Menu
 

Pavasara upes sauc laivot Apriņķis.lv

  • Autors:  Agita Latkovska
 “Laivošanas sezona upēs ir sākusies!” priecājas ūdenstūrists Jānis Grīslis. Foto – Juris Miezis “Laivošanas sezona upēs ir sākusies!” priecājas ūdenstūrists Jānis Grīslis. Foto – Juris Miezis

Latvija ir bagāta ar upēm un upītēm. Daļa no tām ir mazas un ūdenstūrismam nepiemērotas, taču lielā daļā upju pavasaros, kad ūdens līmenis ir augsts, laivošana ir iespējama. Arī Pierīgā ir plašas iespējas atklāt laivošanas sezonu pavasara ūdeņos.

Aktīvie olainieši

Olaines pusē ūdenstūrisms jau tradicionāli ir iemīļots. Ikgadējās ūdenstūrisma sacensības “Dīvaja”, kas šogad notiks 30.–31. martā, rīko Olaines ūdenstūristi “Olaines pulciņš” kopā ar aktīvākajiem republikas ūdenstūristiem, Olaines novada Sporta centru, Skrīveru novada domi un SIA “Denvers Baltika”. Kā norāda Olaines novada pašvaldības pārstāve Nataļja Tropkina, Olaines Sporta centrs katru gadu atbalsta Olaines novada ūdenstūrisma pulciņa pasākumus un aktivitātes.

Olaines Sporta centrs atsevišķi gan neorganizē nekādus ar ūdenstūrismu vai laivošanu saistītus pasākumus. Zināms, ka Misā katru gadu tiek organizētas Olaines novada ūdenstūrisma pulciņa sacensības “Kaķu mači”. Upe tiek izmantota arī citu organizāciju rīkotos pasākumos un aktivitātēs – gan laivošanai, gan braucieniem ar SUP dēli u.c.

“Olaines pulciņa” pārstāvis Arvo Biķernieks teic, ka klubs, kas dibināts tālajā 1986. gadā, ir ar senākajām tradīcijām Latvijā. “Olaines pulciņš” jau šoziem čakli rosījies, lai attīrītu no aizsprostiem Dīvajas upi Skrīveru novadā. “Tā ir Latvijas īsākā upe, kur katru gadu norisinās Latvijas ūdenstūristu čempionāta pirmais posms (viens no pieciem), kuru organizē “Olaines pulciņš”,” stāsta Arvo Biķernieks.

Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, kuras Pierīgas upes, “Olaines pulciņa” vērtējumā, ir laivošanai piemērotas, A. Biķernieks teic: “Pierīgā viena no tuvākajām upēm, kur laivojam, ir Misa. Katru gadu ap Jāņiem tur notiek ģimeņu sacensības, kas nav iekļautas Latvijas ūdenstūrisma čempionātā. Vēl ir abas Juglas, Daugava un, protams, Amata.”

Īstenus ūdenstūrisma fanus nebaida nedz aukstās ūdens šļakatas, nedz sniegs krastā.

Līmenis upēs augstāks nekā pērn

Latvijas Raftinga un ūdenstūrisma federācijas prezidents Jānis Grīslis ūdens līmeni upēs šogad vērtē kā laivošanai ļoti piemērotu. Amata jau esot iemēģināta pirms nedēļas. “Ūdens ir labs – sniegs kūst, un lietus ūdens līmeni vēl papildina. Līmenis upēs ir augstāks nekā pagājušogad šajā laikā. Pērn ūdeni īsti pat nevarēja noķert. Bet šogad ūdens ir, un līmenis turēsies augsts vēl šonedēļ un nākamnedēļ noteikti. Meži ir pilni ar ūdeni. Ja līst lietus, nav pārāk silts un saulains, upes pildās, un līmenis turas.” Lielus plūdus upēs šopavasar J. Grīslis neprognozē.

Upēs, kur ilgus gadus nav notikusi laivošana, mēdz būt sakrituši koki un zari, un laivotājiem pa tādām upēm pārvietoties ir problemātiski – jābrauc un jātīra. Entuziasti rīko talkas un upes arī tīra. “Jebkurš šķērslis uz upes, kurā ir pietiekami spēcīga straume, ir potenciāli bīstams,” teic J. Grīslis. “Piemēram, Mārupīte izskatās kā grāvis, bet pavasarī tur ir diezgan spēcīga straume. Un arī šādā upītē ir jāievēro tie paši drošības noteikumi, kas Amatas upē: nedrīkst ķerties pie zariem, pirms šķēršļa labāk apstāties un apnest laivu tam apkārt, nevis riskēt apgāzties.”

J.Grīslis teic, ka jebkura straume ir jāņem vērā, jo tas ir spēks, kas laivu var paspiest zem šķēršļa, un tad no peldēšanās neizmukt. Tāpat viņš atgādina, ka uz mazajām upēm jāievēro tie paši drošības noteikumi, kas uz lielajām, proti, obligāti jāvelk drošības veste un ķivere, piebilstot, ka apgāzties var ar jebkuru laivu, tāpēc uz ūdens vienmēr jābūt modriem.

Latvijas ūdenstūrismam – senas tradīcijas

J.Grīslis ar ūdenstūrismu aizraujas jau kopš bērnības un atceras, ka plūdi upēs tolaik bijuši daudz lielāki; pēdējos 15–20 gados klimats tomēr esot nedaudz mainījies, un tādu pavasara ūdeņu tagad vairs neesot.

Amatas čempionāta posms šogad notiks aprīļa pirmās nedēļas nogalē. Ūdenstūristi tradicionāli piedalīsies ūdenstūrisma čempionātos Dīvajā, Amatā, tāpat arī Juglas upē tikšot rīkots čempionāta posms. J. Grīslis aicina visus, kuriem ir interese, nebaidīties un piedalīties, jo tā ir iespēja mācīties.

“Šogad Amatas čempionātam ir pusapaļa jubileja – 55 gadi,” atklāj J. Grīslis un pastāsta, ka viens no Latvijas ūdenstūrisma kustības aizsācējiem Jānis Olders šogad devies aizsaulē, taču tradīcijas esot nodotas drošās rokās un viss aizsāktais un gadu desmitos izkoptais ūdenstūrisma jomā godpilni turpinās un turpināsies. Ūdenstūrisma sezona parasti tiekot noslēgta septembrī ar pēdējo čempionāta posmu, bet decembrī tiekot rīkotas gada noslēguma balles.

Ūdens līmenis Amatā šopavasar ir augstāks nekā pērn šajā laikā.

Ķemeru Nacionālajā parkā laivo saudzīgi

No Ķemeru Nacionālajā parkā esošajām upēm laivotājiem piemērotas ir divas – Vēršupīte un Vecslocene, “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centra “Meža māja” vadītāja Agnese Balandiņa. Abas ir nelielas, tādēļ laivošanas iespējas tajās ir cieši saistītas ar ūdens līmeņa augstumu.

“Vēršupīte ir Ķemeru apkārtnē sastopamo dabas bagātību galvenā veidotāja un uzturētāja,” stāsta A. Balandiņa. “Upītes ūdeņi regulāri izplūst palienē, veidojot īpašu vidi šeit sastopamajām augu un dzīvnieku sugām. Tā ir melnā stārķa barošanās vieta, sikspārņu pārvietošanās ceļš, bebru un ūdru dzīves vieta, bet melnalkšņu staignāju mežus tās krastos par savu ligzdošanas vietu izraudzījušās teju visas Latvijā sastopamās dzeņu sugas, arī Ķemeru Nacionālā parka simbols – Eiropā retais baltmugurdzenis.” Lai netraucētu visu šo dzīvo radību pirmajās dzīves nedēļās, pavasarī no intensīvas laivošanas pa upi labāk atturēties.

Pavasaros Ķemeru Nacionālajā parkā Ceļotāju dienas ietvaros tiek rīkoti laivojumi pa Vēršupīti; Ceļotāju diena ir vērienīgākais pasākums, ko nacionālais parks tradicionāli rīko maija sākumā, piedāvājot dažādas aktivitātes parka teritorijas iepazīšanai. Īpašu laivu braucienu pa Vēršupīti, ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijas, piedāvā ūdenstūrisma nozares uzņēmums “Jūras laivas”. Brauciens notiek no “Meža mājas” līdz Slokas ezeram, un tā laikā, ievērojot pietāti pret dabu, var izbaudīt Vēršupītes valdzinājumu.

Savukārt Vecslocene ir laivojama no pavasara līdz rudenim, saka A. Balandiņa. Vecslocene ir Slocenes upes vecā gultne, kas savieno Kaņiera ezeru ar Lielupi. Tajā faktiski nav straumes; laivošanai piemērots ir upes posms no Jaunķemeru ceļa līdz Lielupei. Upe plūst pa purvājam līdzīgu labirintu, kas senos laikos izmantots kā Slokas–Tukuma ūdensceļš. Tā kā laivošana notiek cauri Slokas ezeram, kuru pavasarī (no aprīļa līdz jūnijam) ligzdošanai izraugās daudzi reti ūdensputni, jāņem vērā, ka, izvēloties laivošanai Vecslocenes maršrutu, šajā gadalaikā jāievēro zināmi noteikumi.

Laivotājiem jārēķinās, ka pa ziemu upē var sagāzties koki un zari, radot nopietnus šķēršļus.

Gauja un Brasla – populārākās Siguldas pusē

Kā “Rīgas Aprinķa Avīzi” informē pašvaldības aģentūras “Siguldas Attīstības aģentūra” Siguldas novada Tūrisma informācijas centra konsultante Sintija Pacēviča, Siguldas pusē visiecienītākās upes laivošanai pavasarī ir Gauja un Brasla; par citām interese esot maza. Laivošanas entuziastiem tradicionāli tiekot piedāvāta brošūra, ko izdod “Upes oga”, kas piedāvā braucienus ne tikai pa Gauju un Braslu, bet arī pa Amatu, Svētupi, Jaunupi, Vitrupi un citām. “Interesenti uzdod jautājumus par mūsu pieredzi, bieži vēlas ar mūsu palīdzību rezervēt laivu vienas dienas braucieniem, piemēram, maršrutā Līgatne–Sigulda,” saka S. Pacēviča.

Informāciju par laivu nomas vietām un iespējām Siguldā var atrast tūrisma informācijas lapā www.tourism.sigulda.lv, sadaļā “Ūdenstūrisms”. Savukārt projekta “Upes oga” pārstāve Aiga pastāsta, ka pavasaros Mazā un Lielā Jugla noteikti ir daudz aktuālākas par Gauju, un aicina pavasarī izmēģināt vēl citas Pierīgas upes, piemēram, Misu, Braslu un Ķekaviņu.

Pirmais laivu brauciens pa Misas upi, ko rīko Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centrs kopā ar Baldones Tūrisma informācijas punktu, notiks jau 6. aprīlī.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.