Ko paturēt prātā, lai svētku iepirkšanās tiešsaistē būtu droša
- Autors: Alise Cēsniece, "Huawei Consumer Business Group" mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā
Foto: pixabay.com
Iepirkšanās tiešsaistē kļuvusi ļoti parocīga un ērta, it īpaši svētku sezonā, tagad dāvanas tuviniekiem steidzam nopirkt tiešsaistē. Interneta veikalu darbs kļuvis daudz intensīvāks, kad, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, ne visas dāvanas iespējams iegādāties brīvdienās vai droši nopirkt klātienē. Taču svētku laikā sarosās ne tikai cītīgie dāvanu gādātāji, bet diemžēl arī krāpnieki, kuri atrod jaunus veidus, lai apdraudētu iepirkšanos tiešsaistē. Tādēļ ir svarīgi veikt vairākus pavisam vienkāršus, taču iedarbīgus preventīvus pasākumus, lai pasargātu savus personīgos un finansiālos datus.
"E-komercijas sektoram attīstoties, dažādi tirgotāji arvien biežāk izveido e-veikalu lietotnes, lai iepirkšanās vienmēr būtu parocīga un ērti pieejama arī viedtālrunī. Taču lietotājiem vienmēr jārūpējas par savu drošību, krāpnieki mēdz izmantot dažādus paņēmienus, lai tiešsaistē maldinātu pircējus, piemēram, liktu samaksāt par šķietami pasūtītām precēm, kuras pircēji nemaz nesaņems. Tādēļ, lai svētku laiks nebūtu vilšanās pilns, iesakām vienmēr pārliecināties par to, vai tīmekļvietnes un e-komercijas lietotnes, kurās iepērkamies, atbilst visiem drošības standartiem," stāsta "Huawei Mobile Services" biznesa attīstības vadītāja Latvijā Gunta Kursiša.
Kā liecina maijā veikta SKDS iedzīvotāju aptauja*, Latvijas sabiedrība jūtas pasargātāka par savu veselību, ja preci iegādājas tiešsaistē, to atzīst 70% respondentu, tādēļ, reaģējot uz pircēju paradumu maiņu, arī uzņēmēji aizvien biežāk sākuši piedāvāt preces tiešsaistē. Lai iepirkšanās tiešsaistē būtu droša un pircējs varētu izbaudīt visas tās ērtības, G.Kursiša iesaka, pirmkārt, uzmanīties no apšaubāmiem reklāmas paziņojumiem, neticami izdevīgiem piedāvājumiem un zemām cenām, kas mudina lietotājus noklikšķināt uz saitēm. Ja saņemts pārāk vilinošs piedāvājums, noteikti jāizvairās klikšķināt uz saites, tā vietā ieteicams doties uz konkrētā uzņēmuma oficiālo vietni vai lietotni, lai pārbaudītu pārdevēju un pārliecinātos, vai piedāvājums patiešām ir spēkā.
Otrkārt, pircējiem tiešsaistē noteikti jābūt arī izglītotiem un nepieciešams veikt nelielu izpēti, jo krāpnieki labprāt izveido viltus e-komercijas vietnes. Pirms pirkuma veikšanas ieteicams izlasīt atsauksmes, lai uzzinātu, kāda pieredze ar konkrēto tirgotāju ir bijusi citiem lietotājiem. Turklāt katram oficiālam tirgotājam būtu jānorāda arī sava fiziskā atrašanās vieta un jānodrošina klientu apkalpošanas informācija.
"Tā kā pirkumus internetā veicam attālināti, turklāt visbiežāk ar priekšapmaksu, svarīgi pārliecināties, vai pārdevējs piedāvā iepazīties ar distances līguma noteikumiem: kādi ir apmaksas un piegādes noteikumi, kā arī atteikuma tiesības. Jāņem vērā, ka pandēmijas ietekmē, kā arī uz tuvojošos svētku fona piegādes var aizkavēties. Šī iemesla dēļ ir vērtīgi noskaidrot, kādu rīcību pārdevējs paredz preces piegādes aizkavēšanās gadījumā un vai tā pircējam ir pieņemama," skaidro G.Kursiša.
Protams, vislielākā uzmanība jāvelta maksājuma procesam un jābūt uzmanīgiem, ievadot savu personīgo informāciju. Ja tirgotājs pieprasa vairāk datu, nekā šķiet nepieciešams, atceliet darījumu. Papildus tam visdrošākās ir tās lietotnes vai vietnes, kuras piedāvā divu faktoru autentifikāciju un automātiski izveido drošu savienojumu ar lietotāja internetbanku. Kā liecina SKDS iedzīvotāju aptauja, vairāk nekā puse no pašmāju iedzīvotājiem jeb 61% arī atzīst, ka jūtas droši, ja tiek pieprasīta kartes papildu autorizācija, piemēram, ar internetbankas starpniecību. Tāpat, lai izsekotu norēķinu plūsmai, it sevišķi svētku laikā, kad plānots iepirkties vairāk, ieteicams uzraudzīt maksājumu kartes izrakstus. "Laba lietvedība ir cieši saistīta ar kiberdrošības pārvaldību," norāda eksperte.
Visbeidzot, lai pasargātu sevi un sev svarīgu informāciju, vienmēr jāievēro laba viedierīču lietošanas prakse un, lai izvairītos no ļaunatūrām, vīrusiem un kibernoziedzniekiem, regulāri jāatjauno visas lietotnes un programmatūras, ko izmantojam visās savās ar internetu saistītajās ierīcēs, tostarp datoros, viedtālruņos un planšetdatoros.
*"Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas Latvijas iedzīvotāju pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2020.gada maijā, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.