CSP: Trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa 1384 eiro; vidējā samaksa visstraujāk augusi Pierīgā

Šāgada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, bet stundas samaksa samazinājās par 1,3 %.

3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada 3. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Pierīgā (7,8 %) un Vidzemē (7,4 %). Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1542 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (975 eiro), kas ir par 37 % mazāk nekā galvaspilsētā.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1013 eiro jeb 73,2 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6,0 %. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 12,9 %, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos, turklāt jau trešo ceturksni pēc kārtas.

Pēc CSP datiem, šāgada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1393 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1372 eiro, un tās gada pieauguma temps bija straujāks nekā privātajā sektorā – 6,6 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1336 eiro jeb par 6,1 %.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,6 %, no tā vispārējās valdības sektorā par 0,7 %, bet privātajā sektorā pieauga par 2,6 %.

3.ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 406 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2301 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1784 eiro), enerģētikas (1669 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs (1645 eiro), valsts pārvaldē (1606 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1564 eiro).

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (916 eiro). Visstraujāk vidējā darba samaksa pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (13,5 %), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (11,7 %), kā arī transporta un uzglabāšanas (10,6 %), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (9,5 %) un enerģētikas nozarēs (9,3 %), vēsta CSP.