Salnas pārdzīvotas. Kā tās būs ietekmējušas ražu, varēs spriest vēlāk Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Foto - arhīvs
Maija sākumā augļkopjus, zemeņu, tomātu un citu kultūru audzētājus nepatīkami pārsteidza stiprās un ilgstošās salnas, kuru laikā termometra stabiņš dažviet Latvijā noslīdēja pat zem mīnus desmit grādu atzīmes. Gaidot šo postošo dabas parādību, dārzkopji sociālajos tīklos dalījās ar padomiem, kā to labāk pārdzīvot, savukārt nākamajā rītā parādījās fotogrāfijas ar ledū sasalušiem augļu koku zariem, bet speciālisti prognozēja, ka notikušais varētu krietni ietekmēt šā gada augļu un ogu ražu.
“Rīgas Apriņķa Avīze” aptaujāja gan vairākus Pierīgas dārzkopjus, kā viņiem klājas pēc salnām, gan vērsās Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrā, kura speciālists mierināja, ka tā neesot nacionāla mēroga katastrofa.
Zemeņu ražu prognozē pirms Jāņiem
Kā sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” pauda zemeņu audzētājs Andris Apsītis no Sidgundas, viņa zemeņu lauki, kas mulčēti ar salmiem, bija iesiluši lēnāk, zemenēm vēl nebija aizmetušies ziedpumpuri, tādēļ salnas pārāk nav skādējušas.
“Lasīju, ka citur Latvijā gan gājis trakāk – Alūksnē bija pat mīnus 11 grādi, kas jau ir īsts sals, nevis salnas. Pirms salnām šausminājās tie mani kolēģi, kuriem tobrīd zemenes jau ziedēja, – lai nosargātu ražu, viņi laistīja laukus visu nedēļu, tādēļ pat nezinu, vai zemē vēl ir palikušas kādas barības vielas. Mūsu zemenes, paldies dievam, izdzīvoja, taču redzēs, kas būs tagad, jo nākamnedēļ, kad mūsējās ziedēs, vienā otrā prognozē vēl tiek solītas salnas, taču ceru, ka tās mums ies secen,” spriež zemeņu audzētājs, atzīstot, ka savas platības pret salnām un citām dabas katastrofām nav apdrošinājis un pat nav domājis par šādu iespēju.
Taujāts, vai šādi laikapstākļi maija sākumā ir kaut kas neparasts, Andris Apsītis teic, ka nē, jo viņš atceroties gadu, kad vairākas dienas pēc kārtas temperatūra bijusi piecus grādus zem nulles, tā ka tas esot normāli. “Ja viss veiksies, kā plānots, pirmo ražu varam gaidīt ap 15. jūniju, jo, tā kā esam Vidzemē, šeit viss notiek mazliet vēlāk, bet zinu, ka Tukuma pusē pirmās zemenes varētu būt jau jūnija sākumā,” viņš piebilst.
Ziedus nosargāt no sala nav viegli
Jānis Zilvers, kurš Siguldas novada “Pīlādžos” audzē plūmes un ābolus, atzīst, ka plūmes viņa saimniecībā nav pamatkultūra, tāpēc tā nebūs milzu skāde, ja arī kas būs apsalis. “Ābeles gan varētu būt nedaudz apskādētas, taču ziedēšana vēl nav beigusies, tāpēc pagaidām neko apgalvot nevaram,” viņš skaidro un piebilst, ka ābolu raža gan varētu būt mazāka nekā pērn, taču tur pie vainas ir sausais 2018. gada rudens, un arī tagad laikapstākļi neesot pārāk labvēlīgi.
Taujāts, ar kādām metodēm var pasargāt augļudārzus no salnām, J. Zilvers teic, ka “lielajos dārzos tas ir ļoti grūti, un parastās tautas metodes te nederēs. Teorētiski var kokus laistīt – līdzīgi kā krūmmellenes un lielogu dzērvenes, bet tas ir dārgi, turklāt ledus ābelēm atlauž zarus, un tas arī nav īsti labi.”
Viņš arī piebilst, ka kopā ar kolēģiem secinājuši – augļu koku ziedēšanas laikā beidzamo reizi līdzīgi laikapstākļi bijuši pirms desmit vai divpadsmit gadiem. “Mazākās platībās pirms salnām kokus var miglot – tas ziedus padara sala izturīgākus, bet pie mīnus sešiem grādiem ir grūti nosargāt.”
Par iespējamo augļu koku apdrošināšanu J. Zilvers teic, ka “neviens augļu kokus pret šādiem laikapstākļiem neapdrošina, arī citviet Eiropā tāda prakse nepastāv. Pēdējos gados augļkopji Polijā, Itālijā un Vācijā esot sākuši virs vīnogu un augļu dārziem būvēt tīklu sistēmas pret krusu, un pēdējos gados šī problēma ir kļuvusi aktuāla arī pie mums, jo krusas graudi bojā augļus. Iespējams, arī pie mums nākotnē par kaut ko tādu būs jādomā, bet izmaksas ir briesmīgas – tie ir 25 tūkstoši eiro par hektāru.”
Tomātu pasargāšanai der agroplēve
Ķekavas puses dārzniecības “Neslinko” īpašniece Elga Bražūne, kura nodarbojas ar tomātu stādu audzēšanu, stāsta, ka no saviem klientiem saņēmusi ziņas par nosalušiem tomātiem: “Ārā uz lauka neviens vēl nebija stādījis, bet gan plēves būdiņās, gan polikarbonāta siltumnīcās iestādītie tomāti diemžēl apsala.”
Viņasprāt, labākā metode, kā aizsargāt augus pret salnām, ir siltumnīcas apsildīšana, taču, ja tas nav iespējams, tomātus var glābt, vairākās kārtās sedzot tiem pāri agroplēvi. Tiesa, plēvi nedrīkst segt tieši uz augiem – ir jāiesprauž mietiņi, lai veidotos “mājiņa”, savukārt plēves apakšējā mala jāpierok, lai augiem netiek klāt aukstais gaiss. “Tā ir pārbaudīta metode, un tādā veidā tomātus var izglābt. Vēl var siltumnīcā dedzināt saimniecības sveces, kas dod diezgan lielu siltumu, taču mīnus piecos grādos bez apkures nosargāt tomātus būs ļoti grūti.”
Tāpat kā Jānis Zilvers, arī Elga Bražūne par savu stādu drošību domājot pati un apdrošināt siltumnīcas vai stādus neesot plānojusi. Savukārt, taujāta par gaidāmo ražu, audzētāja domā, ka pirmie tomāti varētu būt pēc mēneša – uz Jāņiem, jo pašlaik tie zied, daļai jau aizmetušies augļi.
Nav nacionāla mēroga katastrofa
Lūgts raksturot situāciju pēc salnām, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils teic – salnas nav izraisījušas nacionāla mēroga katastrofu. Zaudējumus varētu vērtēt no vidējiem līdz smagiem, un visvairāk, protams, cietuši dārzi, kas atrodas riska zonā un kurus salnas skar katru gadu.
Visvairāk varētu būt cietuši kauleņi – ķirši un plūmes –, kas nosaluši puse vai pat vairāk, taču pilnībā skaidrs tas būšot šā mēneša beigās. Diezgan daudz cietuši esot upeņu stādījumi, arī krūmmellenes, īpaši vietās, kur netika izmantota pretsalnu sistēma. Daudzviet apsalušas arī bumbieres, jo īpaši koku vainaga apakšējie zari.
“Iespējams, zaudējumi ir mazāki tāpēc, ka cilvēki šogad stādījumus cītīgi sargāja – kā nevienu citu gadu. Daudzviet dedzināja dūmu sveces, laistīja, sedza augus ar salmiem un agroplēvi… Protams, tas prasīja ieguldījumus, bet, šķiet, šīs metodes ir atmaksājušās,” rezumē eksperts.