Banku analītiķi: Fizisko eksporta apjomu kāpumu nodrošināt būs grūtāk nekā iepriekš

"Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka šis gads Latvijas eksportētājiem iesācies uz mēreni pozitīvas nots. Bijs jācīnās ar tādiem izaicinājumiem kā, piemēram, ražošanas izmaksu kāpums, piegāžu kavēšanās un darbaspēka trūkums, tomēr ārējais pieprasījums saglabājies gana labs un veicinājis optimismu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksports eiro izteiksmē janvārī palielinājās par 29,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt importa vērtība janvārī auga par 35,8%. Buceniece uzsver, ka gan eksporta, gan importa apgrozījumā lielu lomu straujajos pieauguma tempos turpināja spēlēt cenu kāpums. 2022.gada sākumā rūpniecisko ražojumu eksporta cena bija par aptuveni 20% augstāka nekā gadu iepriekš. Arī importa pusē cenu pieaugums ir bijis līdzīgs. Lai gan apgrozījumu visvairāk stutēja tieši cenu kāpums, pieaugums bija vērojams arī fiziskajos apjomos, piebilst ekonomiste.

Karš Ukrainā un sankcijas Krievijai un Baltkrievijai ir sašūpojušas globālos tirgus, uzsver Buceniece. Krievijas loma kopējā pasaules tirdzniecībā nebūt nav liela. 2020.gadā Krievija nodrošināja nepilnus 2% no pasaules preču eksporta, un tās tirgus bija galamērķis aptuveni 1,4% no pasaules preču importa. Baltkrievijas un Ukrainas daļas ir vēl būtiski mazākas, tomēr šīm valstīm ar Krieviju priekšgalā ir ļoti būtiska nozīme naftas un tās produktu, ogļu, dabasgāzes, dažādu metālu, mēslojuma līdzekļu un pārtikas izejvielu, it īpaši graudaugu, ražošanā un eksportā.

Neskaidrība par piegādēm no karā tieši iesaistītajām valstīm, jau noteiktās sankcijas, bažas par jaunām sankcijām un traucējumi fiziskās infrastruktūras izmantošanai šajās valstīs ceļ izejmateriālu cenas un mazina to pieejamību, norāda Buceniece, piebilstot, ka sekas izjutīs arī piegāžu ķēdes.

Buceniece uzskata, ka šobrīd virknei uzņēmumu Rietumu valstīs, tai skaitā Latvijā, būs jāmeklē alternatīvi noieta tirgi un izejvielu avoti. Arvien vairāk būs manāmi traucējumi sauszemes tirdzniecības ceļos, tai skaitā dzelzceļa pārvadājumos, starp Āziju un Eiropu noteikto sankciju dēļ. Eiropas gaisa telpas slēgšana Krievijas lidaparātiem un Krievijas gaisa telpas slēgšana Eiropas lidaparātiem liks pārskatīt gaisa kravu pārvadājumu maršrutus. Ierobežota pārvietošanās un ostu izmantošana Melnajā jūrā ir vēl viens kanāls, kas ietekmēs piegāžu ķēdes. Tāpat transportēšanu sadārdzinās arī degvielas cenu kāpums, piebilst Buceniece.

Viņa atgādina, ka Krievija ir piektais lielākais Latvijas eksporta partneris, Ukraina ieņem 17.vietu, bet Baltkrievija - 21.vietu. Kopumā šajās valstīs pērn nonāca aptuveni desmitā daļa no Latvijas preču eksporta vērtības. Galvenokārt Latvija eksportēja alkoholiskos dzērienus, mehānismus, elektroierīces, farmaceitiskos produktus un plastmasas izstrādājumus.

Visās šajās preču grupās, izņemot farmāciju, ir raksturīgs liels reeksporta īpatsvars, informē Buceniece. Tādām precēm Latvijā radītā pievienotā vērtība ir visai maza, bet tas ir bizness pārvadātājiem un vairumtirgotājiem, kas arī dod darba vietas un rada ieņēmumus Latvijas ekonomikai. Eksporta plūsmām minētajās preču grupās ir lielākais risks mazināties, līdz uzņēmumi iespēju robežās pārorientēsies uz jauniem tirgiem un atgūs vismaz daļu no zaudētā biznesa.

Preču importa pusē Krievijas nozīme ir nedaudz lielāka - tā ir Latvijas ceturtais lielākais importa partneris. Baltkrievija ir 12. vietā, bet Ukraina - 18. vietā. Šīs valstis nodrošina ap 13% no Latvijā importēto preču vērtības. Galvenokārt Latvija importē minerālproduktus (naftas produkti, gāze, elektrība), tēraudu, koksni un mēslošanas līdzekļus. Turklāt atkarība tieši no karā iesaistītajām valstīm ir salīdzinoši augsta - Krievija, Baltkrievija un Ukraina kopā nodrošina starp 35-55% no minēto preču grupu kopējā importa Latvijā.

Visticamāk, prognozē Buceniece, gan jau noteikto sankciju ietekmē, gan piesardzības dēļ tuvākajos mēnešos mainīsies šo preču piegāžu ģeogrāfija. Iespējams, arī fizisko importa apjomu kritums šīm izejvielām, līdz izdodas atrast aizvietotājus. Buceniece norāda, ka koksnes gadījumā droši vien būs vairāk jāpaļaujas uz vietējo tirgu. Iztrūkuma gadījumā var tikt nelabvēlīgi ietekmēts arī no šīm izejvielām un materiāliem ražotās produkcijas eksports.

Buceniece teic, ka Latvijas tirdzniecības saites ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu tuvākajā laikā kļūs vājākas. Savukārt vēl vairāk pieaugs Eiropas Savienības valstu nozīme. Atsevišķos gadījumos veidosies stiprākas saites ar atsevišķām trešajām valstīm, piemēram, tēraudu, iespējams, importēsim vairāk no Turcijas. Vienlaikus Buceniece atzīst, ka jaunu tirdzniecības attiecību izveide un nostiprināšana prasīs laiku un līdzekļus.

Mazāka tirdzniecība ar karā iesaistītajām valstīm, augstāka inflācija un lēnāka izaugsme Eiropā nozīmēs arī vājāku pieprasījumu, nekā iepriekšējos mēnešos, skaidro Buceniece. Tomēr, viņasprāt, ir arī pozitīvi riski. Neatkarīgi no tā, cik ilgi turpināsies karadarbība Ukrainā, sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, visticamāk, saglabāsies ilgāku laiku. Tāpēc šo valstu uzņēmumu tirgus daļas Latvijas noieta tirgos mazināsies, kas radīs iespējas atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem palielināt savas tirgus daļas.

Turklāt, piemēram, Eiropas "zaļā kursa" un augsto gāzes cenu ietekmē augs pieprasījums pēc kurināmās koksnes, pauž Buceniece. Vienlaikus viņa atzīst, ka izejmateriāli var kļūt par izaicinājumu. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi lauksaimniecības ražām un mēslojuma līdzekļu pietiks, tad rudens sākumā var sagaidīt, ka graudaugi cels kopējo eksporta apgrozījumu.

Pagaidām vēl pāragri spriest par ietekmes lielumu un ilgumu uz Latvijas eksportu, norāda Buceniece. Apgrozījums gan joprojām būs augsts cenu kāpuma dēļ, bet fizisko eksporta apjomu kāpumu nodrošināt būs grūtāk nekā iepriekš.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka, sākot ar martu, ārējās tirdzniecības skaitļos būs redzams pamatīgs juceklis, jo ierastā pasaules kārtība "ir salauzta vai vismaz pamatīgi saplaisājusi". Strautiņš gan uzskata, ka ietekme nebūs tikai eksportu un importu samazinoša, būs arī pretēji efekti. Karš ir paaugstinājis jau tā augstās izejvielu cenas, tāpēc atsevišķu produktu eksports un imports naudas izteiksmē var pieaugt.

Janvārī Latvijas preču eksports bija 1,369 miljardi eiro jeb par 29,6% lielāks nekā pirms gada, bet imports - par 35,8% lielāks. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos eksporta kāpumu, pirmkārt, nodrošina koksnes, metāla, minerālproduktu un to izstrādājumu pārdošanas pieaugums attiecīgi par 41%, 65% un 110%, ko galvenokārt nosaka to cenu kāpums.

Strautiņš norāda, ka vēl nesen šķita - cenu izmaiņu ietekme uz ārējo tirdzniecību samazināsies, jo ražotāju eksporta cenu inflācija sāka noplakt. Tomēr jaunā pasaules kārtība maina šīs prognozes, atzīst ekonomists. Piemēram, zaudējuši spēku iepriekš izteiktie spriedumi, ka koksnes eksports naudas izteiksmē šogad varētu samazināties. Latvijā ražoto preču eksportā, neskatoties uz nelabvēlīgo ietekmi uz farmāciju un mašīnbūvi, liels un ilgstošs kritums nav gaidāms ne naudas, ne reālā izteiksmē, prognozē Strautiņš. 

Viņaprāt, īslaicīgs kritums var notikt metālizstrādājumu eksportā - pieprasījums pēc nozares produktiem ir spēcīgs, taču izejvielu piegādes pārkārtošana prasīs laiku, uzņēmumos tāpēc iespējamas dīkstāves. 

Strautiņš piebilst, ka vēl pirms mēneša šķita, ka piegādes ķēžu problēmas varētu mazināties, par to liecināja arī uzņēmumu aptaujas. Tagad atkal kārtis pamatīgi sajaucis gan karš Ukrainā, gan Ķīnā strauji pieaugošā Covid-19 paveida omikrona izplatība. Šī varianta lipīguma dēļ Ķīnai būšot ļoti grūti turpināt līdzšinējo "nulles Covid-19" politiku, taču pagaidām valdība vēl cīnās, apturot daudzu ražotāju darbu, norāda Strautiņš.

Viņš prognozē, ka vairākās eksporta datu ailēs, kurās dominē reeksports, būs nopietns kritums - tādās kā dzērieni un elektronikas preces. Latvijā esot attīstīta šo produktu vairumtirdzniecība, kas veido vienotu vērtības ķēdi ar autopārvadājumu pakalpojumu eksportu, un šīs nozares cietīšot smagi. Tāpat ļoti liels kritums būšot metālu eksportā - agrāk no Latvijas uz Rietumeiropu plūda Krievijā ražotā metāla straume.

Ja var ticēt investoru intuīcijai, cerības uz miera atjaunošanos pieaug, akcentē Strautiņš. Viņš informē, ka kopējais izejvielu cenu indekss "Standard & Poors" GSCI kopš 8.marta ir sarucis par 13%, bet ir par 14% augstāks nekā pirms mēneša. Svarīgs cerību indikators esot pallādija tirgus, kurā Krievijas eksporta daļa ir īpaši augsta, - šī elementa cena kopš augstākā punkta samazinājusies par 22%. Savukārt Eiropas tūrisma un atpūtas nozares akciju indekss kopš 8.marta audzis par 11%. 

Ekonomists informē, ka "Brent" naftas cenas bija sasniegušas 117 eiro, šobrīd cena ir 92,2 eiro. Gāzes cena piegādei pēc mēneša bija pārsniegusi 200 eiro par megavatstundu, tagad tā ir 119 eiro, kas joprojām ir apmēram sešas reizes "virs normas". "Standard & Poors" GSCI pārtikas cenu indekss ir no virsotnes atkāpies par 2,6%, tai skaitā kviešu cena ir atkāpusies līdz 370 eiro no 420 eiro. 

"Patērētāju maksātās cenas vēl augs, jo iepriekšējais biržas cenu kāpums vēl nav sasniedzis veikalus, taču vismaz šīm ciešanām gals ir redzams," piebilst Strautiņš.