Vai zini, kā sader kafija un tavas zāles? Stāsta farmaceite ^{Apriņķis.lv}

Lai gan pētījumu rezultāti par kafijas ietekmi uz cilvēka veselību ir pretrunīgi, kopumā regulāra kafijas lietošana mērenā daudzumā (līdz piecām krūzītēm dienā) tiek uzskatīta par labvēlīgu. Pozitīvs efekts ir pierādīts dažu neiroloģisko slimību – Parkinsonisma un Alcheimera slimības – riska mazināšanā, metabolās veselības uzlabošanā (samazina insulīna rezistenci, uzlabo glikozes toleranci, normalizē sāta sajūtu regulējošo hormonu līdzsvaru un palīdz aizsargāties pret aknu slimībām).

Antioksidanti kafijā

Ik brīdi mūsu organismā veidojas savienojumi, ko sauc par brīvajiem radikāļiem. Papildus tos uzņemam arī no ārējās vides – no piesārņojuma, alkohola, tabakas dūmiem, radiācijas, dažādiem medikamentiem. Ar šiem savienojumiem cīnās organisma iekšējā antioksidantu sistēma, taču, kad brīvo radikāļu ir izveidojies pārlieku daudz, ar mūsu iekšējām rezervēm ir krietni par maz. Veidojas oksidatīvais stress, kas saistāms ar dažādu orgānu darbības traucējumiem un organisma novecošanos. Tad lieti noder antioksidantus uzņemt papildus – ar pārtiku. Lielākajai daļai cilvēku kafija ir viens no galvenajiem antioksidantu avotiem uzturā.

Hlorogēnskābes un melanoidīni ir vieni no galvenajiem savienojumiem kafijā, kam piemīt antioksidatīva aktivitāte. To daudzums kafijā ir atkarīgs gan no kafijas šķirnes, gan grauzdēšanas pakāpes, gan dzēriena pagatavošanas metodes. Grauzdēšanas procesā kafijas pupiņās esošo hlorogēnskābju saturs būtiski samazinās, taču dažādu ķīmisku reakciju rezultātā izveidojas melanoīdi – savienojumi, kas piešķir grauzdētām pupiņām brūno krāsu. Pētījumu dati liecina, ka vidēja grauzdējuma kafijai antioksidatīvā aktivitāte ir augstāka nekā tumša grauzdējuma kafijai. Antioksidantiem raksturīga iedarbība piemīt arī citiem kafijā esošiem savienojumiem – kofeīnam, nikotīnskābei, trigonelīnam un diterpēnu savienojumiem.

Kafijas novājināts vai pastiprināts zāļu efekts

Kafijas stimulējošais efekts ir plaši pazīstams, tādēļ nav brīnums, ka tā novājina efektu tādiem antipsihotiskajiem medikamentiem kā litijam un klozapīnam. Savukārt aspirīna, epinefrīna (ko izmanto, ārstējot nopietnas alerģiskas reakcijas) tiek pastiprināta kopā ar to blakusefektiem. Visbeidzot, kafija apgrūtina organisma spēju uzņemt dzelzi, tādēļ nav ieteicama tiem, kuriem ir dzelzs deficīta anēmija.

Ko lietojam pie kafijas

Labi zināms, ka ir medikamentu kombinācijas, kuras nevajadzētu lietot kopā – nevēlama vai novājināta efekta dēļ. Mazāk zināms fakts, ka arī noteikti ēdieni un dzērieni iespaido zāļu efektivitāti.

Piens

Piens var apgrūtināt organisma spēju uzņemt dažas antibiotikas. Tam par iemeslu ir pienā esošās minerālvielas – galvenokārt kalcijs un magnijs – kā arī proteīns kazeīns. Lietojot antibiotikas, jānoskaidro, vai uzturā nav jāierobežo svaigie piena produkti.

Šokolāde

Īpaši tumšā šokolāde var novājināt efektivitāti medikamentiem, kas ir paredzēti pret trauksmi vai vieglākai aizmigšanai. Tajā pašā laikā tā var pastiprināt efektu stimulantiem, piemēram, metilfenidātam. Visbeidzot – cilvēkiem, kas depresijas un vai arī Parkinsona slimības ārstēšanai lieto monoamīnoksidāzes inhibitorus (ķīmisko vielu klase, ko izmanto kā antidepresantus depresijas ārstēšanā), tumšā šokolāde var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos.

Alkohols

Iespējams, vislabāk zināmā viela, ko nav vēlams lietot kopā ar daudziem un dažādiem medikamentiem. Alkohols daudzas zāles, ieskaitot dažus medikamentus asinsspiediena un sirds slimību ārstēšanai, padara mazāk efektīvas vai pat pilnīgi neefektīvas. Tajā pašā laikā tas var pastiprināt citu zāļu iedarbību, padarot tās stiprākas, nekā paredzētā deva, tādējādi potenciāli radot bīstamību veselībai.

Lakrica

Cilvēki reizēm to izmanto, lai atvieglotu gremošanu vai vienkārši padarītu ēdienu aromātiskāku. Bet lakricā ir glicirizīns, kas var pavājināt dažu zāļu, piemēram, ciklosporīna, iedarbību. Tas ir medikaments, kas paredzēts, lai novērstu nevēlamu imūnsistēmas reakciju pēc orgānu transplantācijas.

Ja lietojat zāles, par savas ēdienkartes saderību ar zāļu lietošanu vienmēr varat pavaicāt savam farmaceitam vai ārstam.

Avots: "Veselības Noslēpumi" (2019)