Zivju zupa selgā un gards sauklis krastā: Mums ir zivis! ^{Apriņķis.lv}

“Dienas loms” – no jūras tūlīt azaida galdā

Apvienojoties piekrastes vietējām rīcības grupām – “Liepājas rajona partnerībai” (projekta vadošais spēks), partnerībai “Laukiem un jūrai”, “Talsu rajona partnerībai”, “Ziemeļkurzemes Biznesa asociācijai”, biedrībām “Jūrkante” un “Jūras zeme” –, ir uzsākta starpteritoriāla sadarbības projekta “Zivju sezona: gaidām ciemos – mums ir zivis!” īstenošana. Kā vēsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, ar šī projekta palīdzību piekrastes vietējās rīcības grupas kopā ar vietējiem zvejniekiem vairos sabiedrības zināšanas par zvejas un zivju sugu sezonu, kā arī veicinās zivju noietu aktīvajā dažādu zivju sugu sezonā. Kā zivsaimniecības kultūrvēsturiskā aspekta daudzinājums piekrastnieku kulinārais mantojums ir būtiska novada mācības un tūrisma sastāvdaļa.

Projektā plānotas dažādas aktivitātes. Vispirms tiks izveidots materiāls, kurā būs apkopota informācija no pašreizējiem pētījumiem par to, kādas zivis pieejamas konkrētā gadalaikā, fokusējoties tieši uz sešu partnerību aptverto piekrastes teritoriju. Informatīvais materiāls par zivju sezonām vēstīs, kurās zvejnieku sētās, uzņēmumos, biedrībās, kafejnīcās un restorānos visā piekrastes teritorijā pieejamas un nopērkamas sezonālās zivis un kur ir iespēja baudīt zivju ēdienus. Tiks izveidota vienota atpazīstamības zīme zivs formā. To izvietos visā piekrastē, lai iedzīvotāji un tūristi gūtu informāciju par vietām, kur var iegādāties gan svaigas, gan apstrādātas zivis no vietējiem zvejniekiem un zivju pārstrādātājiem. Šo pašu zīmi varēs ieraudzīt pie jūras krasta kafejnīcām un restorāniem, kuru ēdienkartē ir zivis.

Jaunajā nozvejas sezonā plānots rīkot vairākus zivju popularizēšanas pasākumus – reņģēdāju festivālu, kas 21. maijā notiks Salacgrīvā, papildinās zvejnieku daudzinājums Carnikavā un Liepājā jūnijā. Tajos tūristi un atpūtnieki tiks iepazīstināti ar sezonas lomu, lai azaida galdu varētu dažādot arī ar retāk sastopamām jūras veltēm. Lielisks piemērs, kā iztapt zivju gardēžiem, ir kambīze “Pie Laša kundzes” Salacgrīvā, kas vasaras sezonā piedāvā maltīti “Dienas loms”, kurā reizēm ir reņģes, butes vai asarīši, bet citreiz galdā tiek likta vimba vai zandarts – tā teikt, ko nu Neptūns zvejiem piespēlējis.

Digitāli informēs, jūras krastā baudīs

Kampaņa “Mums ir zivis!” būs atpazīstama ar īpašu simboliku, kas būs vienojošs elements visiem piekrastes zivsaimniekiem. Kā stāsta “Liepājas rajona partnerības” sabiedrisko attiecību speciāliste Elana Alberte-Ate, katrā vietējās rīcības grupas teritorijā tiks veidots informatīvs video par zivsaimniecības nozari, zivīm, zvejniekiem, ražotājiem, uzņēmējiem un biedrībām, kas iesaistītas projektā (līdzīgi kā kustībā “Jūra visu gadu”).

Būs arī digitālā kampaņa par zivju sezonām, zvejošanu un to iegādes iespējām piekrastē visa gada garumā. Biedrība “Liepājas rajona partnerība” ir izveidojusi publiski pieejamu kontu “Zivju sezona” sociālo tīklu vietnēs “Facebook” un “Instagram”. Digitālās kampaņas ietvaros publiski būs pieejama informācija par zivju sugu sezonas sākšanos, to specifiku, zvejošanu un iegādi, kā arī par iespējām tās degustēt. Lieti noderēs zivju ēddienu receptes, lai arī saimnieces varētu izmēģināt roku jūras velšu gatavošanā. Digitālā ābece stāstīs, kā pareizi tīrīt zivis, kā tās filetēt, sabiedrībā pazīstami cilvēki rādīs veidus, kā konkrētā zivs pagatavojama. Jau patlaban sociālajos tīklos lasāmas piekrastes zvejnieku atziņas par zvejas iespējām šajā laikā, akcentējot būtiskāko: kā zveju ietekmē vēji un straumes, ko dara roņi zvejnieku tīklos, kādas zivis tieši šobrīd var pārvest no selgas.

Kā saprotams, šī projekta īstenošanas tiešie ieguvēji būs zvejnieki, zivsaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumi, ieskaitot ēdinātājus, bet netiešie ieguvēji būs visi – pirmkārt tūrisma veicinātāji un tūrisma uzņēmēji. Projekts tiek īstenots ar Zemkopības minisrijas, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu.

Eksperti aicina regulāri ēst zivis

Joda trūkums organismā ir aktuāla 21. gadsimta problēma, kuru var viegli risināt, ieviešot izmaiņas ēdienkartē. Jodu var uzņemt ar dažādiem pārtikas produktiem, bet visvairāk – ar zivīm un jūras veltēm. Slimību profilakses un kontroles centrs kampaņā “Jods tavai veselībai” aicina divas reizes nedēļā uzturā iekļaut zivis. Bagātākais joda avots ir okeāna un jūras zivis, vēžveidīgie, kā arī jūras aļģes.

Izrādās, ka tieši baltās zivis – menca, pikša, zandarts – ir joda “karalienes”, piemēram, 100 gramos mencas var būt 120–250 miligramu joda jeb aptuveni 50–100 procentu no dienā ieteicamās joda devas pieaugušajiem (200 miligramu). Labs joda avots ir arī siļķes, brētliņas, reņģes, lasis, forele, tuncis un jūras produkti, piemēram, garneles, kalmāri un mīdijas. 100 gramos garneļu var būt 100–230 miligramu joda.

Uztura speciāliste Lizete Puga iesaka ģimenes ietvaros organizēt tematiskās zivju dienas, kad var izmēģināt kādu jaunu zivju ēdiena recepti. Vēlams zivis gatavot mājās pašiem, savukārt jau gatavos sālītos un kūpinātos zivju kulinārijas izstrādājumus uzturā iekļaut vien retu reizi. Gatavojot zivis, nav nepieciešams neko sarežģīt. Jūras veltes var būt vienkārši ceptas cepeškrāsnī vai uz pannas, pievienojot iecienītākos pākšaugus. Lieliski zivju ēdienus papildina piparmētra. Zivis var pievienot arī dažādos salātos (rasols ar nēģiem), pīrāgos (“Dabas maize ar šprotēm”) vai vienkārši likt uz brokastu sviestmaizes. Lizete Puga iedrošina: “Dodiet iespēju dažādu veidu zivīm! Garšas izjūta ir mainīga, un ar laiku mums sāk garšot tas, kas pirms tam nav smeķējis.”

Atcerēsimies, ka zivi var pagatavot dažādos veidos, lai tā šķistu garšīgāka un garšas ziņā neitrālāka, – piemēram, izcepiet zivju kēksiņus vai, gaļas buljonā liekot zivs gaļas bumbiņas, pagatavojiet zivju frikadeļu zupu. Ja jums garšo kraukšķīgi ēdieni ar mērci, pagatavojiet zivju pirkstiņus, uz pannas vai cepeškrāsnī apcepot zivs fileju rīvmaizē, un papildiniet tos ar siera, skābā krējuma vai jogurta mērci.

Lasi vai foreli labāk ēst svaigu, neapstrādātu uz maizītes vai sīki sagrieztu kā tartaru – joda šādā ēdienā būs daudz vairāk nekā termiski apstrādātā zivī. Tas pats sakāms par cepeškrāsnī ceptu zivi, kurā joda būs vairāk nekā vārītā jūras veltē.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte gājusi soli tālāk – tā īsteno projektu “Pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām paredzētu zivju ēdienu recepšu un izgatavošanas tehnoloģiju izstrāde no Latvijas Republikā pieejamām zivīm”. Kopējais projekta finansējums ir 398 991 eiro, tajā skaitā publiskais finansējums no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda – 359 091 eiro. Tā teikt, lai ēdienā ne asakas!