Apvienība: Starp alus darītavām Latvijā pastāv veselīga konkurence

Viņš norādīja, ka Latvijā lielās alus darītavas un mazās alus darītavas pastāv līdzās un cīnās par kopēju ideju –par alus kultūras popularizēšanu un attīstību. Mazās alus darītavas Latvijā veido ceturto daļu no tirgus, un šis īpatsvars mainās ļoti minimāli.

"Pastāv veselīga konkurence. Mazās alus darītavas reizēm mēģina savus nišas produktus padarīt par plašāka noieta produktiem, savukārt lielās cenšas radīt nišas produktus, lai konkurētu šajā tirgū. Tas ir pilnīgi normāli, jo nekur nav teikts, ka, ja tu sauc sevi par mazo alus darītāju, tu nedrīksti kādu labu alus šķirni ražot lielos apmēros vai otrādi," sacīja Liniņš.

Viņš arī atzīmēja, lai gan tuvākajos gados alus nozari sagaida daudzi izaicinājumi, alus ražošana ir un būs Latvijas nacionālā nozare. Iegādājoties Latvijas ražotāju produkciju, patērētāji pērk ne tikai dzērienu, bet arī stāstu par alus ražošanas tradīcijām Latvijā, kas tapis daudzu gadu, pat gadsimtu laikā, ietekmējoties no dažādu valstu tradīcijām, bet vienlaikus iegūstot savu unikalitāti, ar kuru mēs tik ļoti lepojamies," sacīja Liniņš, piebilstot, ka Latvijā ražoto alu novērtē arī viesi no ārvalstīm.

Runājot par šogad gaidāmajiem izaicinājumiem nozarē, viņš teica, ja šogad vasara būs karstāka nekā pagājušajā gadā, realizācijas apmēru samazinājums varētu kristies, taču par alus realizācijas apmēru pieaugumu, visticamāk, joprojām nevarēs runāt. Realizācijas apmēru kritums būs, bet liela nozīme būs nodokļu politikas ietekmei.

"Ja mēs atradīsim godīgu kompromisu attiecībā uz akcīzes nodokli, nepieļausim alus nozares diskrimināciju un atgriezīsim akcīzes nodokļa likmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem iepriekšējā gada līmenī, tad nozares realizācijas apmēru kritums neturpināsies. Nozare ir vērsta uz attīstību, taču, lai to realizētu, ir nepieciešama prognozējama un saprātīga nodokļu politika," sacīja Liniņš. 

Viņš minēja, ka starp šā gada izaicinājumiem ir arī depozītu sistēmas izveide dzērienu iepakojumam, pie kā norit darbs. "Depozīta sistēma noteikti ir viens no šā gada nozares izaicinājumiem, jo iepakojuma ražošana, aprite un pārstrāde ir viens no būtiskiem produkta cenas veidotājiem. Ražotāji un tirgotāji ir vienīgie, kas ir ieinteresēti, lai šīs izmaksas būtu pēc iespējas zemākas," sacīja Liniņš.

Viņš arī piebilda, ka depozīta sistēmas izveidē Latvijai ir iespēja mācīties no kaimiņvalstu kļūdām un izdarīt to labāk, lai 2022. gadā sistēma sāktu strādāt. "Mana cerība ir, lai sistēma būtu pēc iespējas izdevīgāka patērētājiem un lai atkārtoti lietojamo stikla pudeļu aprite būtu ērta un pieejama ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem," teica Liniņš, piebilstot, ka depozīta sistēma ir arī liels solis "izmešanas kultūras" mazināšanā. 

Liniņš minēja, ka depozīta sistēmas ieviešana līdz šim norit pēc plāna, lai gan grafiks ir saspringts. Drīzumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādās noteikumu projektu, un pēc tā pieņemšanas sāksies praktiskais darbs.