"Lursoft": Ārvalstu ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pērn auguši par 1,3%

Ārvalstu ieguldījumu apmērs Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos audzis trešo gadu pēc kārtas.

Gandrīz 40% jeb 4,56 miljardi eiro no visiem ārvalstu ieguldījumiem, kas reģistrēti Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, ir no Zviedrijas, savukārt vēl viens miljards eiro ir no Lietuvas, kas ir 8,9% no kopējā uzkrātā ārvalstu ieguldījumu apmēra Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos.

Kopumā šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti līdzekļi no 129 dažādām pasaules valstīm.

"Top10" valstis ar lielāko uzkrāto ieguldījumu apmēru Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir Zviedrija - 4,563 miljardi eiro, Lietuva - 1,02 miljardi eiro, Igaunija - 884,57 miljoni eiro, Vācija - 799,19 miljoni eiro, Kipra - 634,39 miljoni eiro, Nīderlande - 583,03 miljoni eiro, Krievija - 370,82 miljoni eiro, Luksemburga - 306,24 miljoni eiro, Norvēģija - 304,05 miljoni eiro un Dānija - 251,71 miljons eiro.

Lai gan kopējais uzkrāto ieguldījumu apmērs pēdējos gados ir audzis, "Lursoft" dati liecina, ka uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitāliem piesaistīti ārvalstu ieguldījumi, sesto gadu pēc kārtas sarucis. Tostarp ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits 2022.gadā samazinājies vairumā pašvaldību, izņēmums bijuša vien septiņas vietvaras.

Skaitliski lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaita pieaugums pērn reģistrēts Ogres novadā, kur šādu uzņēmumu gada izskaņā bija par septiņiem vairāk nekā 2021.gada noslēgumā. Tomēr, neskatoties uz šo apstākli, uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apmērs Ogres novada uzņēmumu pamatkapitālos 2022.gadā turpinājis sarukt, liecina "Lursoft" dati.

Pērn ārvalstu ieguldījumu uzkrātā summa Ogres novadā sarukusi par 808 600 eiro - līdz 25 miljoniem eiro. Pēc kopējā ieguldījuma apmēra Ogres novads starp visām Latvijas pašvaldībām bija 21.vietā.

Lielu daļu, proti, 17,2 miljonus eiro no kopējās summas veido somu "Fazer Bakeries Ltd." ieguldījums SIA "Fazer Latvija" pamatkapitālā. Kopumā Somijas pārstāvji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd ieguldījuši nepilnus 211 miljonus eiro, visvairāk - dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības (47,4 miljoni eiro), sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas (31,5 miljoni eiro), kā arī finanšu tirgus vadīšanas (30,1 miljons eiro) jomās.

Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā Ogres novadā audzis to uzņēmumu skaits, kuros ieguldīts ārvalstu pamatkapitāls, ilgākā laika periodā novērojama tendence šādu uzņēmumu skaitam tomēr sarukt, informē "Lursoft". Ja 2016.gadā Ogres novadā bija 276 uzņēmumi ar ārvalstu pamatkapitālu, tad turpmākajos gados šo uzņēmumu skaits ir samazinājies. Straujš kritums reģistrēts 2020.gadā, kad šādu uzņēmumu skaits Ogres novadā samazinājās par trešdaļu. Pateicoties pagājušā gada pieaugumam, pērn tas atgriezties 2020.gada līmenī.

Vērtējot pēdējo trīs gadu dinamikā uzņēmumus, kuros ieguldīts ārvalstu pamatkapitāls, pastāvīgi augošas dinamikas nav nevienā no Latvijas pašvaldībām, norāda "Lursoft".

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, uzņēmumu skaits, kuros ieguldīts ārvalstu pamatkapitāls, Ogres novadā audzis par septiņiem uzņēmumiem, Limbažu un Saldus novadā par trim uzņēmumiem, Ventspils, Tukuma, Kuldīgas un Alūksnes novadā par diviem uzņēmumiem, bet Bauskas novadā par vienu uzņēmumu.

Skaitliski lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaita samazinājums pērn bijis Rīgā - par 505 uzņēmumiem, taču, vērtējot skaita samazinājumu pret kopējo pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaitu, kuros ieguldīts ārvalstu pamatkapitāls, sliktākā situācija 2022.gadā bija Balvu un Krāslavas novados. Abās pašvaldībās šādu uzņēmumu skaits pērn sarucis par trešdaļu.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka Balvu novadā 2021.gada beigās bija 68 uzņēmumi, kuru pamatkapitālā ieguldījumus veikuši ārvalstnieki, bet 2022.gada beigās - 44. Līdzīgs kritums arī Krāslavas novadā, kur 2021.gada beigās bija 74 uzņēmumi ar ārvalstu pamatkapitālu, bet pērnā gada izskaņā - 50. Ja vēl 2020.gadā ārvalstu pamatkapitāla uzņēmumi veidoja 8,8% no kopējā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu īpatsvara, tad pērn tie bija vairs tikai 4,4%. Balvu novadā šajā pašā periodā ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars sarucis no 5% līdz 3,2%.

Lielākais ārvalstu kapitāla īpatsvars ir Rīgā (15,7% no visiem uzņēmumiem) un Mārupes novadā (15,1%), kā arī Jūrmalā (12,9%) un Olaines novadā (11,3%).

Savukārt mazākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars 2022.gada izskaņā bija Varakļānu novadā, kur reģistrēts tikai viens uzņēmums ar ārvalstu pamatkapitālu, kā arī Rēzeknes (1,5% no kopējā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaita) un Preiļu (1,5%) novados.

Kamēr Varakļānu novadā uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apmērs saglabājies nemainīgs, Preiļu novadā tas sarucis par 4,8%, savukārt Rēzeknes novadā - par 46%. "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka Rēzeknes novada uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīto ārvalstu pamatkapitāla apmērs 2022.gada laikā samazinājies par 1,37 miljoniem eiro un veidoja 1,6 miljonus eiro. Iemesls šim kritumam ir SIA "Dzirnavu 11" likvidācija pagājušā gada decembrī. Uzņēmuma pamatkapitālā nepilnus 1,4 miljonus eiro bija ieguldījis Mihails Moļanovs no Krievijas. 

"Lursoft" dati rāda, ka lielākā daļa no 21 Rēzeknes novadā pērn reģistrētā darījuma ar ārvalstu ieguldījumiem bijuši ar mīnusa zīmi, kad iepriekš ieguldītie līdzekļi no pamatkapitāliem izņemti.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apmērs audzis 13 pašvaldībās, bet divās saglabājies nemainīgs. Straujākais pieaugums pagājušajā gadā reģistrēts Siguldas novadā, kur ārvalstu uzkrātie ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālos palielinājās par 65,03 miljoniem eiro, kopējai uzkrātajai ieguldījumu summai gada laikā palielinoties gandrīz četras reizes. 

Iemesls šādam straujam pieaugumam ir Siguldā reģistrētā SIA "Alrojo Holding" pamatkapitāla palielināšana no 10 000 eiro līdz 64,64 miljoniem eiro. Telekomunikāciju jomā strādājošā "Alrojo Holding" vienīgais īpašnieks ir Horhe Santjago Fernandess Muriljo no Spānijas. "Lursoft" secinājis, ka tas arī ir apjomīgākais ārvalstu ieguldījums kādā no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem 2022.gadā. 

Otrs lielākais ieguldījums pērn bijis SIA "Lidl Latvija" pamatkapitāla palielināšana par 64 miljoniem eiro. Sākotnēji 2016.gadā "Lidl Latvija" tika reģistrēts ar 500 000 eiro pamatkapitālu, taču, pastāvīgi to palielinot, šobrīd mazumtirgotāja pamatkapitāls sasniedzis 365,5 miljonus eiro.

Otrs straujākais uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apmēr pieaugums 2022.gadā reģistrēts Madonas novadā, kur tas gada laikā pieaudzis no 8,64 miljoniem eiro līdz 14,12 miljoniem eiro, kas ir kāpums par 63,4%. "Lursoft" dati rāda, ka iemesls tik straujam kāpumam ir SIA "Silvestica 2 Green Forest Latvia" pamatkapitāla palielināšana no 3000 eiro līdz 9,54 miljoniem eiro. 2021.gadā reģistrētais uzņēmums pieder zviedru "Silvestica 2 Green Forest Sverige".

Lielākais uzkrāto ārvalstu ieguldījumu kritums pērn bijis Valmieras un Alūksnes novados. Valmieras novads pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apmēra starp visām Latvijas pašvaldībām šobrīd atrodas 15.vietā. Pagājušajā gadā ārvalstu ieguldījumu summa šīs pašvaldības uzņēmumu pamatkapitālos samazinājusies gandrīz uz pusi, sarūkot līdz nepilniem 50 miljoniem eiro. 

Iemesls tam ir būtiskā AS "Valmieras stikla šķiedra" pamatkapitāla samazināšana. "Lursoft" izziņas informācija rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls samazināts no 48,35 miljoniem eiro līdz 2,42 miljoniem eiro. "Lursoft" norāda, ka 2021.gadā, pēc trīs gadu pārtraukuma, "Valmieras stikla šķiedra" atkal strādāja ar peļņu. Uzņēmuma apgrozījums aizpērn palielinājās līdz 90,53 miljoniem eiro, savukārt peļņa pieauga līdz nepilniem 4,5 miljoniem eiro. Uzņēmuma sniegtā informācija liecina, ka 2021.gadā tajā strādāja 1146 darbinieki.

Otrs straujākais uzkrāto ārvalsts ieguldījumu apmēra samazinājums 2022.gadā bija Alūksnes novadā. Uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gada beigās bija uzkrāti 1,25 miljoni eiro ārvalstu ieguldījumu, taču pagājušā gada laikā to apmērs sarucis par 0,56 miljoniem eiro. Tāpat kā iepriekšminētajos gadījumos, arī šeit galvenais iemesls bijis viena uzņēmuma būtisks pamatkapitāla samazinājums. Alūksnes gadījumā tas ir SIA "KEK Agro", kura pamatkapitālu dāņu uzņēmēji pērn samazinājuši no 620 300 eiro līdz 19 930 eiro.

"Lursoft" norāda, ka Dānija pēc uzkrāto ieguldījumu apmēra Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pagājušā gada beigās bija 10.vietā. Pārstāvji no Dānijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši 251,71 miljonu eiro. Vienlaikus pērn ieguldījumu uzkrātā summa samazinājusies par 14,68 miljoniem eiro. 

Lielākais kritums pērn reģistrēts uzkrātajiem ieguldījumiem no Krievijas, kuru apmērs 2022.gadā samazinājies par 64,48 miljoniem eiro. "Lursoft" norāda, ka Krievijas uzkrāto ieguldījumu apmērs Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpinājis sarukt ceturto gadu pēc kārtas.

Vienlaikus straujākais ieguldījumu pieaugums 2022.gadā reģistrēts no Igaunijas un Spānijas. Iemesls ieguldījumu apmēra pieaugumam no Spānijas ir jau iepriekšminētā "Alrojo Holding" pamatkapitāla palielināšana.

Uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apmērs Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2022.gadā no Igaunijas audzis par 82,06 miljoniem eiro, Spānijas - par 64,58 miljoniem eiro, Vācijas - par 61,13 miljoniem eiro, Lietuvas - par 35,82 miljoniem eiro, Izraēlas - par 26,13 miljoniem eiro, Nīderlandes - par 17,66 miljoniem eiro, Armēnijas - par 12,75 miljoniem eiro, Turcijas - par 10,4 miljoniem eiro, ASV - par 9,24 miljoniem eiro un Kazahstānas - par 8,31 miljonu eiro.