Valsts budžeta ieņēmumi 11 mēnešos veidoja 10,3 miljardus eiro, bet izdevumi - 9,99 miljardus eiro

Kopbudžeta ieņēmumos 11 mēnešos saņemti 10,298 miljardi eiro, kas ir par 332,7 miljoniem eiro jeb 3,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Gan pašvaldību budžeta, gan valsts speciālā budžeta ieņēmumi pieauguši divtik strauji kā izdevumi, ko ietekmēja nozīmīgs pieaugums saņemtajos darbaspēka nodokļu ieņēmumos.

Kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2019.gada 11 mēnešos saņemti 8,19 miljardu eiro apmērā, kas ir par 317,5 miljoniem eiro jeb 4% vairāk nekā pirms gada. Visu gadu nozīmīgā apmērā pieauguši ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem, kas saistīts ar labvēlīgo situāciju darba tirgū.

FM norādīja, ka šogad vērojams gan augsts vidējās darba samaksas pieaugums, gan arī nodarbinātības līmenis, tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi kopbudžetā 11 mēnešos bija par 374,2 miljoniem eiro jeb 9,5% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā. 

Iedzīvotāju ienākumu palielināšanās sekmēja mazumtirdzniecības apmēru pieaugumu, īpaši gada pirmajā pusē, tādējādi šogad lielāki nekā pirms gada bija ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas palielinājās par 175,7 miljoniem eiro jeb 7,9%. Tāpat PVN ieņēmumu pieaugums saistāms ar saražotās produkcijas un sniegto pakalpojumu apmēru palielināšanos.

Ņemot vērā labākus, nekā plānots, ieņēmumus no darbaspēka nodokļiem, proti, tie iekasēti par 225,7 miljonie eiro vairāk, šogad 11 mēnešos nodokļu ieņēmumi kopumā saņemti gandrīz plānotajā apmērā - 99,8%. Tajā pašā laikā virkne nodokļu ieņēmumu saņemti mazākā apmērā, nekā plānots.

Saistībā ar zemāku iemaksu apmēru un augstākām iepriekš iemaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atmaksām pēc izmaiņām nodokļa maksāšanas kārtībā, UIN ieņēmumi 2019.gada 11 mēnešos saņemti par 143,1 miljonu eiro mazākā apmērā, nekā plānots, vienlaikus par 261,5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, ietekmējot situāciju valsts pamatbudžetā.

"Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, visticamāk, arī pierobežu tirdzniecības ietekme, ir kavējusi patēriņa nodokļa ieņēmumu straujāku pieaugumu, un 11 mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns nebija izpildīts par 45,5 miljoniem eiro jeb 4,4%, bet PVN ieņēmumu plāns par 17,4 miljoniem eiro jeb 0,7%. Zemākā apmērā par plānoto bijuši arī ieņēmumi no pārējiem nodokļiem, tostarp nekustamā īpašuma nodokļa, dabas resursu nodokļa, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, muitas nodokļa un izložu un azartspēļu nodokļa," informēja ministrijā.

Šogad 11 mēnešos kopbudžetā izdevumi veikti 9,99 miljardu eiro apmērā, kas bija par 385,8 miljoniem eiro jeb 4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielākais izdevumu pieaugums bija vērojams izdevumos sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai. 

Sociālo pabalstu izdevumi šogad 11 mēnešos veikti 2,93 miljardu eiro apmērā, kas bija par 155,1 miljonu eiro jeb 5,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Izdevumi pensijām pieauga par 85,6 miljoniem eiro jeb 4,5%, ko pamatā noteica pensiju indeksācija oktobrī. Savukārt izdevumu apmērs pārējiem pabalstiem šogad pieaudzis par 69,5 miljoniem eiro jeb 7,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada 11 mēnešiem.

Ministrijā skaidroja, ka nozīmīgākais kāpums vērojams izdevumiem slimības pabalstiem, kas pieauguši par 31,6 miljoniem eiro jeb 20,8%, ņemot vērā ne tikai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu, bet arī nozīmīgu pabalsta saņēmēju skaita palielināšanos. Minēto sociālo pabalstu izdevumu kāpuma pieauguma rezultātā valsts speciālā budžeta izdevumi šogad 11 mēnešos bija par 5,9% lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā, tomēr ieņēmumi pieauguši par 9,9%, tādējādi uzkrātā pārpalikuma apmērs valsts speciālajā budžetā šogad ir par 111,4 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā.

Kopbužeta izdevumi atlīdzībai bija par 142,9 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 2,298 miljardus eiro. To ietekmēja pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam tiek izmaksāta pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Vienlaikus nozīmīgākā apmērā vērojams izdevumu pieaugums aizsardzības un veselības resoros, kā arī pedagogiem.

Kapitālie izdevumi kopbudžetā 11 mēnešos bija 990,3 miljoni eiro, kas ir par 38,6 miljoniem eiro jeb 4,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. FM piebilda, ka šo izdevumu pieauguma temps ir būtiski zemāks nekā pirms gada, kas galvenokārt saistīts ar mazākiem izdevumiem pamatfunkciju nodrošināšanai pašvaldībās.

Ministrijā norādīja, ka pašvaldību budžetā šogad kopumā vērojams augsts pārpalikuma līmenis, jo izdevumi veikti par 4,4% lielākā apmērā nekā pērn 11 mēnešos, savukārt ieņēmumos saņemts par 10% vairāk. Līdz ar to pašvaldību budžeta pārpalikums attiecīgajā periodā bija par 134,3 miljoniem eiro lielāks nekā pirms gada.

"Atsevišķās pozīcijās šā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar situāciju pagājušajā gadā, kopbudžeta izdevumi pat samazinājās, piemēram, precēm un pakalpojumiem par 15,3 miljoniem eiro jeb 1,2%, un procentu izdevumiem par 12,6 miljoniem eiro jeb 4,9%. Preču un pakalpojumu izdevumi šogad mazākā mērā nekā pērn veikti Nacionālo bruņoto spēku darbības nodrošināšanai, savukārt procentu izdevumi galvenokārt atkarīgi no Valsts kases darbības un maksājumu veikšanas grafika par aizņēmumu procentiem valsts parāda segšanai," norādīja ministrijā.

Tāpat FM uzsvēra, lai gan 11 mēnešos kopbudžetā vēls bija pārpalikums, gada nogalē vēsturiski augsts izdevumu līmenis ir valsts un arī pašvaldību budžetos. Atbilstoši ministrijas aktuālajam novērtējumam vispārējās valdības budžetā 2019.gadā būs deficīts 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā jeb 170,6 miljoni eiro.

"Novembrī turpinājās jau iepriekšējos mēnešos vērojamā tendence, kad kopbudžeta izdevumi pārsniedza ieņēmumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 139,2 miljonu eiro deficīts. Tā rezultātā 11 mēnešos kopbudžetā uzkrātais pārpalikums samazinājās un bija 304,8 miljoni eiro," klāstīja ministrijā.

Pārpalikums veidojies gan valsts speciālajā budžetā - 289,6 miljoni eiro, gan pašvaldību budžetā - 119,3 miljoni eiro, savukārt valsts pamatbudžetā 11 mēnešos bija 140,7 miljonu eiro deficīts. Salīdzinot ar situāciju iepriekšējā gada 11 mēnešos, kopbudžetā uzkrātais pārpalikums ir par 53 miljoniem eiro mazāks, kas saistīts ar straujāku izdevumu - 4% apmērā, nekā ieņēmumu - 3,3% pieaugumu.