Aptauja: Latvijā 10% iedzīvotāju pauž vēlmi tuvāko divu gadu laikā iegādāties jaunu mājokli

Savukārt 39% aptaujāto drīzāk lūkojas esošā mājokļa uzlabošanas vai labiekārtošanas virzienā.

Visbiežāk jauna īpašuma iegādi plāno iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, kā vēlamo īpašuma atrašanās vietu norādot Rīgu (33%) un novadus, kas robežojas ar Rīgu (27%).

Lielākoties kā vēlamais īpašuma veids joprojām tiek norādīta privātmāja, ko atzīmējuši 45% respondentu, kam seko dzīvoklis jaunajā projektā (20%) un dzīvoklis padomju laikā celtā sērijveida daudzdzīvokļu mājā (14%). Iedzīvotāju atbildes liecina, ka kopš 2020.gada padomju laika ēkās esošie sērijveida dzīvokļi kļūst aizvien mazāk pievilcīgāki potenciālo pircēju acīs - šādu pircēju īpatsvars samazinājies par desmit procentpunktiem, pamatā interesi pārvirzot uz jaunajiem projektiem.

Nelielas izmaiņas novērojamas arī jaunā mājokļa atrašanās vietas izvēlē - tā vēl jo vairāk koncentrējas Rīgā vai tiešā tās tuvumā. Salīdzinājumā ar situāciju pirms gada par 3-5% samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas īpašumu plāno iegādāties lauku apvidū vai kādā citā Latvijas pilsētā ārpus Rīgas apkārtnes.

Līdzīgi kā aizvadītajos gados, arī šogad galvenie faktori, kas pozitīvi ietekmējuši vai paātrinājuši plānus mājokļa iegādei, ir ienākumu pieaugums (36%), stabils darbs (35%), pietiekami uzkrājumi pirmās iemaksas veikšanai (26%) un pārliecība, ka tā varētu būt laba investīcija (25%). Vienlaikus novērojama atsevišķu šo faktoru nozīmes samazināšanās - salīdzinoši mazāk respondentu atzīst, ka ienākumu pieaugums un stabils darbs veicinājis mājokļa iegādes plānus.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir aktuāls sapnis par savu privātmāju, kas dominē pār citiem īpašumu veidiem. Kaut arī pandēmija ir radījusi iespējas aizvien vairāk un biežāk strādāt attālināti, pretēji pagājušajā gadā novērotajam atkal redzama izteikta koncentrēšanās uz Rīgu un tās ciešā tuvumā esošām teritorijām. Iedzīvotājus joprojām vilina galvaspilsēta ar tās piedāvātajām iespējām un nodarbinātības potenciālu.

Ņemot vērā karu Ukrainā un satricinājumus ekonomikā, liela daļa plānu varētu nerealizēties, atzīst Kropa. Viņa norāda, ka šobrīd galvenais ir saprast, kā straujais cenu kāpums ietekmēs ģimenes maksātspēju un potenciālu ieguldīt līdzekļus jaunā mājoklī. Tiem, kam nekustamā īpašuma iegāde plānota ar aizdevuma palīdzību, svarīgi ņemt vērā tuvākajā nākotnē prognozēto procentu likmju pieaugumu. Pirms saistību uzņemšanās ir jāmodelē scenāriji, kad likmes ir augstākas nekā šobrīd, un jāizvērtē, vai mājsaimniecībai tas nerada pārlieku lielu finansiālu slogu.

Saskaņā ar aptaujāto teikto potenciālajiem pircējiem arvien retāk izdodas atrast tādu īpašumu, kas atbilst vēlmēm un ir pieejamā cenu kategorijā. Iedzīvotāji, kuriem ir aktuāla īpašuma iegāde, visbiežāk norāda, ka šo vēlmi nevar realizēt, jo to gluži vienkārši nevar atļauties (56%) vai arī šķietami varētu atļauties, taču pašreizējais cenu līmenis liekas neadekvāti augsts (32%).

Kropa skaidro, ka šķēršļus jauna mājokļa iegādei liek arī kopējais dzīves dārdzības pieaugums, jo katrs ceturtais aptaujātais, kurš vēlas iegādāties jaunu mājvietu, atzīst, ka patlaban pamatīgu spriedzi rada augstā inflācija un ikmēneša tekošo rēķinu apmaksa. Tāpat 13% iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd sapnis par privātmājas būvniecību vai iegādi ir jāatceļ pavisam un tas vairs nav sasniedzams mērķis, bet vēl 11% nogaida ar privātmājas būvniecības uzsākšanu, cerot uz cenu samazināšanos.

Visbeidzot, katrs desmitais aptaujātais arī norāda, ka dzīves dārdzības pieauguma rezultātā drīzāk lūkojas uz mazāku un lētāku mājokli.

Domājot par līdzekļu ietaupīšanu, iedzīvotāji pauž apņēmību samazināt energoresursu patēriņu - 40% aptaujāto apsver iespēju pārskatīt savus paradumus, lai samazinātu energoresursu patēriņu, piemēram, samazinot apkures temperatūru, mazāk lietojot elektroiekārtas un mainot esošās iekārtas uz iekārtām, kas patērē mazāk elektroenerģijas.

Vēlmi uzlabot esošā mājokļa energoefektivitāti, veicot siltināšanas pasākumus, uzsākot enerģijas ražošanu pašpatēriņam ar saules baterijām vai siltumsūkni, kā arī pārejot no gāzes uz lētāku kurināmo, pauž 18% aptaujāto. Taču vienlaikus vairums aptaujāto norāda, ka bez valsts vai Eiropas savienības sniegtā atbalsta jeb līdzfinansējuma pašu spēkiem energoresursu patēriņu savā mājoklī nespēs mazināt.

"Swedbank" Finanšu institūta aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, februārī aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.