Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums
- Autors: LETA
Foto - Valsts kanceleja
Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.
Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.
Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.
"Mēs bijām cerējuši uz lielāku nodokļu sistēmas reformu, bet varējām vienoties tikai par svarīgiem nodokļu sistēmas uzlabojumiem," norādīja Ministru prezidents.
Tajā pašā laikā Kariņš atzina, ka valstī trūkst kapacitātes, lai izvērtētu dažādus modeļus piedāvātajām nodokļu izmaiņām.
Jau ziņots, ka Ārvalstu investori rosina noteikt vienu vienotu nodokļu režīmu visiem īslaicīga maza apmēra pakalpojuma sniedzējiem, kas veic darbu paši ar savām spējām, nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu uzsver Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).
Tāpat investori iesaka paplašināt esošo vienkāršoto nodokļu maksāšanas režīmu, lai iesaistītu nodokļu maksāšanā tādus nodokļa maksātājus kā aukles, frizieri, fotogrāfi, apkopēji, dizaineri un citi.
FICIL norāda, ka patlaban vairāki mazu pakalpojumu sniedzēji atrodas pelēkajā zonā, jo, piemēram, par īslaicīgiem gadījuma darbiem netiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Investori vienkāršotajam nodokļu maksāšanas režīmam iesaka piemērot zemu likmi, piemēram 10%, neatskaitot saimnieciskās darbības izdevumus. Klienti šo atlīdzību iemaksātu bankas kontā, taču kopējais atlīdzības apmērs, kas pakļauts šādam režīmam, nedrīkstētu gadā pārsniegt 40 000 eiro.
FICIL arī rosina pārskatīt neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanu. Investoru ieskatā nepieciešams noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.
Ārvalstu investori rosina vienkāršot aprēķināšanas sistēmu IIN, sociālajām iemaksām un solidaritātes nodoklim, kas būtu jāapvieno ar IIN. FICIL ieskatā, būtu jānosaka nemainīgs neapliekamais minimums atkarībā no gada ienākumiem.
Tāpat rosināts padarīt attaisnoto izdevumu piemērošanas kārtību vienkāršāku, nosakot vienādu limitu visām izmaksām ik gadu, piemēram, 10% no gada bruto apliekamā ienākuma katrai personai attiecībā uz visām izdevumu kategorijām.