Menu

"RB Rail": Rubesas paustais par "Rail Baltica" īstenošanas problēmām ir pamatots

"RB Rail": Rubesas paustais par "Rail Baltica" īstenošanas problēmām ir pamatots Foto: "RB Latvija" vizualizācija

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltica" īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" bijušās vadītājas Baibas Rubesas paustais par "Rail Baltica" īstenošanas problēmām ir pamatots, intervijā aģentūrai LETA atzina "RB Rail" jaunieceltais valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs, kopuzņēmuma finanšu direktors Igns Degutis.

Pametot amatu Baltijas valstu kopuzņēmumā "RB Rail", Rubesa norādīja uz virkni ar "Rail Baltica" projekta īstenošanu saistītām problēmām, no kurām viena saistīta ar projekta un "RB Rail" finansēšanas plānu.

Degutis atzina, ka Rubesas iezīmētie riski pastāv, bet tiek strādāts, lai tos mazinātu. "Jā, riski ir. Jautājums ir tikai par to, kā tos mazināt un kā visu koordinēt starp kopuzņēmumu, trim dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (EK). Kā piemēru es varu minēt "RB Rail" finansējumu. Kopuzņēmuma budžetam padomē, kurā ir pa diviem pārstāvjiem no katras Baltijas valsts, bija jābūt apstiprinātam 27. septembrī, un tas joprojām nav izdarīts. Mēs joprojām gaidām," teica "RB Rail" vadītāja vietas izpildītājs.

Viņš norādīja, ka finansējumu var iedalīt divās daļās: kopuzņēmuma "RB Rail" finansējums un "Rail Baltica" projekta finansējums. "Par "RB Rail" izveidi 2014. gadā vienojās visas trīs Baltijas valstis. Tad arī tika panākta vienošanās, kā kopuzņēmums tiks finansēts nākamajos trijos gados. Pēc 2017. gada būtu jābūt jaunam ilgtermiņa finansējuma modelim, ņemot vērā projektēšanas posma sākšanu. Par šo modeli vienošanās vēl nav panākta. Tā vietā ir starplēmums par 2018. gadu," informēja Degutis.

Viņš piebilda, ka patlaban norit pārrunas ar visām trim dalībvalstīm par to, kāds būtu kopuzņēmuma finansējuma modelis gan nākamajam gadam, gan turpmākajiem gadiem, līdz projekts tiks īstenots. "Katra valsts uz kopuzņēmuma finansējumu skatās nedaudz atšķirīgi. Mēs veltām lielus resursus, lai atrastu labāko finansējuma modeli, kas turklāt ir pieņemams visām trim dalībvalstīm," sacīja Degutis.

Viņš minēja, ka iepriekšējo "RB Rail" padomes sēdi apmeklēja EK Ziemeļjūras un Baltijas TEN-T koridora koordinatore Katrīna Trautmane, kura uzsvēra, ka kopuzņēmuma finansējums ir priekšnoteikums nākamās finansējuma daļas saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas fonda (Connecting Europe Facility – CEF) "Rail Baltica" projekta ieviešanai. Turklāt nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu periodā 2021.–2027. gadam būs iespējams pretendēt uz 85% līdzfinansējumu no ES – šāds skaidrs priekšnoteikums ir iekļauts arī EK šā gada jūnijā prezentētajā CEF priekšlikumā nākamajam finanšu periodam.

"Lai gan diskusijas joprojām turpinās, kopuzņēmuma finansējums ir izšķiroši svarīgs arī kopējam projekta finansējumam. Turklāt tas attiecas ne tikai uz finansējuma apmēru kā tādu, bet arī uz to, cik ātri projektu var īstenot," sacīja Degutis.

Runājot par finansējumu kopuzņēmumam "RB Rail", Degutis norādīja, ka, pirmkārt, ir nepieciešams finansējums komandai, kas var nodrošināt optimālu aktivitāšu ieviešanu paredzētajā laikā. "Ar spēcīgu projekta vadības komandu varam nodrošināt būtisku progresu jau pieejamās aktivitātēs, veikt priekšdarbus nākamo aktivitāšu sagatavošanai, piemēram, iepirkumu organizēšanai, tādējādi mēs varēsim iekļauties galīgajos termiņos. Otrkārt, daudz kas ir atkarīgs no tā, cik lielā apmērā un kādos termiņos EK finansēs projektu," pauda "RB Rail" vadītāja pienākumu izpildītājs.

Degutis atzina, ka "RB Rail" pārrunas par projektu notiek nepārtraukti – katru mēnesi, kā arī piebilda, ka EK finansējumu "Rail Baltica" projektam piešķir pa daļām. "EK piešķir naudu un tad seko, kā projekts tiek īstenots. Ja īstenošana notiek sekmīgi, mēs varam pieteikties papildu finansējumam, un EK to piešķir. Tiek izsludināti CEF finansējuma uzsaukumi, un mēs tajos piedalāmies, piesakot finansējumu noteiktām nākamajām aktivitātēm. Šis finansējums ir priekšnoteikums, lai projektu varētu pabeigt laikā, kas patlaban noteikts 2026. gadā. Tā ir divvirzienu satiksme – Komisija ES vārdā mums piešķir naudu, ja mēs attīstām projektu un spējam parādīt progresu," viņš stāstīja.

Tāpat Degutis uzsvēra, ka EK sniegtais atbalsts "RB Rail" ir nenovērtējams, jo ir balstīts ES kolēģu iepriekšējā pieredzē citos pārrobežu projektos. "RB Rail" un EK eksperti katru pusgadu rīko tā saucamās progresa sanāksmes, lai saskaņotu aktivitātes un novērtētu padarīto. EK uzraudzība tiek vērtēta kā nopietna, tomēr paredzams, ka par oficiālu novērotāju "RB Rail" padomes sēdēs kļūs arī TEN-T koridora koordinators.

"Rubesa norādīja, ka EK īsti nav instrumentu, kā mazināt riskus "Rail Baltica" projekta ieviešanā. Es domāju, ka šis ir viens solis, kas ir sperts, jo koordinators varēs piedalīties padomes sēdēs un tiešā veidā uzraudzīt tās norisi. Tas ir ļoti lietderīgi, jo daudzi jautājumi nav unikāli "Rail Baltica", tieši pretēji – visi starptautiskie projekti saskaras ar izaicinājumiem. ES koordinatores aktīva iesaiste nodrošina darba kārtībā esošo jautājumu vērtēšanu no ES un iepriekšējās pieredzes perspektīvas," atzina Degutis.

Viņš uzsvēra, ka "Rail Baltica" projekts ir ļoti komplekss, tādēļ svarīgākais ir virzīties uz priekšu. "Pašlaik mēs sākam būvprojektu izstrādi, un padome nesen apstiprināja šo iepirkumu otro kārtu pirmajiem posmiem Lietuvā un Igaunijā. Tādēļ man svarīgāka par vadības struktūru šķiet spēja pieņemt lēmumus. Es ceru, ka līdz ar EK pārstāvja dalību padomes sēdēs tas tā arī notiks," piebilda Degutis.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rubesa 27. septembrī iesniedza kopuzņēmuma "RB Rail" padomei atlūgumu, kas stājas spēkā ar tā iesniegšanas brīdi. Galvenie viņas atkāpšanās iemesli bija saistīti ar krasi atšķirīgo un nesavienojamo redzējumu par turpmāko "Rail Baltica" projekta vadības un ieviešanas modeli.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.