Aptauja: Baltijas uzņēmumi par galveno problēmu uzskata darbaspēka pieejamību

"Aptauja liecina, ka uzņēmumi ir gatavi investēt, uzņemties riskus. Vislabāk savu finanšu stāvokli vērtē tieši Latvijas uzņēmumi, kā arī ļoti augstu uzņēmumu dienaskārtībā ir inovācijas. Savukārt, ja runājam par izaicinājumiem, tad pirmajā vietā ir darbaspēks, otrajā – darbaspēks un trešajā – darbaspēks. Turklāt to rāda ne tikai aptauja. Arī sarunās ar uzņēmumiem viss grozās ap darbaspēka jautājumu," teica Krasts.

Vienlaikus viņš norādīja, ka lielākā daļa aptaujas dalībnieku atbildējuši, ka vēlas palielināt produktivitāti. Vēl viens virziens, ko atbildēs minējuši uzņēmumu pārstāvji, ir ieguldījumi tehnoloģijās un ražošanas iekārtās. Tāpat uzņēmumi domā pārskatīt procesus, tostarp tos robotizējot.

"Mēs arī jautājām par uzņēmumu plāniem darbinieku piesaistei no ārvalstīm. Gan Igaunijā, gan Lietuvā vairāk nekā 50% aptaujāto uzņēmumu atbildēja, ka tiem šādu plānu nav. Vēl apmēram 40% Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu atbildējuši, ka vai nu viņiem jau ir darbinieki no ārvalstīm, vai nu viņi plāno tādus piesaistīt. Savukārt Latvijā tie ir 25%. Atalgojuma pieauguma tempi Baltijas valstīs nav vienmērīgi – Lietuva un Igaunija Latvijai ir pusotru līdz divus gadus priekšā. Līdz ar to mēs varam prognozēt, kas notiks pie mums. Nu, piemēram, Lietuvā 18% jeb gandrīz piektdaļa uzņēmumu ir atbildējuši, ka viņiem pašlaik nav, bet viņi vēlētos piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm. Latvijā šobrīd tie ir tikai 4%. Tādēļ tas ir arī jautājums valstij, vai mēs esam gatavi plašāk atvērt robežas darbaspēkam vai nē," atzīmēja Krasts.

Viņš norādīja, ka darbaspēka nepietiekamība liek meklēt risinājumus, tostarp arī Latvijā joprojām ir neizmantoti resursi darbinieku piesaistē, piemēram, var domāt par procesu efektivizāciju valsts un pašvaldību sektorā, atbrīvojot darbiniekus privāto uzņēmumu vajadzībām, daudz efektīvāk darba tirgū var iesaistīt arī seniorus un invalīdus.

"Tādēļ es teikšu, ka īstenībā tā ir laba problēma, kura spiež domāt un meklēt risinājumus. Latvijā ir maz iedzīvotāju, tādēļ mēs nekad nebūsim lētā darbaspēka zeme. Tas ir jāaizmirst. Līdz ar to mums ir jādomā vai nu par augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas ļauj darbiniekiem maksāt vairāk, vai nu katram uzņēmumam ir jāatrod optimālais modelis ar zemas un augstas pievienotās vērtības darbaspēka attiecību," uzsvēra Krasts.

Viņš arī norādīja, ka Igaunijā darbaspēka jautājums jau palielina spiedienu uz uzņēmumu pelnītspēju un produktu cenām, kā arī Lietuvā šis spiediens jau ir samērā augsts. "Latvijā tas vēl nav tik izteikti. Tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas attīstība ir ar zināmu laika nobīdi no Igaunijas un Lietuvas. Mēs noteikti nonāksim pie tā paša, proti, ka uzņēmumiem būs jādomā, kurš uzņemsies augošās darbaspēka izmaksas. Vai tie būs uzņēmumu īpašnieki, kuriem saruks peļņa, vai patērētāji, kuri akceptēs augstākas cenas. Tas arvien vairāk aktualizēsies nākamajos gados," prognozēja "SEB bankas" valdes loceklis.

Aptauja veikta 2018. gada septembrī, un tajā piedalījās 226 uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ar gada apgrozījumu virs 20 miljoniem eiro.

"SEB banka" Baltijas lielāko uzņēmumu finanšu direktoru aptauju veic reizi gadā, vaicājot finansistu prognozes par uzņēmējdarbības vidi, būtiskākajiem izaicinājumiem un citiem jautājumiem.