Logo
Drukāt šo lapu

EY: Nākamās Saeimas lielākais izaicinājums nodokļu jomā ir sistēmas ilgtermiņa redzējums

EY: Nākamās Saeimas lielākais izaicinājums nodokļu jomā ir sistēmas ilgtermiņa redzējums Foto: pixabay.com

Nākamās Saeimas galvenais izaicinājums nodokļu politikā būs sistēmas ilgtermiņa redzējums, intervijā aģentūrai LETA atzina auditorkompānijas EY partnere Baltijas valstīs un nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

"Mums būtu jāvar paredzēt nodokļu sistēmas evolūciju, mainoties dažādiem vidēja un ilgāka termiņa faktoriem, proti, labklājības izaugsmei, produktivitātes pieaugumam, iedzīvotāju skaita un vecuma pārmaiņām, ekonomikas konjuktūras izmaiņām. Kā Latvijas nodokļu politika uz to reaģēs, lai panāktu sistēmas stabilitāti, pievilcību un spēju veidot rezerves ekonomikas nelabvēlīgiem cikliem. Līdz šim šie jautājumi valsts politikas līmenī nav pārdomāti skatīti, lai arī akadēmiski un arī ierēdniecības vidū par to ir ticis domāts. Šis ir galvenais izaicinājums – pārvarēt Saeimas sasaukuma un politiskās karjeras nereti īstermiņa raksturu ar nepieciešamību plānot nodokļu sistēmas ilgtermiņa evolūciju," uzsvēra Butāne.

Viņa arī norādīja, ka pavisam nesen ir veikta nodokļu reforma, tādēļ negribētos redzēt, ka jaunie deputāti nekavējoties ķeras pie kārtējām izmaiņām. Tā vietā būtu jāļauj paiet vairākiem nodokļu maksājumu cikliem, lai saprastu, kā mainās nodokļu maksātāju uzvedība.

"Manuprāt, ļoti trūkst izvērtējuma, kā rīkosies iedzīvotāji un uzņēmēji jaunajā nodokļu režīmā, kādas sekas tas radīs? Ko darīs cilvēki ar augstiem ienākumiem, zinot, ka viņu ienākumiem tiks piemērota progresivitāte? Kā reaģēs uzņēmēji, zinot, ka nebūs jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN), bet ir stipri sarežģītāka nesaimniecisko izdevumu uzskaites un nomaksas kārtība?" jautāja Butāne.

Viņa atgādināja arī Igaunijas pieredzi, kur nulles UIN likme reinvestētai peļņai darbojas jau labu laiku. "Pēc daudziem gadiem bez UIN tiek secināts, ka uzņēmēji peļņu vienkārši nesadala, proti, nodoklis tiek atlikts bezgalīgi. Tā rezultātā Igaunija ievieš vēl jaunus nodokļu risinājumus, kas veicina sadalīt pēdējā gada peļņu un šī ir reakcija uz konkrētu uzvedības maiņu. Latvijai šādi izaicinājumi vēl ir priekšā, un būs jālemj, ko darīt, kad izkristalizēsies reformas sekas," uzsvēra EY partnere.

Tāpat viņa uzsvēra, ka nodokļu iekasēšanas problēmas nav saistītas ar nodokļu likmēm, bet gan ar ēnu ekonomiku. Tādēļ par prioritāti ir jākļūst pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu apkarošanai un nopietns jautājums ir arī skaidras naudas aprites mazināšana ekonomikā. "Ēnu ekonomikas asinsrite ir skaidrā nauda – lai maksātu algas aploksnēs, vispirms ir jāiegūst skaidrā nauda, kam tiek izmantotas PVN shēmas. Pēc tam šī skaidrā nauda nonāk mazumtirdzniecībā u.tml. Kaut kur šī aprite ir jāpārtrauc, un tiks panākta cita dinamika. Piemēram, varētu aizliegt veikt skaidras naudas iemaksas bankomātos – es nesaku, ka tur tiek iemaksāta noziedzīgi iegūta nauda, taču arī neredzu leģitīmu iemeslu, kāpēc cilvēkiem būtu jāveic miljonos mērāmas skaidras naudas iemaksas, ja visi ienākumi ir gūti legāli? Šāds solis neizbēgami radīs spiedienu lielāku daļu maksājumu veikt bezskaidrā veidā, jo cilvēkiem ir jāmaksā līzings, kredīts, citiem vārdiem sakot, naudai ir jābūt kontā, nevis kabatā. Un bezskaidras naudas darījumi ir daudz, daudz vieglāk kontrolējami no nodokļu administrācijas viedokļa," uzsvēra Butāne.

Tāpat viņa norādīja, ka risinājums noteikti nebūtu nodokļu likmju celšana, jo nodokļu slogs ir jāsamēro ar labklājības līmeni sabiedrībā, kurš Latvijā joprojām būtiski atpaliek no Rietumvalstīm. "Jāņem vērā, ka pie salīdzinoši maziem ienākumiem cilvēki daudz sāpīgāk izjūt izmaksu palielinājumu nekā proporcionāli tādu pašu izmaksu pieaugumu pie lielākiem ienākumiem, un tas, protams, attiecas arī uz nodokļu slogu. Proti, cilvēkam ar 500 eiro algu katrs nākamais nopelnītais eiro dod lielāku dzīves kvalitātes uzlabojumu, nekā cilvēkam ar 5000 eiro algu – un tas pats attiecas uz nodokļiem, proti, cilvēkam ar 500 eiro ir daudz sāpīgāk nodokļos nomaksāt 200 eiro, nekā cilvēkam ar 5000 eiro algu nomaksāt 2000, lai arī likme ir tā pati. Šī iemesla dēļ vienkārši nodokļu likmju salīdzinājumi starp Latviju un Rietumvalstīm nav korekti. Domāju, ka par nodokļu palielinājumu vajadzētu runāt tikai pie jūtama labklājības uzlabojuma, kas nav īstermiņa jautājums," brīdināja Butāne.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024