ĀM valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās: Bija jāatrod Covid-19 krīzes risinājumi, kas dotu būtisku grūdienu Eiropas ekonomikai
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Eiropai bija jāatrod risinājumi ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītajai krīzei, bet jādod pilnīgi cits un būtisks grūdiens Eiropas ekonomikai, tādu viedokli par Eiropadomes panākto vienošanos žurnālistiem pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Astra Kurme.
Preses konferencē, kas bija veltīta Eiropadomes pieņemtajiem lēmumiem par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un Latvijai pieejamā finansējuma sadalījumu, Kurme uzsvēra, ka šīs bija smagākās un grūtākās sarunas, kādas ir bijušas.
ĀM pārstāve pavēstīja, ka visiem bija skaidrs, ka Eiropas ekonomika ir jāpadara daudz konkurētspējīgāka un galvenās ES maksātājvalstis sarunu laikā īpaši uzstāja uz to, ka tradicionālajām politikām finansējums ir jāsamazina - Eiropai ir jākļūst modernākai, zaļākai un inovatīvākai un finansējums ir jānovirza zinātnei, digitalizācijai un tādām jomām, kas ievērojami uzlabotu Eiropas ekonomiku.
Kurme uzsvēra, ka jaunās politikas var finansēt tikai tad, ja samazina finansējumu tradicionālajām politikām un Latvijas gadījumā tās ir ārkārtīgi būtiskas - kohēzija un lauksaimniecība joprojām ir tās jomas, kurās nepieciešams nodrošināt izaugsmi.
"Protams, nedrīkst aizmirst arī par inovācijām un zaļajām tehnoloģijām, bet sarunās Latvijas prioritāte bija kohēzija un lauksaimniecības politika," skaidroja Kurme.
Viņa akcentēja, ka sarunu gaitā bija jāatrod kompromis gan starp tām valstīm, kas uzskatīja, ka vairāk naudas jāiegulda programmās un ne nacionālajās aploksnēs, gan tām, kurām tieši tradicionālās politikas ir īpaši svarīgas.
Kurme norādīja, ka ekonomiskā krīze Eiropā bija liela un plaša, tāpēc bija skaidrs, ka ar ES daudzgadu budžetu to nav iespējams atrisināt. Pēc Vācijas un Francijas sākotnējā priekšlikuma aizņemties 500 miljardus eiro, nāca Eiropas Komisijas priekšlikums aizņemties 750 miljardus eiro papildu daudzgadu budžetam.
"Šis finansējums paredzēts ES stabilitātei un izaugsmei, īpašu uzsvaru liekot tieši uz pirmajiem gadiem, kad īpaši nepieciešams finansējums kā uzņēmējiem, tā valstīm, lai nekavējoties to varētu sākt izmantot," skaidroja Kurme.
Kopumā ES paredzētais finansējums sasniedz 1,85 triljonus eiro. Komisijai ir dotas tiesības atjaunošanas fondam paredzēto naudu aizņemties pasaules tirgū ES vārdā un tā ir paredzēta, kā ieguldījums visu dalībvalstu ekonomikā.
ĀM valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās pavēstīja, ka sarunu laikā bijušas diskusijas par atjaunošanas fonda lielumu. Komisija piedāvāja sekojošu sadalījumu - 500 miljardi eiro grantos un 250 miljardi aizdevumos. Pēc Kurmes domām, tika atrasts izcils risinājums, kas zināmā mērā apmierina visas ES dalībvalstis - pieaudzis finansējumus aizdevumos, kas nodrošinās atbildīgāku izlietojumu, būtiska un joprojām lielākā daļa tiks izmantota grantiem.
Lai izmantotu jaunā fonda līdzekļus, dalībvalstīm būs jāsagatavo reformu un atjaunošanās plāni, tos apstiprinās Komisija apmēram divus mēnešus pēc priekšlikumu iesniegšanas, pēc to apstiprināšanas valstis varēs uzsākt to īstenošanu.
Sarunās tika diskutēts par mehānismiem, kā nodrošināt to, ka līdzekļi tiek ieguldīti tādās jomās, lai valstis sasniegtu maksimālo ekonomiski izaugsmi un mazinātu sociālās problēmas.
Latvijas prioritāte sarunās bija panākt tiešmaksājumu pieaugumu un to izdevās panākt, tāpat arī kohēzijas politikā panākto var vērtēt kā izcilu, sacīja Kurme, norādot uz vairākiem vērā ņemamiem faktoriem - breksita radīto deficītu ES budžetā un citas tendences, kas ietekmē tradicionālo politiku saglabāšanu.
"Faktiski mums ir izdevies kohēzijas politikā saglabāt iepriekšējo aploksni pat ar pieaugumu. Latvijai nākamajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro grantos un 2,5 miljardi eiro aizdevumos, kas būs jāiegulda tā, lai mūsu valsts nākamajā periodā būtu pilnīgi citā ekonomiskās izaugsmes stadijā," pauda Kurme, uzsverot, ka pastāv cerības, ka Latvijas izaugsme nākamajos septiņos gados būs vislielākā.