Bukmeikeri un sinoptiķi atklāj jaunākās laikapstākļu prognozes gada nogalei

Kā liecina sinoptiķu novērojumi, Latvijā 2020.gads ar vidējo gaisa temperatūru +9,5°C, kas ir 2,3°C virs normas, pagaidām ir vissiltākais gads novērojumu vēsturē, par 0,8°C pārspējot līdzšinējā rekordista – 2019. gada – pirmos 11 mēnešus. Šogad pieredzējām vissiltāko līdz šim novēroto ziemu un vissiltāko rudeni, un arī pavasarī un vasarā gaisa temperatūra bijusi augstāka, nekā ierasts. Puse no visiem šīgada mēnešiem ierindojas starp siltākajiem novērojumu vēsturē, turklāt līdz decembrim jau ir pārspēti 394 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kas aizvien samazina cerības par noturīgu salu un sniegu. Paredzams, ka šie būs jau divpadsmitie Ziemassvētki visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma, kad sniegs atkal ies secen.

Pēdējos 60 gados lielākajā daļā Ziemassvētku ir bijusi 1–10 cm bieza sniega sega, un vidēji visbiezākā sniega kārta fiksēta 2010. un 1981.gadā, sasniedzot 31 un 30 cm. Tomēr kopš 1961.gada ir bijuši arī pieci gadi, kad sniega šajos svētkos nav bijis visā Latvijā, bet vēl piecos gados sniega sega ir bijusi tikai atsevišķās vietās, vidēji nesasniedzot pat 1 cm. Ir novērojams, ka, lai gan ir bijuši tikai pāris gadi ar biezu sniega segu arī pēdējos gados, vidējais sniega segas biezums Ziemassvētkos Latvijā aizvien samazinās. Salīdzinoši lielāka iespēja sagaidīt baltus Ziemassvētkus ir Alūksnes un Vidzemes augstienēs, kur svētki bez sniega ir bijuši tikai atsevišķos gados, turpretī Baltijas jūras piekrastē sniega sega ir fiksēta tikai nedaudz vairāk nekā pusē no Ziemassvētkiem.

“Nav noslēpums, ka Ziemassvētkos lielākā daļa cilvēku vēlas redzēt kaut nelielu sniega segu, kas veicina svētku sajūtu un ienes vairāk gaišuma šai gada tumšajā periodā. Tieši tāpēc svētku sezonas laikapstākļu likme ir neizbēgama klasika mūsu darba ikdienā. Un, lai arī pēdējos gados ziemas ir bijušas diezgan siltas un rudenīgas, Latvijas iedzīvotāji nav gatavi atmest cerības par baltiem Ziemassvētkiem un jauno gadu. Tomēr bukmeikeru šībrīža prognozes ar 75% varbūtību norāda uz to, ka 24.decembra vakarā vismaz Rīgas teritorijā sniega diemžēl nebūs un, ļoti iespējams, arī jaunais gads iesāksies ar plus grādiem,” komentē “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis.

Vidējās gaisa temperatūras norma Latvijā Ziemassvētkos svārstās no -5°C pašos valsts ziemeļaustrumos līdz 0°C Baltijas jūras piekrastē. Tas nozīmē, ka visā valstī šajos svētkos lielākoties tiek novēroti ziemīgi laika apstākļi, tomēr gadu no gada gaisa temperatūra var būt krasi atšķirīga – starpība starp pēdējos 57 gados novēroto minimālo un maksimālo gaisa temperatūru ir 41,8°C. Vissiltākie Ziemassvētki bijuši 2016.gadā, kad Kolkā gaisa temperatūra sasniedza +10,3°C, savukārt viszemākā gaisa temperatūra – -31,5°C – tika novērota 1996.gadā Zosēnos. Kopš 1961.gada astoņos Ziemassvētkos visā Latvijā ir bijis atkusnis (no kuriem pieci ir bijuši pēdējos septiņos gados), turpretī visbargākais sals ir bijis 1996. un 1969.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra nekur nebija virs -15°C.

“Kā liecināja sākotnējās laika prognozes gada nogalei, Latvijas austrumu daļā Ziemassvētku vakarā varētu būt iespējams slapjš sniegs, taču kopumā tuvākās septiņas dienas gaisa temperatūra visā valstī svārstīsies starp +2°C un +7 °C, tāpēc paliekošu sniegu šogad, visticamāk, nevarētu gaidīt. Turpretī jaunākie “Global Forecast System” dati liecina, ka Ziemassvētku vakarā ap plkst.18.00 lielā daļā Latvijas temperatūra tomēr varētu būt ap 0 grādiem un arī Rīgā ir iespējams neliels sniegs, tāpēc visas cerības vēl nav zaudētas. Savukārt pēc Ziemassvētkiem Latvijā varētu ieplūst aukstākas gaisa masas, un 2021.gada 1.janvāris sola nākt pat ar nelieliem mīnusiem, plus grādu varbūtību aizvien samazinot,” papildina raidījuma “900 sekundes” laika ziņu moderators Mārtiņš Spuris.