Zemnieku saeima: Zosu migrācijas rezultātā ir apdraudēti ziemāju sējumi, zaudējumi mērāmi vairākos miljonos eiro
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Ņemot vērā šī brīža siltos laikapstākļus, lielākajā daļa Latvijas notiek intensīva gājputnu migrācija, kas šogad ir sakritusi ar situāciju, kad ziemājus neklāj sniega sega, tādēļ zosis sējumos uzturēsies ilgāk un izmantos tur pieejamo barības bāzi. Šajās platībās migrējušie putni rada neatgriezeniskus postījumus pat 100% apmērā un zaudējumi par gājputnu nodarītajiem postījumiem ir būtiski – no 300 līdz 500 eiro par hektāru, liecina biedrības “Zemnieku saeima” informācija.
Pēdējos gados gājputnu bari, tostarp arī zosis, vislielākos postījumus nodara graudaugu, zirņu un pupu sējumiem. No vairāk nekā 400 Latvijas lauksaimnieku iesniegumiem par zosu letālo atbaidīšanu apstiprināti ir vien 140.
Patiesie zosu nodarītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir mērāmi vairākos miljonos eiro. Zosu postījumi ir kārtējais izaicinājums, ar kuru lauksaimnieki ir bezspēcīgi, jo zosu atbaidīšana ar ierastajām metodēm nav efektīva. Atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā migrējošo gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas.
Latvijā pagaidām esošā prakse cīņai ar zosīm ir kompensācijas par migrējošo putnu nodarītajiem postījumiem, pie nosacījuma, ka ir veikti preventīvie pasākumi jeb atbaidīšana. Tomēr pastāv kompensāciju apjoma ierobežojumi “De minimis”, kas paredz ne vairāk par 25 tūkstošiem eiro vienai saimniecībai trīs gadu laikā – finansējums tiek likts vienā grozā ar citām kompensācijām un reāli zaudējumus nespēj nosegt.
“Jau pērn no DAP un VARAM saņēmām solījumu, ka, ja finansējums pietrūks, DAP un VARAM vērsīsies valdībā pēc papildus finansējuma pieprasījuma, tomēr valdība šo jautājumu vēl nav skatījusi. Joprojām par 2019. gadā nodarītajiem postījumiem, ko lauksaimnieki pieteica DAP un kas tika aprēķināti, liela daļa lauksaimnieki vēl nav saņēmuši kompensācijas,” teikts lauksamnieku organizācijas paziņojumā.
Kā norāda Zemnieku saeima, Eiropas Savienībā putnu medības tradicionālā izpratnē pavasarī ir aizliegtas, tomēr ir paredzēti dažādi izņēmumi. Viens no izņēmumiem – lai nepieļautu postījumus lauksaimniecībai. Piemēram, Igaunijā jau otro gadu tiek izsniegtas atļaujas lauksaimniekiem aizsargāt savus laukus pret zosu postījumiem. Biedrība savas kompetences ietvaros ir izvērtējusi iespējamos pasākumus zosu nodarīto zaudējumu mazināšanai augkopībā un uzskata, ka esošie preventīvie pasākumi ir neefektīvi pret zosu atbaidīšanu no sējumiem.
“Komplektā ar putnu spēju atcerēties “bīstamās vietas” letālā atbaidīšana ir efektīvākais risinājums postījumu mazināšanā ne pilnīgā novēršanai. Šāds risinājums nenodarītu kaitējumu zosu populācijai, jo letālās atbaidīšanas apjomi nebūtu lieli – putni pēc pirmā šāviena tiktu izbaidīti, pamestu lauku un nākotnē no konkrētajām vietām izvairītos. Rezultātā būtu sasniegts maksimāls efekts pie minimāliem populācijas zaudējumiem,” uzskata lauksaimnieki.