Ekonomists: Eksporta pieaugums palīdz mazināt Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī Latvijas preču eksports ir palielinājies par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada februāri. Tas ir ievērojams pieaugums un zīmīgi, ka februārī eksporta apjomi tiek salīdzināti ar eksporta rādītājiem pirms Covid-19 pandēmijas sākuma pērnā gada pavasarī. Turpmākajos mēnešos eksporta, tāpat kā citi makroekonomiskie rādītāji, tiks salīdzināti ar Covid-19 pandēmijas pirmo vilni un tādēļ gada griezumā ir gaidāmi lieli skaitliski pieaugumi.

Latvijas eksporta straujo izaugsmi šobrīd pamatā nodrošina spēcīgs ārējais pieprasījums. Pasaules ekonomika turpina atkopties no Covid-19 pandēmijas izraisītā šoka, un saskaņā ar jaunākajām Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm pasaules ekonomika šogad augs par vairāk nekā 6 %. Attīstītajās valstīs apjomīgie fiskālie un monetārie atbalsta pasākumi ir spējuši saglabāt iedzīvotāju ienākumus, savukārt Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie fiziskās distancēšanās pasākumi ir būtiski samazinājuši daudzu pakalpojumu pieejamību. Tā rezultātā ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc dažādām precēm un atsevišķās nozarēs ir vērojams to deficīts, kā arī cenu pieaugums.

Februārī Latvijā visstraujāk pieauga koka izstrādājumu un augu valsts produktu eksports, par attiecīgi 19,7 % un 36,7 %. Kokapstrādē eksporta pieaugumu veicināja gan fiziskā apjoma pieaugums, gan straujš koksnes cenu kāpums, ko izraisījis spēcīgs pieprasījums no būvniecības nozares Eiropā, kā arī pasaulē. Cenu pieaugumu šobrīd vēl vairāk pastiprina zemais krājumu līmenis daudzās produktu kategorijās pēc pērnā gada ražošanas pārrāvumiem.

Papildus tam pārtikas cenu kāpums pasaulē ir veicinājis arī Latvijas pārtikas un it īpaši graudaugu eksporta pieaugumu, savukārt bez pārtikas un koka produktiem februārī par 18,5 % audzis arī ķīmiskās rūpniecības produktu eksports, bet par 11,7 % sarucis metālu izstrādājumu eksports.

Ražotāju noskaņojums daudzās pasaules vadošajās ekonomikās šobrīd ir ļoti pozitīvs, un tas liecina par spēcīgu ārējo pieprasījumu arī pēc Latvijas precēm. Manuprāt, šobrīd ir visi priekšnoteikumi, lai strauja Latvijas eksporta un rūpniecības izaugsme turpinātos vismaz šī gada pirmajā pusē. Vienlaikus ierobežotas patēriņa iespējas pēdējos mēnešos ir veicinājušas strauju iedzīvotāju uzkrājumu pieaugumu un importa sarukumu.

Februārī Latvijas preču ārējās tirdzniecības deficīts bija tikai 49 milj. eiro, kas ir zemākais mūsu ārējās tirdzniecības deficīts pēdējos vismaz 20 gados. Tas liek domāt, ka IKP pieaugums šogad varētu būt labāks nekā prognozēts iepriekš.

Vienlaikus nedaudz uztrauc tas, ka, neskatoties uz labvēlīgu situāciju ārējos tirgos, Latvijas ražotāju noskaņojums ir relatīvi zems gan Eiropas Komisijas, gan LTRK indeksa aptaujās. Tas varētu liecināt par zināmu uzņēmēju piesardzību un šaubām par to, cik ilgtspējīgs būs esošais pieprasījums, it īpaši gada otrajā pusē, kad sāks atvērties pakalpojumu nozares.