Gladiolu zvani pieteic septembri ^{Apriņķis.lv}

Tiesa, kā sarunā ar gladiolu audzētāju Aiju Stūrīti uzzināja “Rīgas Apriņķa Avīze”, viņa visas gladiolas savās Doles salas plantācijās šogad nogriezusi divas trīs nedēļas agrāk nekā parasti: “Domāju, ka šai Zinību dienai Latvijas gladiolu nepietiks, tāpēc daudzi jau orientējas uz Polijas gladiolām.”

Aktuālie darbi gladiolu audzētājiem

Kā pastāsta Aija, mēnesi pēc ziedu nogriešanas gladiolu sīpoli jārok ārā no zemes un kārtīgi jānomazgā, tad tos var likt žāvēties: “Ja ir saulains laiks, žāvējam ārā vismaz nedēļu. Tā kā mums sīpolu ir ļoti daudz, pēc apžāvēšanas tos vēl turam īpašā telpā, kurā ir krāsniņa un ventilators.”

Kad sīpoli ir kārtīgi apžuvuši, tos var gatavot ieziemošanai. Gladiolu audzētāja iesaka pārbaudīt, vai saknītes viegli atdalās no sīpola. Saknes no sīpola varot atdalīt jau pavasarī, taču tas palielinot glabāšanas ilgumu, turklāt, ja kādam sīpolam saknes nenāk nost, tas ir bojāts, tādēļ tiek mests prom.

“Arī mazdārziņu īpašnieki var darīt visu to pašu, turklāt, tā kā sola siltu un sausu rudeni, iespējams, ka sīpolus varēs apžāvēt uz lauka. Tad tie jāliek glabāšanā, taču jāskatās, lai temperatūra telpā nepārsniegtu 1–2 grādus, bet nenoslīdētu arī zem nulles, jo tad sīpoli vienkārši sasals,” paskaidroja ziedu audzētāja. Starp citu, šāda temperatūra esot ideāla, lai atbrīvotos no gladiolu lielākā ienaidnieka – tripša.

Pirkt sīpolus lielveikalā ir riskanti

Stāstot par tripsi – gladiolu kaitēkli, kas skaistajiem ziediem nodara diezgan pamatīgu skādi, – Aija Stūrīte uzsver, ka, tā kā lielveikalos parasti ir samērā silts, ļoti iespējams, ka tur pirktie gladiolu sīpoli diemžēl būs pilni ar tripšiem.

“Lielveikalos es neieteiktu puķu sīpolus pirkt arī tāpēc, ka tur parasti ir pieejamas vien kādas desmit vienpadsmit gladiolu pamatkrāsas, un mums, gladiolu audzētājiem, tas ir noiets etaps – mēs tādas audzējām 80. gados,” viņa nosmej un piebilst, ka arī pašai tomēr šad tad gadoties krist grēkā un kādu sīpolu iepakojumu nopirkt lielveikalā.

“Tad es kādā brīvākā vietā sīpoliem novelku mizu un paskatos, vai tajos ir tripši vai nav. Ja ir, tad rīkojos pavisam vienkārši – ielieku sīpolu plastmasas maisiņā, iepūšu “Kobru” vai tamlīdzīgu pretinsektu līdzekli un uz diennakti atstāju. Tā no tiem tripšiem var tikt vaļā.” Tāpēc viņa iesaka arī pavasarī pirms stādīšanas sīpolus kārtīgi apskatīt, vai tajos nav aizķēries kāds kaitēklis.

“Sīpolam ir jābūt smukam un spīdīgam kā ķirsim vai plūmei. Ja tas izskatās apsarmojis, kāds “mīļdzīvnieks”, visticamāk, ziemu tomēr ir pārdzīvojis. Tāpēc stādīt uzreiz dārzā tikko lielveikalā pirktus sīpolus es tiešām neieteiktu.”

Vēl Aija iesaka sevi nevainot tiem mazdārziņu īpašniekiem, kuriem varbūt šķita, ka viņi šovasar gladiolas laistījuši par maz: “Gladiolas ir samērā mazprasīgas, un parasti tām pietiek ar to ūdeni, kas nolīst lietus laikā. Mums arī viens lauks netika īpaši laistīts, bet ziediem nebija ne vainas.”

Krāsaini pušķi bijuši populārāki

Jautāta, vai gladiolu modē pastāv kādas tendences, Aija Stūrīte atsmej, ka nevarot saprast, kurš īsti šo modi diktē. “Vienu gadu ir lillā, citu gadu – dzeltenas, tad oranžas. Šogad gladiolu ziedēšanas sezona bija ļoti īsa. Šķiet, pagājušogad populārākas bija tumšās krāsas, šogad – gaišo krāsu gladiolas, bet tas tā ļoti nosacīti. Piemēram, tie tirgotāji, kuru veikalu telpas ir tumšas, nekad neņems tumšās krāsas. Tāpēc tas ir jautājums, uz kuru īsti nav atbildes.”

Tā kā Aijas audzētava piedāvā vairāk nekā 150 šķirņu gladiolas, viņa ir pārliecināta, ka ikviens spēs atrast tās krāsas ziedus, kas viņam vislabāk iet pie sirds. Tiesa, vienu tendenci viņa tomēr šovasar novērojusi – cilvēki priekšroku devuši raibiem gladiolu pušķiem un priecājušies, ka beidzot esat kaut kas krāsains. “Protams, piecas violetas gladiolas izskatās skaisti, bet ja jums ir piecpadsmit gladiolas un katra savā krāsā? Man šķiet, ka tas ir vēl skaistāk!”

Vēl Aija atgādina, ka, lai gladiolas vāzē saglabātos ilgāk, kātiņu apakšu ieteicams nogriezt slīpi un vēl saskrāpēt ar adatu. “Tad šie krāšņie ziedi jūs priecēs vismaz nedēļu vai ilgāk!”

Atceļojušas no Rietumāzijas un Āfrikas

“Rīgas Apriņķa Avīze” mazliet papētīja arī šo krāšņo ziedu vēsturi, un, lūk, ko vēsta interneta vietnē www.gladiolasunirisi.lv pieejamā informācija – izrādās, gladiolas bija pazīstamas jau pirms tūkstošiem gadu, un tulkojumā no latīņu valodas gladiolus nozīmē ‘zobens’. Tā kā zieda sīpoliņi ir klāti ar cietām zvīņām, viduslaikos tos dēvēja par “nepārvaramām bruņām” un ticēja, ka pie krūtīm noglabāts gladiolu sīpoliņš pasargā no ievainošanas kaujas laukā. Bruņinieki “nepārvaramās bruņas” kā amuletu karināja virs sava dzelžu ietērpa.

Gladiolas patika bagātajam grieķim Aristotelim Onasim – viņš tās dāvināja Marijai Kallasai un Žaklīnai Kenedijai. Botāniķi ir fiksējuši 180 šī auga sugas. Gladiolu dzimtene ir Rietumāzija, Vidusjūras baseins, Āfrika; savvaļā sastopamas arī Eiropā un Sibīrijā.

Starp Latvijas aizsargājamajiem augiem, kurus aizliegts plūkt, ir jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus), kas pēc Jāņiem zied mitrās pļavās sārtiem līdz tumši violetiem ziediem. Starp citu, gladiolu lapas ir izcils vitamīnu avots – C vitamīna tajās ir 4–6 reizes vairāk nekā egļu skujās, turklāt tām nav rūgtuma, sveķu  smaržas un piegaršas.