Aptauja: 81% darba ņēmēju domā, kā viņu publicētais saturs sociālajos tīklos var ietekmēt darba attiecības

Lai arī lielākā daļa aptaujas respondentu apgalvo, ka seko līdzi savos kontos sociālajos tīklos publicētajam saturam, apzinoties, ka tā ir viņu profesionālā "vizītkarte" digitālajā vidē, teju piektdaļa jeb 19% darba ņēmēju norāda, ka to nedara, jo ir pārliecināti, ka tur ievietotais saturs ir tikai un vienīgi viņu pašu darīšana.

"Sociālie tīkli ir platforma, kur mēdzam publicēt teju ikvienu savas ikdienas soli, norādīt pilnu informāciju par savu izglītību, darbavietu, kā arī iesaistīties viedokļu apmaiņā par dažādām tēmām, dalīties ar nepārbaudītu informāciju u.tml. Taču jāņem vērā, ka publicētais saturs sociālajos tīklos ir ne tikai katra paša pasaule, bet arī ļoti liela atbildība. Tā ir atbildība, piemēram, neizplatīt nepatiesu informāciju un nekaitēt ar savām darbībām vai viedokli citiem, tostarp darba devējam. Lai gan mūsdienu sabiedrība daudz laika velta internetam un sociālajiem tīkliem, novērojam, ka aizvien ir cilvēki, kuri ne vien neizprot to darbību, redzamību un ietekmi, bet arī aizmirst, cik būtiski ir rūpīgi pārdomāt tur publicēto informāciju," saka "Bites" Klimata kontroles vadītāja Endija Kaševska.

Viņa piebilst, ka kopumā darba ņēmēju aktivitāte sociālajos tīklos ir viens no personālvadības lielākajiem digitālā laikmeta izaicinājumiem, tāpēc sistemātiskai darba ņēmēju izglītošanai par komunikācijas pamatprincipiem šajās platformās ir jābūt ikviena uzņēmuma personālvadības speciālista dienaskārtībā. Īpaši tādēļ, ka darbinieku komunikācija sociālajos tīklos var ietekmēt arī uzņēmuma reputāciju.

Vaicāti, vai darba ņēmējiem kādreiz ir nācies norādīt kādam kolēģim uz nepiemērotu informāciju, kas publicēta viņa kontos sociālajos tīklos un varētu ietekmēt viņa darba attiecības ar darba devēju, 38% atzīst, ka to nav darījuši, jo uzskata, ka tā ir katra paša individuālā atbildība un citiem tajā nebūtu jāiejaucas. Tajā pašā laikā 33% min, ka ar šādām situācijām nav saskārušies, vienlaikus neizslēdzot iespēju, ka kolēģim aizrādītu, ja tāda rastos. Bet 21% atzīst, ka kolēģiem ir aizrādījuši, jo cilvēkiem ne vienmēr ir izpratne par to, ko vajadzētu un nevajadzētu publicēt. 8% darba ņēmēju nav gatavi aizrādīt kolēģiem par šādiem gadījumiem, lai saglabātu labas attiecības, norāda "Bites" pārstāvji.

"Ir vērts pievērst uzmanību kādu saturu savā kontā publicējam, kā komunicējam, diskutējam ar citiem, kā arī, piemēram, kāda veida attēlus vai video esam atzīmēti, lai tas neradītu pārpratumus un nesabojātu karjeru," stāsta  "CV-Online Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. "Lai arī cik slikta bijusi diena, ir vērts apdomāts, vai sociālie tīkli ir īstā vieta, kur publiski sūdzēties un kritizēt savu darba devēju, šādā veidā izrādītā negatīvā attieksme var ietekmēt arī nākamā darba devēja viedokli par kandidāta spēju risināt dažādas problēmsituācijas un ietekmi uz darba devēja reputāciju. Ja sociālo tīklu konta saturs ir pārdomāts, parādās arī profesionālās aktualitātes vai redzams digitālā satura veidošanas talants, tas var paaugstināt darba ņēmēja karjeras iespējas."

Mērķētu darba ņēmēju aptauju 2022.gada maijā veica "Bite" un personāla atlases uzņēmums "CV-Online Latvia". Tajā piedalījās 381 aktīvs darba ņēmējs visā Latvijā, vēsta "Bites" pārstāvji.