Kaut arī vēl ir pa kādai zvejnieku saimniecībai Jūrmalā, tomēr par nozari šeit runāt īsti nevar. Ar senajām zvejniecības tradīcijām, zvejas rīkiem un citiem atribūtiem interesenti var iepazīties Jūrmalas brīvdabas muzejā.

Jūrmalas domes pārstāve Elita Cepurīte teic, ka iepriekšējos gados Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem bijusi iespēja iepazīt arī zivju kūpināšanas tradīcijas.

"Vasaras mēnešos katru ceturtdienu Jūrmalas brīvdabas muzejā varēja vērot reņģu kūpināšanu un pēc tam tās degustēt," stāsta domes pārstāve. "Šovasar muzeja teritorijā notiek rekonstrukcija, tādēļ Zivju dienas tur nenotiek, taču apmeklētājiem tas bija interesants pasākums, un, domājams, ka pēc rekonstrukcijas nākamajā gadā tas tiks turpināts."

Profesionālo zvejnieku kūrortpilsētā maz
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieka Ričarda Derkača teikto, Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā zvejo deviņas zvejnieku saimniecības un divas zvejnieku sabiedrības (SIA). Kopumā zvejā dodas 22 zvejas laivas.

Daudzus piekrastes zvejniekus apvieno biedrība "Latvijas Zvejnieku federācija". Biedrības vadītājs Ēvalds Urtāns teic: profesionālo zvejnieku Jūrmalā ir palicis maz. Bet ir pa kādam pašpatēriņa zvejniekam, kuri zivis nedrīkst tirgot. Zivis tirgo Lapmežciemā, vēl šur tur piekrastē. Lietuvā esot daudz vairāk tādu vietu, kur iespējams nopirkt vietējo zvejnieku kūpinājumus.

Ē. Urtāns stāsta, ka agrāk Jūrmalā bijusi kolektīvā saimniecība "Uzvara", kas atradusies ļoti ekskluzīvā vietā, tādēļ šo zemes gabalu iekāroja daudzi. Tā nu šī kolektīvā saimniecība deviņdesmitajos gados novesta līdz bankrotam un viss ticis likvidēts. "Šobrīd vairs palikušas tikai dažas zvejas saimniecības Lapmežciemā, no kurām produkciju var iegādāties. Daļa no loma ir Rīgas jūras līcī ķertas zivis, bet pārsvarā tās ir okeānu zivis," saka Ē. Urtāns. "Varbūt es kļūdos, taču – tāda profesionāla zvejas aktivitāte Jūrmalā ir pārvērtusies par kūrorta zonu bez zivīm."

Roņu problēma aktuāla visā piekrastē
"Roņi ir problēma visā Latvijas piekrastē," saka Ē. Urtāns. "Nav tādas vietas – ieskaitot Daugavu līdz pat Centrāltirgum, kur roņi iepeld – kur viņu nebūtu. Roņi peld arī lielajās upēs iekšā: Daugavā, Buļļupē, Lielupē, padsmit kilometrus uz augšu. Tajā skaitā arī Liepājas ezerā."

Roņu esot ļoti daudz, un pēdējos desmit gados to skaits ir ievērojami audzis. "Tie visi grib ēst un ir iemācījušies izlaupīt zvejas rīkus, kuros mierīgi barojas, jo nav jādzenas pakaļ zivīm," saka "Latvijas Zvejnieku federācijas" vadītājs, piebilstot, ka zvejniekiem nav nekāda valsts atbalsta. Lai tiktu klāt pie laša, roņi saplēš tīklus, un to radītos zaudējumus neviens nekompensē. Uzraugošās iestādes jau vairākus gadus tikai mēģinot savākt datus no zvejas žurnāliem, lai noteiktu roņu nodarīto postījumu apmērus, bet reāli nekas netiekot darīts.

"Zvejnieks nereti baidās rakstīt, ka ir noķēris roni," saka Ē. Urtāns, "krastā to vest īsti nedrīkst, jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei, jāsaņem atļauja; tas nozīmē, ka laivai būs jāgaida vairākas dienas vai nedēļas. Tas ir iemesls, kādēļ bieži šādi beigti roņi vienkārši tiek izskaloti krastā un pašvaldībai – Rojai, Jūrmalai vai Salacgrīvai – jāvāc savā teritorijā beigtie roņi tikai tādēļ, ka valstī nav sakārtota likumdošana."

Paši zvejnieki zivis neapstrādā
Jūrmalas pilsētas domes pārstāve E. Cepurīte informē, ka Jūrmalas pilsētas dome rūpnieciskās zvejas tiesības 2018. gadam piešķīrusi 14 komerciālās zvejas pārstāvjiem (kopumā 70 rūpnieciskās zvejas tiesības fiziskām un juridiskām personām, kas nozvejotās zivis var izmantot savām vajadzībām, bet ne pārdošanai). Jūrmalā no tiem ir reģistrēti četri (pārējie – Rīgā, Ragaciemā, Lapmežciemā).

Pēc domes informācijas, nozvejoto zivju apjomi Rīgas jūras līcī ir šādi: Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritorijā pagājušajā gadā visvairāk tika nozvejotas reņģes, apaļie jūras grunduļi un salakas. "Paši zvejnieki zivis neapstrādā, bet pārdod pārstrādātājiem (Ragaciemā, Lapmežciemā un citviet), pārdevējiem Centrāltirgū, kā arī lopbarības ražošanai," saka E. Cepurīte.

Reņģes dažkārt pārpērkot Lietuvas zivju pārstrādātāji. Tirdzniecības licences tirgošanai publiskās vietās (tostarp ielu tirdzniecībai, tirdzniecībai publisku pasākumu laikā u.tml.) ar zivju produktiem vai svaigām zivīm pašvaldība nav izsniegusi, jo šādu pieprasījumu neviens nav izteicis. "Patlaban pircējiem zivis un zivju produkti jāmeklē privātos veikalos un tirgū," norāda Jūrmalas pašvaldības pārstāve.

Iepriekš:
Piekrastes zvejnieku prieki un nedienas

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Aptauja Rīgā. Kā vērtējat pensiju indeksāciju? aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/PcH1vbEix9
aprinkislv
VDK zinātniskās izpētes komisija @Maris_Zanders : Nav skaidrs, kur mēs patlaban stāvam aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/OcCUvPy4R7

Twitter Citi raksta

Adazu_novads
Atļauts peldēties visās peldvietās, izņemot Alderu centra pludmali, Lielo Baltezeru (pie kapiem), kur novērota atk… twitter.com/i/web/status/1…
sigulda_lv
Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ir iespēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz pat 90% apmērā iebraucamo ceļu… twitter.com/i/web/status/1…
Saulkrastu_nov
Iznācis informatīvā izdevuma "Saulkrastu Domes Ziņas" augusta numurs bit.ly/2MKLwkU pic.twitter.com/vl9ecuaePd

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018