Latvijas Bankas ekonomists: Pērn kārtējo maksājumu konta deficīts bija 2,9% no IKP
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Pērn kārtējo maksājumu konta deficīts bija 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumā ar pārpalikumu 2,9% apmērā no IKP 2020.gadā, pavēstīja Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš.
Pērn ceturtajā ceturksnī eksporta izaugsme piebremzēja, jo piegāžu ķēžu sarežģījumi turpinājās un Covid-19 izraisītie traucējumi tautsaimniecībai atkal pastiprinājās, bet noturīgais preču cenu kāpums turpināja celt preču eksporta vērtību, skaidro Kalniņš. Strauji auga ķīmiskās rūpniecības ražojumu un metāla izstrādājumu eksports, lielākos ieņēmumus turpināja nest koksnes izstrādājumi.
Savukārt lauksaimniecības produktu eksports spēja pārsniegt 2020.gada ceturtā ceturkšņa eksporta vērtību, neskatoties uz mazākiem apjomiem.
Kalniņš informē, ka cenu un pieprasījuma buma iespaidā metāla, koksnes un ķīmiskās rūpniecības izstrādājumu eksports piedzīvoja straujāko vērtības pieaugumu visa 2021.gada laikā, neskaitot minerālproduktu eksportu, kur dominē reeksports.
Arī preču importā ceturtajā ceturksnī dominēja cenu ietekme, visvairāk augot izdevumiem par minerālproduktu un metālu un ķīmiskās rūpniecības produktu importu, skaidro Kalniņš.
Pakalpojumu eksportā 2021.gada ceturtajā ceturksnī dažādu saimniecisko un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstība paātrinājās, un teju kompensēja transporta pakalpojumu tūrisma eksporta cirstos robus, pauž Kalniņš.
Tūrisms pagājušajā gadā kopumā noslīdēja vēl zem 2020.gada zemā līmeņa un transporta sektora lēnā atgūšanās noteica, ka pakalpojumu eksporta vērtība par 14% atpaliek no 2019.gada līmeņa.
Modernu pakalpojumu attīstība un Latvijas uzņēmēju pieprasījums pēc ārvalstu transporta pakalpojumiem veicināja to, ka pakalpojumu importa vērtība gadā kopumā jau bija tuvu 2019.gada līmenim un ceturtajā ceturksnī to pārsniedza, informē Kalniņš.
Preču importa aktivitātei mazinoties, salīdzinot ar trešo ceturksni, un strauji augot pakalpojumu eksportam, preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance ceturtajā ceturksnī bija tuvu sabalansētai, informē ekonomists. Sākotnējo ienākumu konts kļuva pozitīvs, lauksaimniekiem saņemot Eiropas Savienības subsīdijas, un 2021.gada ceturtajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta bilancē izveidojās pārpalikums 2,4% no IKP apmērā.
Kalniņš norāda, ka 2021.gadā kopumā kārtējo maksājumu konts kļuva negatīvs, atkopjoties preču importa plūsmai un ārvalstu investoru peļņai, kas negatīvi ietekmē kārtējo maksājumu konta bilanci, jau nedaudz pārsniedzot pirmspandēmijas līmeni.
Ekonomists piebilst, ka 2021.gada nogalē tika izveidota "Swedbank" holdingkompānija Latvijā, kas dominēja ārvalstu tiešo investīciju ieplūdē Latvijā ceturtajā ceturksnī. Arī gadā kopumā šis darījums dominēja ārvalstu investīciju pozīcijā sasniedzot vēsturē lielāko gadā veikto ārējo tiešo investīciju apjomu 13,7% no IKP apmērā.
Papildus ārvalstu tiešo investīciju plūsmām finanšu kontā ceturtajā ceturksnī lielākās plūsmas bija saistītas ar valsts vērtspapīru emisiju un monetāro finanšu iestāžu starpvalstu darījumiem, piebilst Kalniņš.