Koalīcija vienojas trīs gados panākt 2,5% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai un lielāku finansējumu iekšējai drošībai

Koalīcija, kurai varas saglabāšanai rudenī vēl priekšā Saeimas vēlēšanas, arī apņēmusies palielināt Iekšlietu ministrijas (IeM) budžetu, lai stiprinātu policiju un robežsardzi, atzīmēja valdība vadītājs.

Iekšlietu ministre Marijs Golubeva (AP) pauda gandarījumu par koalīcijā panākto vienošanos. "Tas ir nepieciešams gan esošajā ģeopolitiskajā situācijā, gan, ņemot vērā nepieciešamību pēc jaunas tehnikas, kas, protams, arī pasaulei mainoties, tehnikas attīstība ir atjaunojama," sacīja Golubeva un uzsvēra, ka ne mazāk svarīga ir arī iekšējās drošības stiprināšana.

Tieši tādēļ valdību veidojošās partijas vienojušās par nepieciešamību tuvākajos trīs gados palielināt atalgojumu iekšlietu dienestos. IeM piedāvājums ir palielināt šo atalgojumu katru gadu par 27 miljoniem eiro. "Tas ietver gan policistu, gan robežsargu, gan arī ugunsdzēsēju un glābēju atalgojumu. Mēs arī lūdzām koalīcijas kolēģus atbalstīt dažus vienreizējus pasākumus, piemēram, ieguldījumus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) spējā vadīt civilās aizsardzības krīzes, ja tāda nepieciešamība rastos, kā arī drošības dienestos," teica ministre.

Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars izteicās, ka Krievijas agresija ir "metusi cinisku izaicinājumu civilizētai pasaulei, un šis izaicinājums nes sāpes, postu un iznīcību", bet tai pat laikā tas ir ļoti lielā mērā vienojis Rietumu pasauli tādā apmērā, kādu daudzi iepriekš nevarēja prognozēt. Viņš sacīja, ka vienotības veicināšana jūtama arī valdībā un valdību veidojošās politiskās organizācijas. 

Runājot par apņemšanos trīs gadu laikā virzīties uz 2,5% aizsardzības budžetu no IKP, Dzintars atklāja, ka NA rosinājusi šo apmēru noteikt nevis kā pamata vērtību tēriņiem, bet gan slieksni. Politiķis uzsvēra, ka tāpat liela vienprātība starp koalīcijas partneriem bijusi arī iekšējās drošības sistēmas darbinieku atalgojuma palielināšanai, atbalstam Ukrainā, visai iespējamās palīdzības organizēšanai Ukrainas bēgļiem un atbalstam Ukrainas virzībai uz Eiropas Savienību (ES), kā arī Latvijas valstiskuma stiprināšanai šīs krīzes laikā. Dzintars atzīmēja, ka koalīcija arī noteikti turpinās diskusijas par Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku un enerģētikas sektoru.

Arī izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja panākto vienošanos par virzību uz aizsardzības budžetu 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta un papildu līdzekļiem iekšlietu sistēmas stiprināšanai. Muižniece pauda, ka situācija Ukrainā ir parādījusi, ka ir jāpievērš uzmanība sabiedrības gatavībai un pārliecībai par saviem spēkiem atbalstīt Latviju un būt gataviem sarežģītām situācijām.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šonedēļ paredzēts turpināt skatīt JKP virzītos likuma grozījumus par dabasgāzes stratēģisko resursu veidošanu, atzīmēja Muižniece.

Aizsardzības budžetu plānots palielināt, ņemot vērā drošības situāciju reģionā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma sāktā kara pret Ukrainu un Krievijas armijas dislocēšanas Baltkrievijā.

Kariņš kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) ir veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai šis lēmums varētu tikt skatīts un pieņemts valdībā šonedēļ.

Kariņš iepriekš uzsvēra, ka Latvija ir sniegusi un turpinās sniegt atbalstu Ukrainai gan militārās tehnikas un ekipējuma, gan praktiskas palīdzības, piemēram, pārtikas, medikamentu un medicīnas ierīču veidā.