Saeima konceptuāli atbalsta minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanu
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Saeima piektdien konceptuāli kā steidzamu atbalstīja 2023.gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025.gadam likuma projektu, kā arī 13 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu. Valsts budžeta likuma projekts galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē, vēsta Saeimas preses dienests.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 12,7 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 14,7 miljardu apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpmākajos gados prognozēta budžeta deficīta samazināšanās līdz 2,3 procentiem no IKP 2024.gadā un diviem procentiem no IKP 2025.gadā.
Salīdzinājumā ar 2022.gadu šogad ieņēmumi paredzēti par diviem miljardiem eiro lielāki. Savukārt izdevumi – par 2,2 miljardiem eiro lielāki, un tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus energoresursu cenu pieauguma apstākļos un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju, teikts budžeta projekta anotācijā.
No šī gada 1.jūlija paredzēts paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus. To noteic Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kā arī saistītie grozījumi vēl četros likumos. Likumprojekti saistīti ar šī gada valsts budžeta projektu. Lai izmaiņas varētu stāties spēkā, likumprojekti galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.
Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā paredzēts pāriet no iepriekš noteiktās minimālā sliekšņa skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra.
Plānotie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām prognozēti atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī apgādnieka zaudējuma gadījumā.
Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1.jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4 miljoni eiro, bet 2024. un 2025.gadā – 20 miljoni eiro katru gadu.
Sākot ar 2024.gadu, minimālo ienākumu sliekšņus paredzēts pārskatīt katra gada janvārī, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Ja šī mediāna nebūs mainījusies vai būs samazinājusies, minimālo ienākumu sliekšņi paliks iepriekš noteiktajā apmērā.
Pēc Saeimas preses dienesta informācijas, izmaiņas minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā rosinātas, lai noteiktu metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni personām ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, teikts grozījumu anotācijā.
Minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanu noteic arī saistītie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darba un arodslimībām”.