Logo
Drukāt šo lapu

Aizdevuma likmes griestu noteikšana varētu mazināt aizdevēju konkurenci

Aizdevuma likmes griestu noteikšana varētu mazināt aizdevēju konkurenci Foto: pixabay.com

Gaidāmās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) var mainīt iedzīvotāju iespējas aizņemties naudu dažādās dzīves situācijās. Viena no likumdevēju iecerēm ir tā saucamo “ātro kredītu” maksimālās procentu likmes ierobežošana. Vai un kā tas varētu ietekmēt iespējas izmantot šos aizdevumus? Kādu iespaidu jaunās prasības var atstāt uz citiem patēriņa kreditēšanas veidiem, piemēram, iegādājoties preces uz nomaksu?

Ar likuma izmaiņām pēdējās nedēļās aktīvi strādā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, kuri 25. septembrī atbalstīja priekšlikumu par ātro kredītu procentu likmes ierobežošanu, tomēr mīkstināja sākotnējo ieceri par tās samazināšanu līdz 0,07% dienā. Komisijas atbalstītie grozījumi, kas vēl gan jāapstiprina Saeimas sēdē, paredz, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībā. Šo vidējo likmi reizi pusgadā izvērtētu un publiskotu Latvijas Banka. Šī brīža situācijā šis priekšlikums paredzētu kredīta kopējās izmaksas 0,13% dienā jeb aptuveni 60% gadā.

Finanšu nozares asociācija (iepriekš bija pazīstama kā Latvijas Komercbanku asociācija) ir atzinusi, ka kreditēšana ir valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājs – tās apjoms un pieejamība atrodas tiešā mijiedarbībā ar valsts īstenoto politiku, uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājību. Tas, kā valsts regulē un uzrauga kreditēšanu, veido personas izpratni par finansēm, par savu uzņemto finansiālo saistību izpildes kultūru. Augot iedzīvotāju finansiālajai labklājībai, aug arī viņu spēja aizņemties un atdot finanšu līdzekļus, palielinot finanšu apriti nozares un valsts ekonomikā. Neskatoties uz to, sabiedrībā tomēr pastāv gana daudz aizspriedumu pret “ātrajiem kredītiem”, tajā skaitā pret nebanku jeb alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Latvijas juristu apvienības (LJA) pārstāve, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžas (BAUK) lektore Mag. iur. Barba Girgensone skaidro: “Patērētāju kreditēšana, kuru kā komercdarbību īsteno licencētas kapitālsabiedrības, kas nav kredītiestādes, notiek dažādi, tostarp izsniedzot “ātros kredītus”, kas ir īstermiņa neliels aizdevums, uz kuru var pieteikties internetā. Tātad patērētāju kreditēšana ir sociāli jūtīgs jautājums gan patērētājam kā fiziskai personai ar nelieliem ienākumiem, gan pakalpojuma sniedzējam kā komersantam, kura darbību regulē valsts.”

Tirgus kļūtu nepievilcīgs jauniem tā dalībniekiem

Jautāts, kādas sekas konkurences aspektā var prognozēt patēriņa kredītu tirgū, ja Saeima 3. lasījumā atbalstītu aizdevuma likmi 0,07% dienā, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis atbild: “Nosakot nepamatoti zemus maksimālos griestus, patērētājiem var samazināties pakalpojuma pieejamība un tirgus var kļūt nepievilcīgs, lai tajā ienāktu jauni tirgus dalībnieki, kā arī ir iespējama mazāko tirgus dalībnieku aiziešana no tirgus, kā rezultātā samazinātos konkurence tirgū. Līdz ar to likumdevējam ir rūpīgi jāvērtē plānotais regulējums un tā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, lai sabalansētu patērētāju aizsardzību ar patērētāja interesēm saņemt sev piemērotāko pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, kā arī iespēju robežās ņemtu vērā uzņēmēju viedokli.”

Arī LJA norāda, ka dažādu organizāciju un uzņēmumu pārstāvji publiskajā telpā ir izteikuši pamatotu viedokli, ka procentu likmju ierobežojumu rezultātā no tirgus aizies mazie komersanti, kā rezultātā noteikts skaits nodarbināto var kļūt par bezdarbniekiem. Ja mazākie nebanku kredītdevēji pamet tirgu, bet kredītiestādes neapkalpo noteiktus patērētāju segmentus, tad samazinās preču un pakalpojumu patēriņš, kas negatīvi ietekmē tautsaimniecību, jo ne tikai nebanku kredītdevēji samazina darbinieku skaitu, bet tas jāsamazina arī ražotājiem, vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem un pēcpārdošanas pakalpojumu sniedzējiem.

Pēc B. Girgensones teiktā, valstīs, kurās ir noteikti procentu likmju “griesti”, nelegālās kreditēšanas līmenis ir vairāk nekā divas reizes augstāks, nekā tirgos bez procentu likmju ierobežojumiem. Tas izskaidrojams ar to, ka mazturīgie kredītņēmēji saņem atteikumu no oficiālajiem aizdevējiem un ir spiesti meklēt nelegālos aizdevējus. Jāņem vērā, ka nelegālie aizdevēji izmanto agresīvas parādu piedziņas metodes.

Universālas likmes nav

LJA konstatējusi, ka pastāv un arvien tiek izplatīti gan tiesiski, gan socioloģiski mīti attiecībā uz “ātro kredītu” izsniegšanu un uzraudzību. Šajā sakarā ir pētīta vairāku valstu (Zviedrija, Somija, Lietuva, Bulgārija, Polija, Armēnija, Vācija) pieredze un tiesiskais regulējums. Ir izdarīti secinājumi, kas būtu jāņem vērā, iniciējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

“Dažās valstīs tiek regulētas izsniegto aizdevumu procentu likmes, bet pēc īpašiem principiem, kas katrā konkrētajā valstī ir saistīti ar ekonomiskiem aspektiem. Te jāpiekrīt viedoklim, ka novilkt vienu universālu līniju – maksimālo procentu likmi, kas būtu samērīga visiem aizdevuma veidiem, – praksē ir neiespējami. Tam ir objektīvi iemesli. No uzņēmuma skatupunkta, fiksētās izmaksas par līguma apkalpošanu ir līdzīgas gan mazam, īslaicīgam aizdevumam, gan lielākam un ilgākam aizdevumam. Tādēļ kopējo izmaksu griestus piesaista aizdevuma atmaksas termiņam. Valstu normatīvajiem aktiem, ņemot vērā ES kopējo regulējumu, ir jāaizsargā iedzīvotāji arī no pārmērīgām soda naudām par kavētiem maksājumiem, nosakot, ka procentu, komisijas, soda naudas u.c. izmaksas nedrīkst pārsniegt pamatsummas apmēru. Tātad īstermiņa aizdevumiem jābūt lētākiem. To pašlaik paredz arī Latvijas normatīvais regulējums,” skaidro B. Girgensone.

Rūpīga pārbaude pirms licences izsniegšanas

Ja patērētājs nevēlas automašīnu iegādāties līzingā, bet viņam līdzekļu iegādei nepietiek, tad nauda jāaizņemas. Pastāv vairākas izvēles iespējas, no kurām tikai viena ir patēriņa kredīts pie nebanku kreditētāja, varbūt pat “ātrais kredīts”, tomēr šādas iespējas esamība veicina konkurenci ne tikai kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, bet arī attiecīgo preču piegādātāju, ražotāju un citu komersantu ieinteresētību organizēt drošu finanšu resursu piesaisti, norāda B. Girgensone.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktores vietnieks Andis Priedītis skaidro: “Lai patērētājiem piešķirtu kredītus, vispirms ir jāsaņem speciāla atļauja jeb licence no PTAC. Prasība saņemt licenci attiecas ne tikai uz tā sauktajiem “ātrajiem kredītiem”, bet arī uz jebkuru kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju, kas piedāvā aizdevumus patērētājiem, – lombardiem, auto kredītiem, līzingiem, naudas aizdevumiem, hipotekārajiem kredītiem u.c. Lai arī pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, veikaliem, ir tiesības pārdot savas preces kredītā, nesaņemot speciālo atļauju, darbībai tomēr ir jāatbilst PTAL noteiktajam izņēmuma gadījumam, kā arī citas patērētāju kreditēšanas regulējumā ietvertās prasības ir jāievēro. Ņemot vērā, ka šādu specifisku prasību ir ļoti daudz, pakalpojumu sniedzēji pārsvarā kreditēšanu nodod profesionāļu ziņā, piesaistot kādu vai kādus no licencētajiem nebanku kreditētājiem.”

A. Priedītis apstiprina, ka visi PTAC licencētie nebanku kreditētāji pirms licences saņemšanas tiek rūpīgi pārbaudīti atbilstoši licencēšanas noteikumos noteiktajām prasībām, tajā skaitā tiek izvērtēti kapitālsabiedrību patērētājiem piedāvājamie līgumu projekti. Konstatējot neatbilstības, PTAC sniedz norādījumus precizēt līgumu noteikumus, lai tajos tiktu ietverta visa noteikumos noteiktā informācija, kā arī līgumu noteikumi nesaturētu netaisnīgu līguma noteikumu pazīmes. Lai arī līgumu projektu caurskatīšana nav obligāts PTAC pienākums, kā arī kapitālsabiedrībām nav pienākuma saskaņot ar PTAC līgumu projektus, līgumu projektu izvērtēšana būtiski samazina iespēju, ka līgumā tiktu ietverti netaisnīgi līguma noteikumi, tādējādi preventīvi novēršot pārkāpumu izdarīšanu, norāda A. Priedītis.

Līdzīgi PTAC izvērtē arī licencēto kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju iekšējo kārtību. Piemēram, kārtību, kas nosaka kredītu piešķiršanu un izsniegto kredītu uzraudzību, spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanas kārtību, kā arī sūdzību izskatīšanas kārtību. Atsevišķi PTAC turpina iesniegumu un sūdzību izskatīšanu, kuras izvērtējot, tiek atklāti arī kolektīvo interešu pārkāpumi un būtisku pārkāpumu gadījumā arī pieņemti lēmumi vai saņemtas rakstveida apņemšanās par pārkāpumu novēršanu. PTAC pastāvīgi monitorē arī aizdevēju reklāmu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, t.sk. attiecībā uz patērētāju kreditēšanu, kā arī divas reizes gadā veic vispārēju, licencētajām kapitālsabiedrībām noteikto prasību ievērošanas pārbaudes.

Kontrole notiek, bet sodi nav PTAC pašmērķis

Atsevišķi PTAC analizē kapitālsabiedrību sniegtos datus un, pamatojoties uz tiem, veic arī pārbaudes specifiski mērķētos segmentos. Piemēram, 2017. gadā tika uzsākts un 2018. gadā turpināts pievērst pastiprinātu uzmanību patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanas procedūru ievērošanai licencētajās kapitālsabiedrībās. Par būtiskiem pārkāpumiem patērētāju spējas atmaksāt kredītu neievērošanā arī ir pieņemti lēmumi, uzliekot soda naudu un pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus. Te gan A. Priedītis atgādina, ka PTAC mērķis nav sodīt, bet nodrošināt, ka kapitālsabiedrības ievēro normatīvajos aktos noteikto regulējumu un maina praksi, ja tā nav atbilstoša.

“Attiecībā uz specifiskajām prasībām kredītiem preču vai pakalpojumu iegādei jāņem vērā: ja kredītu sniedz pats ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, nemaksājot procentu likmi un citus papildu maksājumus, tad šādiem kreditēšanas līgumiem spējas atmaksāt kredītu izvērtēšana nav obligāta saskaņā ar PTAL 8. panta (43) daļas 10. punktu. Tomēr pārsvarā tirgus izvēlas profesionālus pakalpojumu sniedzējus, un šādā gadījumā spēja atmaksāt kredītu ir jāvērtē,” norāda A. Priedītis.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024