Valsts uzņēmumu akcijas gatavo pārdošanai ^{Apriņķis.lv}

Iepriekš līdzīgs dokuments tika izstrādāts premjera Māra Kučinska valdības laikā 2018. gadā. Toreiz, bažījoties par sabiedrības negatīvo reakciju, premjers atsauca ideju par pilnīgu vai daļēju valsts uzņēmumu akciju pārdošanu, izmantojot kotāciju biržā. Toreiz ziņojumā tika minētas konkrētas kapitālsabiedrības – sākot ar “Lattelecom”, “Pasažieru vilciens” un “Latvijas Loto” (kopskaitā 14) un beidzot ar neprivatizējamiem valsts uzņēmumiem, piemēram, “Latvenergo”, “Latvijas Pasts”, “Latvijas Valsts meži” (kopskaitā seši).

Mēģinot izvairīties no sabiedrības negatīvās reakcijas par uzņēmumu privatizāciju, šoreiz ziņojuma izstrādāji ir gājuši citu ceļu, proti, valdībai tiks piedāvāts lemt par konceptuālu ziņojumu, bet katra atsevišķa uzņēmuma pilnīga vai daļēja akciju pārdošana būšot atsevišķi skatāms jautājums.

Valdībai būs jāpieņem konceptuāls lēmums

Ja kāds no lasītājiem ir iepazinies ar Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta valdības deklarāciju un ticis līdz 238.1. pantam, tad pārsteigumam par ideju daļēji vai pilnīgi kotēt valsts uzņēmumu akcijas biržā viņam nevajadzētu būt, jo šajā punktā ir minēts “individuāli izvērtēt iespējas un nepieciešamību valsts kapitālsabiedrību kapitāla piesaistei, emitējot obligācijas un kotējot akcijas biržā”. Taču citiem valsts iedzīvotājiem, kuri nav izlasījuši minēto punktu, doma par valsts uzņēmumu akciju pārdošanu varētu būt jaunums.

Pamatojoties uz šo valdības dokumentu, šobrīd ir tapis jauns ziņojums, kura nosaukums ir “Latvijas nacionālā kapitāla tirgus un tā loma Latvijas ekonomikas izaugsmē”, un tā projektu ir izstrādājuši Pārresoru koordinācijas centra eksperti, sadarbojoties ar dažādām iesaistītajām pusēm – ministrijām, industrijas pārstāvjiem u.tml. Kā skaidro centra pārstāvis Guntis Rozenbergs, šoreiz dokumentā neesot runa par konkrētiem uzņēmumiem un konkrētu uzņēmumu akciju daļu, kas varētu tikt pārdota privātajiem akcionāriem, tas esot paredzēts vien konceptuāla lēmuma pieņemšanai:

“Ziņojums ir paredzēts konceptuāla lēmuma pieņemšanai par procesa uzsākšanu privātā kapitāla piesaistei valsts kapitālsabiedrībās, izvērtējot ieguvumus no valsts kapitālsabiedrību akciju daļējas kotācijas, jauna attīstības kapitāla piesaistes un papildu finanšu resursu ieplūšanas uzņēmumā, izmantojot obligācijas un valstij saglabājot kontroli, bet vienlaikus dalot uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru. Attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai šāda prakse tiek plaši lietota, tādējādi nodrošinot jauna attīstības kapitāla ieplūšanu valstij piederošajās un valsts izšķirošā ietekmē esošajās kapitālsabiedrībās un vienlaikus radot papildu stimulu un iekustinot privātā sektora uzņēmumus alternatīvu kapitāla piesaistes iespēju izmantošanā. Tā tiek samazināta atkarība no banku vai valsts budžeta finansējuma un veicināta inovatīvu produktu un pakalpojumu, kā arī darbavietu ar augstu pievienoto vērtību radīšana un stiprināta investīciju kultūras veidošanās. Šajā ziņojumā piedāvāts kapitāla piesaisti biržā izvērtēt katrai valsts kapitālsabiedrībai atsevišķi, un nav norādītas ne kapitālsabiedrības, ne iespējamais akciju vai obligāciju apjoms.”

Vienlaikus jāpiebilst, ka nav īsti saprotams, pēc kādiem kritērijiem un kā iespējams izvērtēt valsts ieguvumus, ja nav zināms, par kuriem uzņēmumiem ir runa un par cik lielas akciju paketes pārdošanu tiek spriests (vai privātajiem pircējiem tiek nodota akciju kontrolpakete vai nē). Turklāt tā ir ierasta prakse sarežģītu un sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētu jautājumu risināšanā – sākotnēji iegūt konceptuālu atbalstu no valdošajām partijām un Saeimas deputātu vairākuma, lai pēc tam, pamatojoties uz šo konceptuālo atbalstu, lemtu par konkrētu valsts uzņēmumu daļēju vai pilnīgu pārdošanu biržā.

Pensiju fondi – potenciālie pircēji

Kā atzīst ekonomisti, pati ideja par valsts kapitālsabiedrību akciju pārdošanu biržā nav vērtējama negatīvi, taču būtiskas ir nosacījumu detaļas un tirgus mehānisma darbības principi – ja šo uzņēmumu akcijas kotēsies biržā, tas vismaz teorētiski var dot iespēju par uzņēmumu darbības mērķi izvirzīt nevis peļņas maksimizāciju, kas ir neviennozīmīgi formulēts kritērijs (šāds kritērijs sniegs atšķirīgas atbildes atkarībā no tā, kādā laika posmā tiek vērtēta peļņa – īstermiņā vai ilgtermiņā), bet gan uzņēmuma tirgus vērtības palielinājumu – ne jau lai uzņēmumu pārdotu, bet gan tāpēc, ka tirgus vislabāk spēj novērtēt uzņēmuma patieso vērtību.

Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Guntis Rozenbergs, skaidrojot, kas varētu būt ieinteresēts valsts uzņēmumu akciju pirkšanā, vispirms min 2. pensiju līmeņa fondu turētājus: “Latvijā aizņemtais finansējums kapitālsabiedrībām tradicionāli tiek piesaistīts, izmantojot kredītiestāžu un citu iestāžu piedāvātos aizdevuma instrumentus. Vienlaikus pasaulē kapitālsabiedrību finansēšanā plaši izmanto arī kapitāla tirgus instrumentus. Latvijā, piemēram, 2. pensiju līmeņa uzkrājumi ir pārsnieguši 4,3 miljardus eiro, taču lielākā daļa šo līdzekļu tiek ieguldīti ārpus Latvijas. Aktīvāks kapitāla tirgus radītu iespēju lielāku daļu šo līdzekļu ieguldīt Latvijā, jo pensiju fondiem ir būtiski veikt ieguldījumus regulētā tirgus dalībniekos.

Tāpat aptuveni 12 miljardi eiro ir rezidentu mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību naudas līdzekļu uzkrājumi monetārajās finanšu institūcijās (izņemot Latvijas Banku). Šādiem uzkrājumiem šā brīža ienesīgums ir ļoti zems vai pat negatīvs. Kapitāla tirgus aktivizēšana ļautu daļu šo uzkrājumu transformēt produktīvajā kapitālā. Konceptuālais ziņojums ir par izvēli, vai Latvijas iedzīvotājiem sniegt plašākas iespējas ieguldīt uzņēmumos, t.sk. kļūt par īpašniekiem sekmīgi strādājošās valsts kapitālsabiedrībās.”

Jāmaina likums

Lai gan šobrīd Krišjāņa Kariņa valdības izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā nav minēti konkrēti uzņēmumi, kuru akcijas varētu tikt pārdotas biržā, jāuzsver, ka šobrīd spēkā esošie likumi neļauj vairāku valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, kuru akcijas atbilstoši spēkā esošiem likumiem nav privatizējamas vai atsavināmas. Taču konceptuālajā ziņojumā ir uzsvērts, ka šis šķērslis ir pārvarams, mainot attiecīgās likuma normas: “Ja viens vai vairāki uzņēmumi no neprivatizējamo/neatsavināmo uzņēmumu saraksta tiktu apsvērti virzīšanai kotēšanai biržā, par iepriekš minēto būtu nepieciešama plaša diskusija, kā arī attiecīgs Saeimas lēmums ar nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām.”

Grozījumi likumā būtu jāpieņem gan par tām kapitālsabiedrībām, uz kurām attiecas pilnīgs privatizācijas aizliegums, gan arī uz tām, kuras likumdevējs noteicis ar daļēji ierobežotu statusu attiecībā uz akciju pārdošanu privātajam kapitālam.

Tā neesot dārglietu iztirgošana

Ziņojumā ir minētas daudzas priekšrocības, ko iegūs gan valsts, gan iedzīvotāji no valsts uzņēmumu akciju pārdošanas, un, lai pieliktu punktu jebkurām aizdomām, ka tā varētu tikt traktēta kā kopējās mantas un arī nākotnes peļņas un ieguvumu daļēja vai pilnīga atdošana privātajiem (lasi, arī ārvalstu un dažādu fondu) akcionāriem, ziņojumā ir atsauce uz UBS IB Centrālās un Austrumeiropas reģiona vadītāja Rafaela Ščepanjaka (Rafael Szczepaniak) izteikumiem: “Privatizācija ir veids, kā iedzīvotājiem kļūt par līdzīpašniekiem veiksmīgos valsts uzņēmumos. Ir maldīgi uzskatīt, ka līdz ar kapitālsabiedrību daļēju vai pilnīgu pārdošanu valsts iztirgo savas “dārglietas” ārzemniekiem, gluži pretēji – tas ir veids, kā veicināt vietējo iedzīvotāju labklājību, dodot investīciju iespējas nacionālajos uzņēmumos, kļūstot par akcionāriem, veidojot uzkrājumu un investīciju kultūru valstī.”