«Lauku attīstība cieši saistīta ar cilvēku spēju uzņemties iniciatīvu, veidot savu, kaut nelielu, uzņēmumu. Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionu centros un attālākajos Latvijas nostūros, jāveido kompleksa pieeja, stimulēšanas un atbalsta pasākumus īstenojot dažādām ministrijām,» skaidro komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Analizējot sociālekonomisko situāciju lauku reģionos, pētījuma autori prognozē būtisku darba vietu samazinājumu lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarēs un pauž uzskatu, ka jāveicina jaunu darba vietu radīšana. Līdz 2020. gadam agrobiznesā nodarbināto skaits varētu sarukt par 57 000 cilvēku, savukārt attīstot tādu produktu ražošanu, kas ir ar lielāku pievienoto vērtību, darba vietu samazinājums būtu 43 000, minēts pētījumā, vēsta ziņu aģentūra LETA.

«Šis apjomīgais pētījums nepiedāvā konkrētus risinājumus, un, pirms ķerties pie projektu īstenošanas, rūpīgi jāizsver ieguldījumu lietderība ilgtermiņā. Būtu aplami veikt lielus ieguldījumus infrastruktūrā, kas pēc tam stāvēs tukša, ja izrādīsies, ka patiesie lauku iztukšošanās iemesli nav saistīti ar infrastruktūras stāvokli,» norādīja komisijas priekšsēdētājs.

Lai veicinātu ražošanas attīstību, piemēram, būvmateriālu ražošanu, mašīnbūvi, valstij jāiegulda cilvēkkapitālā un infrastruktūrā, vienlaikus domājot par papildu stimuliem investoriem uzsākt darbību nevis Rīgā, bet attālākos reģionos.

Komisijas deputāts Romāns Naudiņš uzsvēra, ka daudziem uzņēmīgiem un idejām bagātiem cilvēkiem uzsākt savu biznesu traucē starta kapitāla trūkums. Tāpēc, īstenojot Eiropas Savienības projektus, jādomā par valsts garantijām sākumkapitāla saņemšanai.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma informēja, ka tiek izstrādāts lauku attīstības plāns, kuru maijā plānots prezentēt Saeimas komisijai. Ministre arī atzina nepieciešamību pilnveidot Lauku atbalsta dienesta konsultantu darbu, lai viņi spētu palīdzētu cilvēkiem arī uzsākt uzņēmējdarbību.