2018.gada vārds – "zibmaksājumi", gada nevārds – "influenceris"
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Noslēgusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, jau sešpadsmitā akcija “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”. Sabiedrības aptaujā apkopoti spilgtākie priekšlikumi trijās kategorijās.
Savārstījumu/samudžinājumu kategorija ir salīdzinoši jauna un iemantojusi ievērojamu atsaucību, atzīst akcijas rīkotāji. Runa ir par teikumiem, kas samudžinās ne vien tulkojumā, kur pārcelti tikai vārdi, neievērojot latviešu valodas sintakses vai vārdformu saskaņošanas sistēmu, bet arī tāpēc, ka neskaidrība valda pašā domāšanā.
Te vienu no favorītiem izraugās Rīgas Latviešu biedrība, un šogad tas ir “Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem”. Žūrijas ieskatā par iespaidīgāko savārstījumu atzīts priekšvēlēšanu laikā plaši tiražētais solījums “Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt”.
Spārnotais teiciens tiek atzīts par spārnotu ne tikai tāpēc, ka tas aizgājis tautā, bet ir arī tāds, kas spārno domāt, pārdomāt un iznākumā rīkoties uz labu. Šoreiz par tādu izraudzīts aicinājums “Izkāp no telefona!”
Gada nevārds ir “influenceris”. “Varbūt kas mainīsies, kad sapratīsim, ko ar to galu galā domājam latviešu valodā – “viedokļa” vai “viedokļu” līderi,” piebilst akcijas rīkotāji, norādot, ka gada nevārda pieteikumu parasti daudz – cilvēkiem šķiet vieglāk pateikt, kas kaitina un nepatīk gan valodā, gan visur citur. Saglabājoties ilgtermiņa nepatikai pret nekritiski pārņemtiem tiešiem pārcēlumiem vai neveiksmīgu tulkojumu no citām valodām, ne ikreiz ir viegli acumirklī ieteikt ko vietā liekamu.
Gada vārds “zibmaksājumi” (banku klientiem pieejami ātrie maksājumi) priecē tāpēc, ka nav dzimis tukšā vietā – salīdzinoši nesen valodā ienākušas gan “zibatmiņa”, gan “zibakcija”. Visi vārdi nākuši kā nepieciešams apzīmējums jaunienākušām lietām, visai drīz un manāmi sākuši zibēt saziņā, tātad uzskatāmi par veiksmīgiem darinājumiem.
Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja tulks un tulkotājs Dens Dimiņš, Dr. philol. Iveta Grīnberga, “Baltic Media” Valodu centra latviešu valodas programmu vadītāja; literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane (Latvijas Rakstnieku savienība); Dr. philol. Aldis Lauzis, literārais redaktors, tulkotājs un terminologs; Dr. philol. Vineta Poriņa, valodniece un sociolingviste; komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, publiciste Ingrīda Stroda, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs un laikraksta “Diena” žurnālists, publicists Egīls Zirnis.