Latvijas Bankas ekonomists: Bez valsts atbalsta Covid-19 pandēmijā bezdarba līmenis būtu divreiz augstāks

Viņš norādīja, ka iepriekšējā lielajā ekonomikas krīzē 2009.gadā bezdarba situācija bija daudz sliktāka – tobrīd tas pārsniedza 20%, kamēr Covid-19 pandēmijas krīzē bezdarba līmenis ir kāpis no aptuveni 6% līdz aptuveni 9%.

"Protams, šis bezdarba kāpums nav tik liels, jo mums tagad ir valsts atbalsts," sacīja Krasnopjorovs. Pēc viņa teiktā, valsts piešķirto dīkstāves pabalstu vai algu subsīdiju saņem 7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. "Tātad bezdarbs bez valsts atbalsta būtu divreiz augstāks nekā pašreiz," teica Latvijas Bankas ekonomists.

Vienlaikus Krasnoprojovs atzina, ka pandēmijas sākumposmā – pirms gada – darbinieku atlaišana Latvijā noritēja ļoti strauji, un to varēja salīdzināt ar situāciju 2009.gada krīzē, taču kopumā Covid-19 krīzē šāds periods bija īss.

Tāpat viņš izcēla: lai arī kopējā Covid-19 ietekme uz darba tirgu Latvijā nav liela, situācija atšķiras dažādās nozarēs, pašvaldībās un iedzīvotāju grupās. Piemēram, viesu izmitināšanas un ēdināšanas nozarē darba ņēmēju skaits pērn samazinājās par 29%, bet rūpniecības, izglītības, veselības aprūpes, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) nozarēs darbinieku atlaišanas 2020.gandrīz nav notikušas.

Pēc Krasnoprojova teiktā, ir arī profesijas, kurās darba vietu skaits mainās līdz ar valstī noteiktajiem Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, tostarp šāda profesija, piemēram, ir viesnīcu administratori. Tomēr ir arī profesijas, kurās darba vietu skaits pandēmijas sākumposmā samazinājās un tā arī neatgriezās iepriekšējā līmenī. Vienlaikus, piemēram, programmētāju skaits audzis arī Covid-19 laikā.

Krasnoprojovs uzsvēra, ka pandēmijas ietekme uz darba tirgu iekļauj ne tikai darbinieku atlaišanu – vissmagāk skartajās profesijās samazinājās arī darba slodze un ienākumi, piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, ne tikai par 29% saruka darba ņēmēju skaits, bet 29% no nozarē esošajiem darbiniekiem pašreiz atrodas dīkstāvē.

Viņš arī atzīmēja, ka izmitināšanas un ēdināšanas nozares darbinieki nebūtu jāpārkvalificē par programmētājiem, jo arī IT nozarē darbavietu skaits Covid-19 krīzes laikā pieauga tikai par pusprocentu. "Ko darīsim tad, kad beigsies krīze un atkal būs pieprasījums viesnīcās?" jautāja Krasnopjorovs.

Savukārt, komentējot Covid-19 krīzes laikā atlaisto darbinieku vecuma struktūru, viņš atzina, ka atlaišanas visvairāk skārušas jauniešus, tostarp īpaši vecumā līdz 20 gadiem, jo jaunieši visbiežāk ir nodarbināti ēdināšanas un izmitināšanas nozarē. Tāpat jauniešiem parasti ir zemāka kvalifikācija, un, pēc uzņēmēju ieskatiem, šādus darbiniekus pēc krīzes būs atrast ļoti viegli. Tikmēr pirmspensijas un pensijas vecuma darbinieki Covid-19 laikā, pēc Krasnopjorova teiktā, atlaisti maz, jo liela daļa no tiem strādā izglītības un veselības aprūpes nozarē.

Darbinieku atlaišanas, pēc ekonomista teiktā, visplašāk skārušas Rīgas un Jūrmalas uzņēmumus. Kopumā darba vietu samazinājums Rīgā un Pierīgā pērn bija 80% no visa darbavietu samazinājuma valstī.

Tāpat vēl viena tendence, kas novērota saistībā ar Covid-19 krīzē notikušajām darbinieku atlaišanām, saistīta ar darbinieku atalgojumu, proti, darbinieki vairāk atlaisti tajās nozarēs, kurās vēl pirms krīzes alga bija salīdzinoši maza, kamēr darbiniekiem, kuru alga pirms Covid-19 pandēmijas bija mērāma vismaz 3000 eiro apmērā, krīzes laikā tā pat kāpa. "Uzņēmēji saprot, ka pēc krīzes atrast šādus labus darbiniekus būs ļoti grūti," teica Krasnopjorovs. Viņš atzīmēja, ka tādējādi veidojas ienākumu nevienlīdzība, ko viņš cita starpā saistīja arī ar neefektīvu sociālās aizsardzības sistēmu Latvijā.