Latvijas kopbudžetā desmit mēnešos izveidojies 409,9 miljonu eiro deficīts
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas informācija.
Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-oktobri.
Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, bet pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.
Kopbudžeta izdevumu pieaugums šā gada desmit mēnešos par 8,2% saistīts gan ar valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku (“Altum” programmas, dīkstāves pabalsti, papildu finansējums ceļu būvei un citi), gan arī jau budžetā iepriekš plānotiem izdevumu pasākumiem.
Sagaidāms, ka līdz 22. novembrim apstiprinātais atbalsts tautsaimniecībai vispārējās valdības budžeta bilanci 2020. gadā pasliktinās par 1,27 miljardiem eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet uz oktobra beigām faktiski izlietoti jau aptuveni 0,8 miljardi eiro. Savukārt 2020. gadā atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, vispārējās valdības budžetā pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijas deficīts tiek prognozēts 2,1 miljards eiro jeb 7,6% no IKP.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pēc būtiskā sarukuma gada otrajā ceturksnī, pēdējos mēnešos ir uzrādījuši pieaugumu, īpaši oktobrī (+5,4% pret 2019. gada oktobri), tomēr kopumā janvārī-oktobrī bija par 23,8 miljoniem eiro jeb 0,3% zemāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Tāpat nodokļu ieņēmumi par 595,6 miljoniem eiro jeb 7,5% atpaliek no budžetā plānotā, būtiski pasliktinot kopbudžeta bilanci.
Visnozīmīgāk nodokļi samazinājušies ierobežojumu vissmagāk skartajās nozarēs kā izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, māksla, izklaide un atpūta, arī nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas nozarē. Arī būvniecības nozarē, kur ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu pieaugumu, no šā gada atceļot reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem.
Šogad samazinājušies visu lielāko nodokļu (PVN, sociālās apdrošināšanas iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), akcīzes nodoklis) ieņēmumi. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi saistībā ar UIN maksāšanas sistēmas reformēšanu un attiecīgi zemu ieņēmumu līmeni 2019. gadā, saņemti par 148,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.