Depozīta sistēma – vienkārša, saprotama un droša ^{Apriņķis.lv}

2020.gads tuvojas beigām, klāt būs 2021. gads, bet iepakojuma pieņemšanas automātus veikalos tā arī neredz. Kur tie kavējas? Par depozīta sistēmas ieviešanu “Rīgas Apriņķa Avīzei” stāsta zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts.

– Vai varat nosaukt trīs galvenos argumentus, kādēļ šāda sistēma ir nepieciešama?

– Pirmkārt, jāņem vērā, ka tā ir sabiedrības vēlme īstenot zaļo dzīvesveidu, par ko tika nobalsots portālā “Mana balss”, un depozīts ir tas, kas to nodrošina. Otrkārt, tas ir vienīgais veids, kā tiek nodrošināta atkārtoti lietojamā iepakojuma nonākšana pie tā, kurš to ir radījis. Treškārt, ir ļoti svarīgi praktiski sekmēt zaļo dzīvesveidu, un iepakojuma depozīta sistēma ir viens no būtiskiem veidiem, kas to nodrošina. Un vissvarīgākais ir tas, lai mūsu vidē, ceļmalās un mežos nemētātos atkritumi, bet iepakojums atgrieztos pie tā, kurš to radīja.

– Ko tieši varēsim šķirot – nodot depozītā? Tikai dzērienu iepakojumu vai tomēr arī citu produktu iepakojumu?

– Lai arī daudz ir spriests par to, ka vajadzētu paplašināt nododamā sortimenta klāstu, tomēr Eiropas valstu pieredze rāda, ka runa ir par vienreiz lietojamo dzērienu iepakojumu. Protams, nebūtu slikti, ja depozītā varētu nodot arī vienreiz lietojamo šķīvīti, krūzīti vai kādus citus, piemēram, bīstamos un kaitīgos, atkritumus, bet šobrīd šādi modeļi nav radīti. Tāpēc mēs runājam par sistēmu, kas ir droša – kopumā videi un iedzīvotājiem. Svarīgi, lai sistēma būtu vienkārša, saprotama un droša.

– Vai tad sistēmas paplašināšana ir slikta ideja?

– Sistēmas paplašināšanas ideja nav slikta, bet, ilustrējot atbildi uz šo jautājumu, uzdošu pretjautājumu: vai pārvietoties ar zemu lidojošu lidaparātu ir laba ideja? Protams, tā, neapšaubāmi, ir laba ideja, jo šāds pārvietošanās veids daudziem būtu piemērots un ērts. Un tieši tāpat ir ar depozīta sistēmu. To var paplašināt tad, ja tam ir radīti priekšnoteikumi. Bet pagaidām tādu nav.

– Kāds šobrīd ir plāns – ko ar depozītu šķirosim un ko ne?

– Depozīts šobrīd attiecas uz limonādes un minerālūdens pudelēm, PET iepakojumu – kokakolas, limonādes, sulu plastmasas pudelēm. Diskusija bija arī par alkoholisko dzērienu pudelēm, taču tām ir problēma ar akcīzes marku. Pieļauju, ka nākotnē ir jādomā, lai arī alus pudeles varētu nodot depozītā.

– Un kas par to visu maksās?

– Sabiedrības interesēs ir, lai šī sistēma būtu lētāka un uzliktu pēc iespējas mazāku slogu patērētājam. Tāpēc visatbilstīgākais depozīta sistēmas ieviesējs ir pats ražotājs, jo ražotājs vienmēr būs ieinteresēts, lai galaproduktam būtu viszemākā cena. Ja depozītu apsaimnieko kāds no ārienes, it īpaši, ja tie ir atkritumu apsaimniekotāji, tas ir pielīdzināms situācijai “āzis par dārznieku”. Kas no tā sanāk, to vislabāk var pateikt pieredzējuši lauksaimnieki.

– Kā tiks noteikts sistēmas operators, kas to veidos?

– Šobrīd jau zināms, ka ir divi iespējamie operatori – dzērienu ražotāju veidots sistēmas operators “Depozīta iepakojuma operators” un “Nulles depozīts”. Pār šobrīd notiekošo operatora izvēles procesu jau klājas šaubas, kas rada bažas, vai tas notiek atbilstoši labākajai praksei, proti, iesniedzējam ir ticis ļauts uzlabot savus iesniegtos priekšlikumus, turklāt, vērtējot iesniegtos dokumentus, kā neatkarīgais eksperts tika uzaicināts viena konkrētā piedāvājuma pārstāvis. Lai novērstu jebkādas neskaidrības operatora izvēles procesā, uzskatu, ka konkurss būtu jāsāk no jauna, lai tas būtu atbilstošs demokrātisku valstu praksei – depozīts tiek radīts kā ražotāja atbildības sistēma, jo ražotājam ir jābūt atbildīgam par atkritumiem, kas tiek radīti dzērienu iepakojuma dēļ. Tā tiek sasniegti trīs mērķi: sistēma ir caurspīdīga, lēta un saprotama.

– Kā ir ar taras jeb iepakojuma pieņemšanas automātiem – taromātiem? Kas tos piegādās, kur tos izvietos?

– Ar taromātiem ir tā, ka būtu vērtīgi, ja tos varētu saražot Latvijas uzņēmēji, tādā gadījumā ieguldītā nauda paliktu mūsu valstī. Taču taromātu piegādātāju izvēle būs atkarīga no tā, kas iegūs tiesības veidot depozīta sistēmu, bet, manuprāt, priekšroka būtu jādod Latvijā ražotiem taromātiem. Protams, ar priekšnosacījumu, ka tādi šobrīd ir. Ja tādu iespēju nav, tad jautājums pēc būtības zaudē aktualitāti.

– Kad šīs sistēmas ieviešanu sabiedrība var sagaidīt?

– Likums nosaka, ka 2022. gada 1. februārī sistēmai jāsāk strādāt. Jāteic, ka, izstrādājot šo likumu, ko 2017. gadā Saeimā iesniedza toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, pietiekami ilgi ir bijuši mēģinājumi to bremzēt gan no atkritumu apsaimniekotāju, gan dažu nevalstisko organizāciju puses, taču šobrīd ir pilnīgi reāli, ka likums sāks darboties noteiktajā laikā un mēs beidzot varēsim nopirkto minerālūdens pudeli nodot otrreizējai izmantošanai.

– Kādēļ ir tāda pretestība?  

– Daudziem tirgus dalībniekiem tas ir bizness, un tad, kad runa ir par miljoniem eiro, parādās interese, lai nekas nemainītos, lai viss noritētu, kā ierasts, lai noturētu atkritumu sfēru līdzšinējā apjomā. Jāsaprot, ka depozīts ir tīra, sašķirota substance, tieši tāpēc tā ir atkritumu vērtīgākā sastāvdaļa un tāpēc daži iesaistītie uzņēmēji to visu mēģina nobremzēt. Ja depozītsistēmu veidos tie, kam atkritumi ir bizness, tas būs OIK 2. Tās būs miljonu shēmas, un par to maksās sabiedrība.

– Valdībā un Saeimā diskusijas nerimstas, bet kāds tad ir sausais atlikums – ko Latvijas sabiedrība iegūs no šīs sistēmas ieviešanas?

– Īsā atbilde ir – tīrāku dabu, motivāciju dzīvot zaļāk un to, ka sāksim vairāk domāt par ikdienas paradumiem. Piemēram, kāds varbūt sāks izvēlēties beziepakojuma dzērienus. Un neapšaubāmi planēta kļūs tīrāka un mēs visi dzīvosim veselīgāk.

VIEDOKĻI

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja:
Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms vides piesārņojuma risināšanā, lai sasniegtu Eiropas Savienībā noteiktos iepakojuma savākšanas un pārstrādes mērķus. Dzērienu ražotāju vidū ir vienota izpratne par to, kādai ir jābūt efektīvai depozīta sistēmai, – ritenis nav jāizgudro no jauna, un Latvijai ir iespēja ņemt piemēru no valstīm, kurās depozīta sistēma strādā vislabāk un kļuvusi par daļu no iedzīvotāju dzīvesveida. Tādēļ ražotāji ir gatavi sadarbībai ar valsti un mazumtirgotājiem, lai ieviestu caurspīdīgu, drošu un efektīvu depozīta sistēmu.

Pēteris Liniņš, Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs:
Latvijas alus darītavu un mazo ražotņu specifika ir tāda, ka dzērienu pildīšanai lielākoties tiek izmantotas atkārtoti lietojamas pudeles. Taras aprite dzērienu ražotāju nozarē ir ļoti svarīga, tādēļ ir būtiski, lai depozīta sistēmas operatoru veidotu dzērienu ražotāji, kas šo iepakojumu laiž tirgū, nevis kādi ārēji uzņēmumi. Tieši ražotāji ir ieinteresēti izveidot pēc iespējas lētāku un efektīvāku sistēmu, kas atstātu vismazāko ietekmi uz dzērienu cenu veikalu plauktos un palīdzētu sasniegt augstus taras atgriešanas rādītājus, tādējādi padarot vidi tīrāku.

Eva Sietiņsone, “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja:
Mēs apzināmies savu lomu un atbildību vides jautājumu risināšanā un saskaņā ar “Cēsu alus” ilgtspējas stratēģiju pakāpeniski vēlamies samazināt sava uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi. Iepakojuma depozīta sistēma ir ražotāju atbildība, tādēļ atbalstām caurspīdīgas un ekonomiskas sistēmas izveidi Latvijā, kas balstīta uz bezpeļņas principiem. Mūsu uzņēmums ir guvis vērtīgu pieredzi, piedaloties depozīta sistēmas izveidē Lietuvā un Igaunijā. Mēs zinām, kas ir nepieciešams efektīvas sistēmas izveidei un, balstoties uz kaimiņvalstu pieredzi, esam izslēguši iespējamās nepilnības, kas varētu rasties ieviešanas procesā.