"Rīgas metropole" aicina izlēmīgi rīkoties saistībā ar energoresursu cenu pieauguma cēloņiem, nevis ar sekām

“Rīgas metropoles” pašvaldības atzinīgi novērtē ieviestos valsts atbalsta risinājumus, tomēr tie nav pietiekami. Tāpēc “Rīgas metropoles” pašvaldības aicina ieviest daudz efektīvākus risinājumus, kuri ļautu būtiski samazināt izmantojamo energoresursu apmēru un attiecīgi izdevumus par tiem. Tas, savukārt, rezultētos ar lielāku patērētāju finanšu resursu ietaupījumu, vienlaikus samazinot izdevumu slogu valsts un pašvaldību budžetiem, jo samazinātos valsts inflācija un maksātnespējīgo patērētāju skaits, kuriem nepieciešams valsts vai pašvaldību atbalsts.

Apvienības pārstāvji, pirmkārt, aicina rezervēt elektrības jaudas pašvaldībām – pašvaldību, to iestāžu un kapitālsabiedrību pašpatēriņam, paredzēt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu atjaunīgās enerģijas ražošanas infrastruktūras izbūvei pašvaldībās. Tādējādi tiktu sekmēts ne vien no atjaunīgajiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas īpatsvara pieaugums Latvijas energoresursu bilancē, bet arī būtisks izdevumu ietaupījums iestāžu budžetos ilgtspējā. Pēc ekspertu aplēsēm, ierīkojot saules paneļu parku, elektrība pie šābrīža elektroenerģijas cenām atmaksātos pusotra gada laikā.

Otrkārt, īstenot valsts intervences pasākumus kurināmo resursu cenas tirgus stabilizācijai, lai cenas noturētu Latvijas patērētāju maksātspējas līmenī – nosakot maksimālos cenu griestus kompleksā risinājumā ar šķeldas un tās izejmateriāla eksporta ierobežojumu ieviešanu, nepieciešamības gadījumā apsverot iespēju tiesisko instrumentu ietvaros veikt īstermiņa izmaiņas vispārējos valsts kapitālsabiedrību (AS “Latvijas Valsts meži” un AS “Latvenergo”) stratēģiskajos mērķos uz valsts energokrīzes laiku, norāda apvienībā.

Treškārt, uz valsts energokrīzes laiku ārējos normatīvajos aktos noteikt energoresursu piegādātāju noslēgto piegādes līgumu laušanas ierobežojumus/aizliegumu. Jo īpaši būtiski ir fiksēt cenu, lai palielinātu drošības sajūtu un veicinātu stabilitāti privātajiem Latvijas uzņēmējiem, jo uz tiem balstās Latvijas nodokļu sistēma un iedzīvotāju nodarbinātība, ne mazāk svarīgi tas ir pašvaldībām.

Ceturtkārt, lai krīzes atbalsts nebalstītos tikai un vienīgi uz pabalstu principa nolūkā cīnīties ar cēloni, nevis ar sekām, “Rīgas metropole” rosina ieviest papildu motivējošus atbalsta pasākumus energoresursu patērētājiem, kas balstīti uz energoaudita pieeju, tādējādi motivējot aktīvāku ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanu no energoresursu patērētāju puses.

Vienlaikus pašvaldības aicina atbalstīt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu tām dzīvojamajām mājām, kurās siltumenerģija izmantota dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un kuru vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kWh/m² gadā vai 150 kWh/m² gadā, ja siltumenerģija izmantota tikai dzīvojamās mājas apkurei.

Ne mazāk svarīgi būtu sniegt finansiālu valsts atbalstu vai daļu no jau plānotā valsts atbalsta novirzīt centrālās siltumapgādes uzņēmumiem, uzliekot tiem par pienākumu uzstādīt siltuma maksas sadalītājus jeb alokatorus tiem dzīvojamajiem daudzdzīvokļu namiem, kuros alokatori nav uzstādīti, kā arī nosakot obligātas prasības pārvaldniekiem visos dzīvokļos izveidot regulēšanas iespējas. Pēc ekspertu aplēsēm, katrā telpā regulējot siltumu, veicot precīzu uzskaiti un izmantojot alokatorus, siltumenerģijas patēriņu ēkā iespējams samazināt vidēji par 20%, vēsta apvienībā. 

Vēl viens papildu atbalsts būtu atvērt programmu ar pieejamo finansējumu lokālo fosilā kurināmā (piemēram, dabasgāzes) katlu nomaiņai arī renovētām pašvaldību un daudzdzīvokļu ēkām.

“Rīgas metropole” jau iepriekš ir vērsusi atbildīgās ministrijas un valdības uzmanību uz gaidāmo energoresursu un tās pavadošās inflācijas radīto krīzi pašvaldībās, kā rezultātā tām vairākkārtīgi pieaug izdevumi saistībā ar infrastruktūras uzturēšanu un funkciju sekmīgu izpildi, gan arī ar atbalsta sniegšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Vienlaikus “Rīgas metropole” aicināja nepārlikt atbildības uz pašvaldībām, piemēram, par kompensāciju par atsevišķiem apkures veidiem administrēšanu, kā arī daļēju pedagogu algu pieauguma kompensēšanu, nepalielinot pašvaldību ienākumus vai dotācijas, atzīmē apvienības pārstāvji.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.