Aptauja: jaunieši gatavi veidot iekrājumus, taču trūkst pamatzināšanu par savu pensijas uzkrājumu Apriņķis.lv
- Autors: Kārlis Purgailis, bankas “Citadele” meitas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs
Foto - pixabay.com
Teju puse studentu un jauno pieaugošo vecumā no 18 līdz 29 gadiem uzskata, ka labākais, ko var darīt ar naudu, ir ietaupīt un veidot uzkrājumus, taču vienlaikus katrs otrais jauniešu vidū nezina pamata lietas par savu pensijas uzkrājumu, secināts bankas “Citadele” un tās meitas sabiedrības "CBL Asset Management" veiktajos pētījumos.
Aptaujājot jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, 41 % studējošo (jaunieši vecumā no 18 līdz 23) un jauno pieaugušo (vecuma grupa 24–29) ir vienisprātis, ka naudas taupīšana un uzkrājumu veidošana ir labākais, ko var iesākt ar naudu, taču vienlaikus tieši šīs vecuma grupas iedzīvotāji Latvijā visbiežāk nezina sava pensijas 2.līmeņa veidošanas pamatprincipus.
36 % jauniešu nezina, kura finanšu iestāde pārvalda viņu pensijas uzkrājumu, un katrs otrais, proti, 51 % starp respondentiem nevarēja atbildēt, vai viņu izvēlētais pensiju 2. līmeņa plāns tiek pārvaldīts aktīvi vai pasīvi, secināts aptaujā.
Ir dzirdēts, ka cilvēki saka, ka par pensiju nopietni domās neilgi pirms vecumdienām vai tad, kad tas būs aktuāli, taču patiesībā pensija un faktori, kā tā veidojās, jāsāk izvērtēt jau pirmos darba attiecību gados, kas daudziem notiek 18–25 gadu vecumā. Pat ja tobrīd tas nešķiet aktuāli, ik mēnesi 6 % no studentu un jauno pieaugušo algām nonāk pensiju 2. līmenī – šis process ir aktuāls visiem darba ņēmējiem.
Jauniešiem vispiemērotākais pensiju 2. līmeņa plāns būs kāds no tiem, kur uzkrājuma vairošana notiek galvenokārt ar investēšanu uzņēmumu akcijās. Cilvēki arvien lielāku uzmanību pievērš arī komisiju maksām, kas ir faktors, kas ietekmē ikviena pensijas plāna gala ienesīgumu. Par to liecina arī fakts, ka jaunākais pensiju plāns bez komisijas maksas “CBL Indeksu plāns” pirmā mēneša laikā piesaistījis uzkrājumus gandrīz miljona eiro apmērā.
Tikai 6 % no aptaujātajiem jauniešiem zina, kādu summu gada laikā samaksā komisiju maksās savam pensijas pārvaldniekam, kamēr 85 % atzīst, ka viņiem nav ne jausmas par iztērēto ikgadējās komisiju maksās.
Izvērtējot savas pensijas pārvaldnieka iespējamos pienākumus, 52 % Latvijas jauniešu uzskata, ka pensiju pārvaldniekiem būtu operatīvi jāreaģē uz izmaiņām tirgos, lai pasargātu uzkrājumu no vērtības zaudēšanas. Tāpat 48 % pauda, ka, viņuprāt, pārvaldniekiem būtu regulāri jāanalizē izdevīgākās ieguldījumu iespējas.