Mūrniece: Īstenojot "Rail Baltica" projektu, Baltijas valstis nevar atļauties iekšējās cīņas

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Mūrniece uzvēra Baltijas asamblejas nozīmi valstu praktiskās sadarbības sekmēšanā – gan drošības jomā, kopīgos transporta un enerģētikas projektos, gan veselības aprūpē un izglītībā.

Mūrniece akcentēja, ka galvenā prioritāte ir un būs drošība un arī Latvija savā 2019. gada Baltijas asamblejas prezidentūrā tam pievērsīs vislielāko uzmanību. Baltijas valstis īsā laikā paveikušas daudz, tomēr mūsu drošību iespējams panākt vienīgi ar NATO klātbūtni. Šīs vasaras NATO Briseles samita lēmumi ļaus aliansei ātrāk reaģēt uz krīzes situācijām un nosūtīt papildspēkus.

Runājot par sadarbību transporta un enerģētikas jomā, Mūrniece teica, ka, īstenojot "Rail Baltica" projektu, nevaram atļauties iekšējās cīņas. Ir jādara viss, lai Eiropas Savienības finansējums būtu nodrošināts gan "Rail Baltica", gan Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar pārējo Eiropu. Svarīgi turpināt darbu pie reģionālā dabasgāzes tirgus izveides, mazinot energoatkarību no Krievijas.

Baltijas valstīm jāturpina cieši koordinēt pozīcijas Eiropas Savienībā arī ārpolitikā, tostarp atbalstot Austrumu partnerības valstis. Ukrainā joprojām turpinās Kremļa militārā agresija, kas prasa lielus cilvēku upurus, pauda Saeimas priekšsēdētāja. Tāpēc kopīgi jāiestājas par Eiropas Savienības nemainīgi stingru attieksmi pret Krieviju. Arī turpmāk jāstiprina transatlantiskā saite, strādājot kopā ar ASV un Kanādu, uzsvēra Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka Baltijas vārdu pasaulē nesam caur mūsu kultūras bagātībām un atzinīgi vērtēja ieceri par Baltijas Kultūras fonda dibināšanu. Mūrniece aicināja Baltijas valstu parlamentus un valdības atbalstīt šo Baltijas asamblejas iniciatīvu un piešķirt fondam finansējumu.