Menu
 

LTRK: Latvijas interešu pārstāvībai ES jākļūst par prioritāti visos līmeņos

  • Autors:  LETA
Foto - www.ltrk.lv Foto - www.ltrk.lv

Latvijas interešu pārstāvībai Eiropas Savienībā (ES) jākļūst par prioritāti visos līmeņos, aģentūrai LETA min Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas locekle Katrīna Zariņa.

Viņa skaidro, ka 2023.gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem ne tikai Latvijas ekonomikai un biznesa videi, bet arī ES un pasaules ekonomikai kopumā. Ekonomiskās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Eiropas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, ES ir izvirzījusi vairākas prioritātes šim gadam, lai ar pārdomātiem lēmumiem un atbilstošiem atbalsta pasākumiem stimulētu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību. Tāpat zināmas dvesmas Eiropas ikdienā ienesīs arī 2024.gadā gaidāmās ES Parlamenta vēlēšanas, norāda Zariņa.

Viņa min, ka šogad savu trīsdesmitgadi svin Eiropas Vienotais tirgus, kas liek diskutēt par ES Vienotā tirgus funkcionalitāti un dalībvalstu motivāciju atvērt savu tirgu komersantiem no citām savienības dalībvalstīm. Zariņa norāda, ka Latvijā pašlaik tiek daudz diskutēts par ekonomikas transformāciju, atbalstu uzņēmumu produktivitātei un eksportspējai, bet šim vienādojumam ir arī otrs saskaitāmais - tirgu pieejamība, turklāt tādu tirgu, kuros ir vajadzība un pirktspēja Latvijā radīto iegādāties.

"Šobrīd ļoti daudz ir atkarīgs no valstu nacionālās politikas attiecībā uz to, cik sarežģīta ir ārvalstu uzņēmumu iekļūšana katras valsts tirgū," komentē Zariņa, atzīmējot, ka apgrūtināta ES Vienotā tirgus darbība nozīmē ekonomikas izaugsmes kavēšanos, nesasniegtus patērētājus un neizmantotas attīstības iespējas. Šāda situācija īpaši nepatīkama ir mazajām valstīm ar nelielu tirgu un nepieciešamību attīstīt jaunus eksporta virzienus un šajā jautājumā Latvijai jābūt uzstājīgai.

Kā norāda Zariņa, lai arī ekonomikas un uzņēmējdarbības stimulēšanai ES strādā arī pie ārējās tirdzniecības ceļu veidošanas ar trešajām valstīm, kas teorētiski paver Eiropas uzņēmējiem jaunas eksporta iespējas, diskutabls ir jautājums par Latvijas uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, reālajām iespējām savas preces un pakalpojumus šīm valstīm piegādāt un tirgū pilnvērtīgi darboties, jo ES dalībvalstīs ļoti krasi atšķiras uzņēmumu finansiālās iespējas.

"Diemžēl līdzšinējā ES ekonomikas izlīdzināšanas politika nav devusi sagaidāmos rezultātus, un, kamēr vienās valstīs notiek ekonomikas attīstība, tikmēr citās tā joprojām kavējas, iekrītot tā saucamajos attīstības slazdos," atzīst LTRK valdes locekle. Viņas ieskatā, jau patlaban jāsāk diskusija, kāda būs ES Kohēzijas politika pēc 2027.gada, jo visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs, ka esošais modelis nedarbojas un vajadzīgi jauni risinājumi, lai nodrošinātu vispārēju labklājības pieaugumu un ekonomikas izaugsmi visās dalībvalstīs.

Līdztekus Zariņa norāda, ka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā gada nogalē pieņemts ziņojums par nepieciešamību fokusēties uz konkurētspējas aspektiem visās ES politikās, visos tās pieņemšanas posmos, bet birokrātiskā, finanšu un citu slogu samazināšana visos līmeņos ir tikai viens no soļiem pareizā virzienā. Viņasprāt, plašāka analīze par uzņēmumu konkurētspējas riskiem un to novēršanas iespējām ir nepieciešama tuvākajā laikā.

Zariņa pozitīvi vērtē, ka Zviedrijas prezidentūra konkurētspējas celšanu definējusi kā vienu no savām prioritātēm turpmākajiem sešiem mēnešiem. Viņa norāda, ka politikas veidotājiem Latvijā vērtīgi ieklausīties uzņēmējus pārstāvošajās organizācijās un strādāt kopā, lai katras valsts individuālā un līdz ar to ES kopējā konkurētspēja pieaugtu.

Saskaņā ar Zariņas pausto šogad ES politikas veidotāji īpašu uzmanību plāno pievērst ne tikai konkurētspējai, bet arī likviditātes risku mazināšanai mazos un vidējos uzņēmumos. Viena no prioritātēm ir atbilstošu atbalsta mehānismu izstrāde krīžu seku pārvarēšanai. 

Viņa norāda, ka Eiropas Komisija paredz pārskatīt ES maksājumu kavējumu novēršanas direktīvu, ar mērķi mazināt risku, ka pasūtītājs nesamaksā piegādātājam, kā arī samazināt laika periodu starp rēķina izsniegšanu un apmaksu, jo šajā periodā uzņēmums kļūst par sava klienta kreditoru, apgrozāmie līdzekļi samazinās un būtībā tiek traucēta biznesa darbība.

"Latvijas interešu pārstāvībai ES jākļūst par prioritāti visos līmeņos. Latvijai nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki, kas mūsu valsts interesēm neļaus pazust ES politikas veidotāju gaiteņos. Bet pats svarīgākais - interesēm jābūt skaidri definētām un argumentētām," uzsver Zariņa.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.