Trešdaļa iedzīvotāju atgūto nodokļu naudu tērēs ikdienas vajadzībām
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Atgūto pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokļa naudu iedzīvotāji visbiežāk jeb 33% gadījumu plāno tērēt ikdienas izdevumu segšanai un rēķinu apmaksai, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktā aptauja.
Ikgadējo iedzīvotāju ienākumu deklarāciju par 2021.gadu šogad iecerējuši iesniegt 83% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tostarp 3% aptaujāto to darīs pirmo reizi.
Aktīvākie ienākumu deklarāciju iesniedzēji, kas pauž savas ieceres, arī šogad ir personas vecumā no 30 līdz 60 gadiem, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 400 eiro. Lielākā aptaujāto daļa dzīvo Rīgā vai reģionu mazpilsētās un pārstāv ģimenes, kurās aug bērni vecumā līdz 18 gadiem.
Iesniedzot ienākumu deklarāciju, 23% iedzīvotāju visbiežāk cer atgūt summu, kas ir robežās no 100 līdz 300 eiro. Otra biežāk minētā atgūstamā summa ir 50-100 eiro. Kopumā 63% potenciālo ienākuma deklarāciju iesniedzēju cer atgūt pārmaksāto nodokli robežās līdz 500 eiro. Savukārt 8% sagaida, ka VID atmaksātā summa pārsniegs 500 eiro.
Piektdaļa potenciālo deklarāciju iesniedzēju atturas prognozēt atgūstamās summas apmēru, bet 5% paredz, ka neatgūs neko. Vienlaikus neliela daļa jeb 3% aptaujāto raizējas, ka viņiem varētu būt izveidojies nodokļu parāds.
"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons informē, ka pēdējos gados samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri atgūto nodokļa pārmaksu vienkārši iztērē ikdienas izdevumos. Ja 2020.gadā tie bija 45% no visiem deklarāciju iesniedzējiem, tad tagad šis skaits sarucis līdz trešdaļai iedzīvotāju. Tā vietā iedzīvotāji vairāk izvēlas šo naudu uzkrāt, novirzīt kādam ceļojumam vai remontu un būvniecības izmaksu segšanai.
Jansons norāda, ka laika gaitā arī pieaug iedzīvotāju skaits, kuri atgūst lielākas naudas summas. Ja 2020.gadā 100 eiro un vairāk cerēja atgūt 26% aptaujāto, tad šogad jau vairāk nekā 40%.
Daloties plānos, par to, kā iecerēts tērēt atgūto nodokļa pārmaksu, aptaujātie atklāj, ka vairums to izlietos ikdienas izmaksu segšanai un rēķinu apmaksai. Vienlaikus daļa respondentu iegūtos līdzekļus apsver izmantot nākotnes finansiālās drošības stiprināšanai, veicot uzkrājumus (20%) vai ieguldot (7%).
Uzkrājumu veidošanu visaktīvāk apsver iedzīvotāji, kuru personīgie ienākumi pārsniedz 700 eiro, bet ieguldījumos to apsver investēt aptaujātie, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 1000 eiro.
Starp citiem potenciālajiem atgūto līdzekļu tēriņu mērķiem iedzīvotāji min arī ceļojumu un hobiju (13%), mājokļu remontdarbu (9%), aizņēmumu apmaksu (8%).
Iedzīvotāji, kuru rocība ir ierobežota (līdz 400 eiro mēnesī), biežāk nekā citi sabiedrības locekļi norāda uz vēlmi atgūtos līdzekļus izlietot apģērba un apavu iegādei. Savukārt ģimenes, kurās aug bērni vecumā līdz 18 gadiem, biežāk nekā bezbērnu mājsaimniecības apsver atgūto līdzekļu investēšanu ceļojumos, remonta vai celtniecības darbos, aizdevuma atmaksā vai apģērba un apavu iegādē.
"Swedbank" Finanšu institūta aptauja veikta sadarbībā ar "Snapshots" 2022.gada februārī, ar interneta starpniecību aptaujājot 714 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.