CSP: Pērn vidējā bruto alga bija 1143 eiro mēnesī; visstraujāk darba samaksa pieaugusi Pierīgā

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā – par 7,8 %. Zemākais pieaugums bija Kurzemē – 5,3 % un Latgalē – 5,5 %. Rīgā un pārējos reģionos vidējā atalgojuma kāpums bija ap 6 % gadā. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1276 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (793 eiro), kas ir par 38 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

CSP atgādina, ka mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Covid-19 pandēmijas krīzes ietekmē 2020. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 29,3 tūkstošiem jeb 3,9 %. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ. Samazinājums vērojams visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumu, nekustamo īpašumu un veselības un sociālās aprūpes nozares, kur bija vērojams pieaugums.

2020.gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 138 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 156 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 121 eiro.

Privātajā sektorā gada laikā algas augušas straujāk – par 6,7 % gadā, sabiedriskajā – par 4,9 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 6,3 % gadā.

Pēc CSP datiem, pērn septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums straujāk pieaudzis profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 11,1 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7 %, kur pieauga darba samaksas fonds, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 9,6 %, kur atalgojuma fonds audzis ievērojami straujāk nekā darbinieku skaits.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2020. gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (726 eiro), kur Covid-19 pandēmijas krīzes ietekmē gada laikā tā samazinājās par 5,3 %, izglītības (913 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas (931) nozarēs un citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (935).

Gada laikā vidējais atalgojums nedaudz samazinājies arī transporta un uzglabāšanas nozarē – no 1071 līdz 1068 eiro jeb par 0,3 %. 

Pagājušā gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 188 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,7 %. 2020. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā – par 7,0 %, sabiedriskajā sektorā – par 5,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 %.

Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,5 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 5,4 %, privātajā – 1,1 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 6,1 %. 

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 871 eiro, un salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni tā pieauga par 6,4 %. Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 2,2 %.