Tiesībsargs: Politiķiem steidzami jāpārskata minimālie ienākumu līmeņi
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - LETA
Tiesībsargs Juris Jansons aicina valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, jau sākot ar oktobri. Tāpat tiesībsargs aicina valdību nodrošināt, ka plānotais minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugums sasniedz iedzīvotājus jau janvārī, nevis maijā, kā ieplānots šobrīd, informē Tiesībsarga birojā.
Lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi, Saeima šā gada jūlijā lēma valsts pensiju indeksāciju veikt divus mēnešus agrāk, t.i., jau augustā, pensijas palielinot vidēji par 23%. Taču valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs un GMI līmenis, neskatoties uz augsto inflāciju, ir palicis nemainīgs. Šo cilvēku minimālā ienākuma līmenis aizvien tiek rēķināts pēc 2018.gada statistikas datiem. Būtiski uzsvērt, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju grupā lielākā daļa ir cilvēki ar invaliditāti, norāda Tiesībsarga birojā.
Jau 2020.gada nogalē, kad Saeima un valdība pēc vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem minimālo ienākumu jomā veica grozījumus normatīvajos aktos, tiesībsargs norādīja, ka Satversmes tiesas spriedumos ietvertās norādes netiek ieviestas pienācīgi. “Tas, ka notiek šāda kavēšanās, būtībā ir Satversmes tiesas spriedumu klaja ignorēšana, pat ņirgāšanās,” norāda tiesībsargs.
Ņemot vērā būtisko patēriņa cenu pieaugumu, var secināt, ka nedz GMI līmenis (109 eiro pirmajai personai vai vienīgajai personai un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā), nedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs (vidējais pabalsta apmērs 2022.gada jūlijā 163,43 eiro) nav pietiekams, lai šobrīd segtu pat pārtikas iegādes izdevumus, skaidro Tiesībsarga birojā. Aprēķinot nepieciešamos izdevumus minimālajam pārtikas grozam saskaņā ar 2021.gada pētījuma datiem, kura ietvaros tika aprēķināts dažādu mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets, kas ietver pārtikas groza un nepārtikas izdevumus, piemērojot cenu pieaugumu 24,3%, pieaugušajiem šobrīd tas būtu 188,69 eiro, senioriem – 176,10 eiro.
Tādējādi var prognozēt, ka arī 2023.gadam plānotais minimālo ienākumu sliekšņa palielinājums (no 109 uz 125 eiro) nebūs pietiekams, lai nodrošinātu personām cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, atzīmē Tiesībsarga birojā. Līdz ar to valdībai būtu jāveic korekcijas arī minimālā ienākuma sliekšņu aprēķinā, kas plānots no 2023.gada 1.janvāra, ņemot vērā šābrīža sociālekonomisko situāciju un atbilstoši aktualizējot minimālo ienākumu sliekšņu aprēķinu metodiku. Tāpat tiesībsargs rekomendē nodrošināt, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un minimālā pensija jaunajā apmērā tiek izmaksāta jau no 2023.gada 1.janvāra, neatliekot to izmaksu uz četriem mēnešiem.
Tiesībsargs jau iepriekš kritizēja, ka likumos tika ierakstīti konkrēti skaitliski lielumi nevis metode, kas nodrošinātu minimālā ienākuma līmeņa pietiekami regulāru un adekvātu pārskatīšanu tādējādi, lai cilvēki ar viszemākajiem ienākumiem spētu izdzīvot, nodrošinot savas pamatvajadzības: vismaz samaksāt par pārtiku, apģērbu, mājokli, veselību un izglītību. Turklāt šāda metode nespēj pietiekami ātri un efektīvi reaģēt uz mainīgiem dzīves apstākļiem, kam pierādījums ir šogad novērotais patēriņa cenu pieaugums, norāda Tiesībsarga birojā.
Tiesībsargs ir lūdzis valdību informēt par šo rekomendāciju ieviešanu līdz 30.septembrim.