SPRK: Mājsaimniecībām šogad pirmajā ceturksnī vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 1,6%

Turpretī juridiskām personām tā pieaugusi par 8,9% - līdz 48,94 eiro par MWh.

Regulatorā skaidroja, ka elektroenerģijas cenu, ko maksā lietotājs, nosaka situācija "Nord Pool" biržā. Pieaugot vai samazinoties "Nord Pool" biržas cenai, tās izmaiņas pēc kāda laika atspoguļosies lietotāja rēķinā. Ja lietotājam noslēgts līgums par biržas cenu, izmaiņas rēķinā būs redzamas tūlītēji, bet fiksētas cenas līguma gadījumā - ar laika nobīdi -, brīdī, kad tirgotājs pārskata piedāvātā pakalpojuma nosacījumus atbilstoši tirgus situācijai.

Šī gada pirmajā pusgadā "Nord Pool" biržā mainīga pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē elektroenerģijas cena atsevišķās stundās svārstījusies no -1,41 eiro par MWh līdz 255 eiro par MWh.

Cenas pieaugumu biržā ietekmēja ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās, ko sekmēja pandēmijas ierobežojumu mazināšana. Vienlaikus tās pieaugumu ietekmēja aukstie laikapstākļi februārī, un karstums šogad jūnijā, kas veicināja pieprasījumu pēc energoresursiem. Redzams, ka elektroenerģijas ražošanas izmaksas šogad arī ir augstākas oglekļa emisiju (CO2) kvotu un dabasgāzes cenu izmaiņu dēļ pasaules tirgū, atklāja SPRK.

Regulatora Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs atzīmēja, ka elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas, ja ražošanā izmanto atjaunojamos resursus - ūdeni, vēju, taču to pieejamība ir atkarīga no laikapstākļiem, tāpēc brīdī, kad tirgū pieprasījums pēc elektroenerģijas ir ļoti augsts, tās ražošanā izmanto fosilo kurināmo, kas ražošanu sadārdzina.

Vienlaikus SPRK dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī 143 000 jeb 15,6% mājsaimniecību norēķinājās par elektroenerģiju pēc biržas cenas, 531 000 jeb 57,7% mājsaimniecību - par fiksētu cenu, bet 245 900 jeb 26,7% izvēlējās universālo pakalpojumu. Savukārt juridisko lietotāju vidū biržas cenu izvēlējušies 16 000 jeb 44,5%, bet fiksētu cenu - 20 000 jeb 55,5%.