Ekonomists: Procentu likmju kāpums vairumam mājsaimniecību ikmēneša kredītmaksājumus palielinās līdz 60 eiro robežās

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

Vilerts uzsvēra, ka šie skaitļi ir salīdzinoši nelieli. Izsakot kredītus pret ekonomikas apmēru, mājsaimniecību kredītsaistības ir trīs reizes mazākas nekā tās bija finanšu krīzes laikā. Līdz ar to arī procentu maksājumi slogs ir krietni zemāks.

Vienlaikus Vilerts atzina, ka iedzīvotājiem ar lielākām kredītsaistībām kredītmaksājumu sadārdzinājums var radīt "diezgan pamatīgas galvassāpes", tomēr, raugoties uz ekonomiku kopumā, ietekme būs visai neliela - papildu tēriņi kredītu maksājumiem ir mērāmi aptuveni 0,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Pat likmju kāpumam izrādoties straujākam, nekā iepriekš gaidīts, ietekme būs visai ierobežota, uzsvēra Vilerts, piebilstot, ka iemesls tam ir salīdzinoši gausā kreditēšana, kas Latvijā bija novērojama kopš globālās finanšu krīzes. Proti, vērtējot kopumā, Latvijas mājsaimniecību kredītsaistības ir visai zemas, tādējādi arī procentu likmju kāpuma ietekme ir visai ierobežota.

Par mājsaimniecību noturību pret augošajām likmēm liecina arī tas, ka, neskatoties uz kredītmaksājumu pieaugumu, tie joprojām veido salīdzinoši mazu daļu no ienākumiem, teica Vilerts, norādot, ka pat pēc procentu likmju pieauguma ikmēneša kredītmaksājumi aptuveni 90% kredītņēmēju nepārsniegs 30% no ienākumiem, bet kritisko 40% slieksni var pārsniegt aptuveni 5% mājsaimniecību.

"Tas ir zināms apliecinājums, ka gan kredītņēmēji, gan arī bankas ir bijušas krietni piesardzīgākas, vērtējot spēju segt saistības," teica Vilerts.

Ekonomists arī piebilda, ka mājsaimniecības ar hipotekārajiem kredītiem ir salīdzinoši turīgas. Starp turīgākajām 20% mājsaimniecību aptuveni trešdaļai ir hipotekārie kredīti, kamēr trūcīgākajos 20% šis rādītājs ir zem 5%.

Vilerts sacīja, ka līdzīga situācija ir attiecināma arī uz uzņēmumiem. Kreditēšanas aktivitāte pēdējos gados ir bijusi tik gausa, ka negatīvā ietekme no augošiem procentu izdevumiem būs visai ierobežota. Izsniegto kredītu apmērs katru gadu ir samazinājies un pašlaik ir zem 20% no IKP.

"Līdz ar to, lai gan atsevišķiem uzņēmumiem procentu izdevumi var kāpt, ekonomikā kopumā tie, domājams, pat samazināsies. Pirms pāris nedēļām, tiekoties ar uzņēmēju pārstāvjiem, reti kurš uz kopējo norišu fona pārmērīgi satraucās par procentu izdevumu pieaugumu," sacīja Vilerts.

Vēl viens faktors, kas Vilertam liek domāt, ka Latvijas uzņēmumi ir salīdzinoši noturīgi pret procentu likmju pieaugumu, ir fakts, ka Latvijā likmes visu laiku ir bijušas salīdzinoši augstas un Latvijas uzņēmumi pie ļoti zemo procentu laikmeta nemaz nav tā pieraduši, ja salīdzina ar eirozonu.

Tomēr Vilerts atzina, ka uzņēmumi no augstāku procentu likmju "sitiena" tāpat neizbēgs. Potenciāli daudz sāpīgāk uzņēmumus var skart pieprasījuma kritums eksporta tirgos. Ja Latvijā kredīti nepārsniedz 30% no IKP, tad eirozonas tirgū tie ir gandrīz 90%.

Līdz ar to procentu likmju kāpums šo valstu ekonomikas skars smagāk, un galu galā ekonomiskās aktivitātes kritums galvenajos tirdzniecības partneros atstās sekas arī uz pieprasījumu pēc Latvijas uzņēmumu ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, skaidroja Vilerts.

Viņš piebilda, ka aprēķināt precīzu ietekmi uz Latvijas ekonomiku ietekmi nav iespējams, tomēr vēsturiskas sakarības liecina, ka ietekme uz eirozonas IKP mērāma aptuveni 2% apmērā, kas mazinātu Latvijas eksportu un IKP par 0,6%.

Vilerts uzsvēra, ka augstākas procentu likmes nozīmē arī lielākas aizņemšanās izmaksas valdībai - jo lielāka daļa izdevumu aiziet procentu maksājumiem, jo ierobežotākas ir iespējas segt citus izdevumus.

Patlaban valdības sniegtais atbalsts ekonomikai pandēmijas laikā, kā arī pašreizējā krīzē, ir kāpinājis kopējo valdības parādu līdz aptuveni 14 miljardiem eiro jeb 45% no IKP. Vienlaikus valdības parādu procentu maksājumi pašreiz ir tuvu zemākajam līmenim kopš neatkarības atgūšanas - aptuveni 0,5% no IKP apmērā.

Vilerts skaidroja, ka iemesls tam ir sekmīgs darbs iepriekšējā desmitgadē, pārfinansējot valdības parādu par rekordzemām procentu likmēm, piemēram, 2021.gadā Latvijas valdība emitēja desmitgadīgas obligācijas gandrīz pusotra miljarda eiro apmērā ar kupona likmi 0%.

"Atšķirībā no mājsaimniecībām un uzņēmumiem, valdību procentu maksājumi nemainās līdz ar tirgus likmēm, tāpēc arī regulārie maksājumi vismaz tuvākajā nākotnē strauji nepieaugs," teica Vilerts.

Vienlaikus ekonomists atzina, ka jaunā aizņemšanās tirgos būs dārgāka, tomēr Latvija ir ne tikai izmantojusi zemo procentu likmju laikmetu, lai pārfinansētu valdības parādu par zemām likmēm, bet arī izdarījusi to uz visai ilgu laika periodu. Tuvākajos gados Latvijai ir jāpārfinansē ceturtā daļa no parāda.

"Tomēr zemās procentu likmes attiecās uz esošo parādu. Jebkura papildu aizņemšanās budžeta deficīta segšanai būs jāveic par tirgus likmēm, kas ir visai augstas. Tas liek būt piesardzīgiem, veidojot budžetu - zemo procentu likmju un bezmaksas aizņemšanās laiks ir cauri," piebilda Vilerts.