Astoņi zinātnieki, kuru saknes ir Latvijā Apriņķis.lv
- Autors: Informāciju apkopoja Rūta Grikmane
Kārlis Irbītis
Latvijai un latviešiem ir, ar ko lepoties, un par to liecina Patentu valdes izdotā grāmata “Ceļš uz izcilību. Latvijas izgudrotāji pasaulē”, kurā apkopoti divdesmit piecu pasaulē atzinību guvušu latviešu izcelsmes zinātnieku panākumi. Lai arī par daļu no viņiem sabiedrība dzirdējusi gana bieži, ir arī tādi, par kuriem runāts maz. Piemēram, daudzi pat nezina, ka tieši latvieši radījuši “Mozarella” siera ražošanas iekārtu, “Pringles” čipsus, pirmie patentējuši džinsus vai arī daudzu gadu garumā bija atbildīgi par “Porsche” dizainu.
Lūk, daži no grāmatā iekļauto zinātnieku izgudrojumiem!
“Mozzarella” siera ražošanas iekārta un Visvaldis Dzenis
Agronoms Visvaldis Dzenis dzimis 1921. gadā Daugavpils novada Naujenē, bet 1950. gadā ar okupācijas izraisīto bēgļu straumi nokļuvis Amerikas Savienotajās Valstīs, kur Ņūdžersijā sāka strādāt siera ražotnē “Brunetto Cheese Manufacturing”. 1958. gadā viņš patentēja itāļu siera “Mozzarella” ražošanas iekārtu, kas sieru mehāniski sadala vienāda svara gabaliņos jeb bumbiņās. Iekārta bija pieprasīta gan Amerikā, gan Eiropā un Austrālijā, jo būtiski atviegloja nogurdinošo roku darbu siera ražošanā.
Vēlāk V. Dzenis patentēja vēl divas iekārtas un pats savā uzņēmumā “Dzenis Laboratories” konstruēja vairākus simtus dažādu siera ražošanas aparātu. 2018. gadā Visvaldim Dzenim tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis “Par izcilu Tēvijas mīlestību un ieguldījumu uzņēmējdarbībā, mecenātismā, latvisko vērtību saglabāšanā un uzturēšanā ārpus Latvijas”.
Visvaldis Dzenis miris 2018. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs.
Sirds ritma stimulatora ilglaicīga baterija un Laimdota Alma Estere Sāns-Takeuči
Laimdota Alma Estere Sāns-Takeuči dzimusi 1953. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs Latvijas emigrantu Rūdolfa Sāna un Marijas Sānas ģimenē.
No 1984. gada E. Sāns-Takeuči strādāja medicīnas iekārtu ražošanas uzņēmumā “Greatbatch”, kur pētīja iespēju radīt efektīvu bateriju kardiovertera defibrilatoram, kas palīdzētu pacientiem ar smagiem sirds ritma traucējumiem. 1980. gadā pirmoreiz pacientam implantētais aparāts bija revolucionārs izgudrojums sirds slimību jomā, bet tam bija vāja baterija. 1987. gadā E. Sāns-Takeuči izgudroja bateriju, kas darbojās piecus gadus līdzšinējā viena gada vietā, tādējādi vairs nebija nepieciešamības pacientus ar implantu katru gadu pakļaut operācijai, lai nomainītu bateriju. Zinātniecei ir aptuveni 150 ASV un 40 Eiropas patentu, viņa saņēmusi desmitiem prestižu balvu gan ASV, gan Eiropā.
2009.gadā izgudrotāja saņēma ASV augstāko apbalvojumu tehnoloģijās – Nacionālo medaļu (National Medal of Technology and Innovation). Balvu pasniedza toreizējais ASV prezidents Baraks Obama, kurš nodēvēja E. Sāns-Takeuči par izgudrotāju, kas izglābusi miljoniem cilvēku dzīvību. Kritiskās situācijās pacientam implantētais defibrilators ar E. Sāns-Takeuči radīto bateriju veic elektrošoku, tā neļaujot apstāties sirdsdarbībai un novēršot pēkšņas nāves iestāšanos. 2018. gadā E. Sāns-Takeuči saņēma arī Eiropas Izgudrotāju balvu (European Inventor Award).
“Pringles” čipsi un Aleksandrs Leons Liepa
Aleksandrs Leons Liepa dzimis 1919. gadā Rīgā. 20. gadsimta 60. gados viņš kā ASV uzņēmuma “Procter&Gamble” darbinieks izgudroja un patentēja inovatīvu čipsu gatavošanas metodi. 1968. gadā uzņēmums pieteica tirgū pēc šīs metodes gatavotu produktu ar nosaukumu “Pringles”, kas kļuva populārs teju vienas nakts laikā. A. Liepa turpināja strādāt “Procter&Gamble”, patentējot arī citus savus izgudrojumus, piemēram, sojas proteīnu saturošas brokastu pārslas un nelielus uzkožamos, kā arī gaļas aizstājējus. A. Liepas izgudrojumi patentēti ASV, Kanādā, daudzās Eiropas valstīs un Austrālijā. Kopumā viņam vienam vai kopā ar kolēģiem pieder vairāk nekā 100 valstīs izsniegtu patentu.
Aleksandrs Leons Liepa miris 1999. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs.
Aeronavigācijas izgudrojumi un Jānis Akermanis
Jānis Akermanis dzimis 1897. gadā Rundāles pagastā. Pēc došanās uz Amerikas Savienotajām Valstīm 30. gados viņš projektēja vairākus vēsturiskus lidaparātus un patentēja dažādus ar aeronavigāciju saistītus izgudrojumus. J. Akermanis veicis novatoriskus eksperimentus, lai noskaidrotu liela augstuma un aukstuma ietekmi uz pilotiem un izstrādātu atbilstošu ekipējumu.
Pētījumus J. Akermanis turpināja Otrā pasaules kara laikā rūpnīcu “Boeing Aircraft Corporation” un “Bell Aircraft” uzdevumā un patentēja vairākus pilotu tērpus – skafandrus izdzīvošanai lielā aukstumā. Pēc ASV Gaisa spēku pasūtījuma viņš projektēja pirmo iznīcinātāju, kas spētu lidot lielā augstumā. Kara beigu fāzē J. Akermani iecēla par īpašo padomnieku ASV Gaisa spēkiem Eiropā. Pēc kara viņš turpināja pētījumus liela augstuma lidojumiem – tika konstruēts pirmais virsskaņas vēja tunelis, ko ASV Jūras spēki pasūtīja slepeniem virsskaņas lidaparātu izmēģinājumiem.
Jānis Akermanis miris 1972. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs.
Lidmašīnu konstruēšana, būvniecība un Kārlis Irbītis
Kārlis Irbītis dzimis 1904. gadā Lādes pagastā. Kā dizainers viņš radīja Valsts elektrotehniskās fabrikas jeb VEF logo, izstrādāja VEF pirmo masveidā ražoto radiouztvērēju korpusus, kā arī rūpnīcas vēsturē unikālu darbības posmu – lidmašīnu projektēšanu un būvniecību. No 1925. līdz 1945. gadam K. Irbītis projektēja un konstruēja teju 20 lidaparātus. Otrā pasaules kara gados viņš strādāja kara lidmašīnu būves rūpnīcā “Messerschmitt” Vācijā.
No 1951. gada konstruktors darbojās Kanādas civilo un militāro lidmašīnu būves uzņēmumā “Canadair” Monreālā. Piedalījās arī vertikālās pacelšanās lidmašīnas “CL-84” projektēšanā un radīja tās sarežģīto vadierīču sistēmu. 1970. gadā Kārli Irbīti un projekta vadītāju Frederiku Kleitonu Filipsu apbalvoja ar prestižo Makārdija balvu (McCurdy Award).
1992.gadā par izciliem nopelniem K. Irbītis saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grādu inženierzinātnēs.
Kārlis Irbītis miris 1997. gadā Kanādā.
Džinsa bikses un Džeikobs Viljams Deiviss
Džeikobs Viljams Deiviss dzimis 1831. gadā Rīgā kā Jākobs Jufess. Jau agrā jaunībā viņš apguva drēbnieka amatu un darba gaitas uzsāka kādā šūšanas darbnīcā Rīgā, līdz 1854. gadā izceļoja uz Ņujorku. 1869. gadā Reno pilsētā Džeikobs Viljams Deiviss atvēra drēbnieka darbnīcu. Gadu vēlāk viņš izpildīja pasūtījumu, kas strauji iekaroja popularitāti, – no bālgana rupja kokvilnas auduma uzšuva bikses ar nostiprinātām vīlēm un kabatu atverēm, ko mūsdienās pazīstam kā džinsa bikses.
1873.gadā Dž. Deiviss savu izgudrojumu nostiprināja ar patentu. Tiesības uz to piederēja arī Sanfrancisko dzīvojošajam audumu vairumtirgotājam Līvajam Strausam (1829–1902), kurš apmaksāja ar patenta iegūšanu saistītos izdevumus un palīdzēja aprakstīt izgudrojumu. Turpmāk Dž. Deiviss piedalījās uzņēmuma “Levi Strauss & Co” vadībā. 1907. gadā tiesības uz patentu saņēma uzņēmums “Levi Strauss & Co”, bet Dž. Deivisa iesākto darba drēbju šūšanu turpināja viņa dzimta, kurai pieder uzņēmums “Ben Deivis Manufacturing”.
Džeikobs Viljams Deiviss miris 1908. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs.
Pīpju konstrukcijas un Kārlis Pētersons
Kārlis Pētersons dzimis 1852. gadā Zaļeniekos, Jelgavā (toreiz Mītavā) apguva koka virpotāja amatu un 1872. gadā devās mācīties uz ārzemēm – vispirms uz Sanktpēterburgu (toreiz Pēterpili) Krievijā, tad uz Lībeku Vācijā.
1876.gadā K. Pētersons sāka strādāt par pīpju griezēju Frīdriha Kapa pīpju darbnīcā Dublinā Īrijā un ērtības labad pieteica sevi kā Čārlzu Pētersonu. 1887. gadā viņš kļuva par pīpju ražotnes “Kapp Brothers” līdzīpašnieku, savukārt 1890. gadā patentēja Lielbritānijā pavisam jaunas konstrukcijas pīpi ar nosaukumu “Peterson System pipe”. 1893. gadā uzņēmums mainīja nosaukumu uz “Kapp & Pēterson”, un K. Pētersons kļuva par uzņēmuma direktoru. 20. gadsimta sākumā viņa pīpes konstrukcija saņēma vairākas prestižas balvas starptautiskās izstādēs. Līdz Pirmajam pasaules karam amatnieks patentēja vēl vairākus pīpes konstrukcijas uzlabojumus, un viņam pieder arī patenti Eiropas valstīs un ASV.
Kārlis Pētersons miris 1919. gadā Vācijā.
“Porsche” un Anatols Lapiņš
Anatols Lapiņš dzimis 1930. gadā Rīgā. Otrā pasaules kara sākumā viņa ģimene emigrēja uz Poliju, vēlāk – uz Vāciju, bet 1951. gadā izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
A.Lapiņš bija automobiļu inženieris un dizainers, strādāja tādos uzņēmumos kā “General Motors”, “Opel”, bet no 1969. gada līdz 1988. gadam vadīja “Porsche” dizaina studiju un noteica “Porsche” sporta automobiļu dizainu 20 gadu garumā. A. Lapiņa vadībā tika tālāk attīstīts leģendārais modelis “911”, tirgū parādījās arī vairāki jauni modeļi: “924”, “928”, “944”, “964”. A. Lapiņš ieguva patentus Vācijā, Lielbritānijā, Francijā un citās valstīs. Pēc aktīvo darba gaitu beigām dizainers lasīja lekcijas Vīnes Tehniskajā universitātē.
Anatols Lapiņš miris 2012. gadā Vācijā.