Menu

"Latvenergo": Eiropas valstīs elektroenerģijas cena šogad kāpusi 20–40% robežās

"Latvenergo": Eiropas valstīs elektroenerģijas cena šogad kāpusi 20–40% robežās Foto: pixabay.com

Eiropas valstīs elektroenerģijas cena šogad kāpusi 20–40% robežās, tostarp Latvijā un Lietuvā elektroenerģija sadārdzinājusies par apmēram 30%, aģentūrai LETA atzīmēja "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis. Tajā pašā laikā elektroenerģijas cenu līmenis "Nord Pool" reģionā, kas ietver Ziemeļvalstis un Baltiju, joprojām ir zemāks nekā pārējās Eiropas valstīs, pauda "Latvenergo" pārstāvis.

Lūsis norādīja, ka, analizējot kopējo elektroenerģijas cenu ainu Eiropā, tostarp Ziemeļvalstīs un Baltijā, novērots cenu kāpums par 40–50% gada laikā. Tostarp 2018. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu "Nord Pool" biržas cena pieaugusi par 47%. Tajā pašā laikā, piemēram, Vācijā elektroenerģijas cena minētajā periodā pieaugusi par 20%, Apvienotajā Karalistē – par 25%, bet Dānijā, kas ir iekļauta "Nord Pool" tirdzniecības apgabalā, cena augusi par 39%.

"Nord Pool" tirdzniecības zonās un Vācijā vidējais cenu līmenis deviņos mēnešos bija robežās no 35 līdz 45 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr Baltijas valstīs vairumtirdzniecības cena bija 45–55 eiro par MWh robežās, kur līdzīgi kā citur Eiropā cenu kāpums ir 30%.

Lūsis norādīja, ka elektroenerģijas tirgus ir cieši sasaistīts starp valstīm, kur ir saskaņoti pamatnoteikumi un pārredzama darbība. Līdz ar to Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā vai citās valstīs cenas kustības ietekmē tie paši vai līdzīgi faktori.

Pēc viņa teiktā, galvenie cenu ietekmējošie faktori ir saistīti ar pasaules izejvielu tirgiem, reģionāliem notikumiem un ražošanas avotu pieejamību, piemēram, vēja nepastāvīgumu, temperatūras vai hidroenerģijas uzkrājumu izmaiņām un ogļu un gāzes cenu svārstībām. Lietotāju uzvedību un attiecīgi pieprasījumu tieši ietekmē sezonālas izmaiņas, piemēram, Baltijā vasaras mēnešos parasti pieprasījums ir mazāks nekā rudenī, kad kļūst vēsāks. Ģenerācijas apmēru sadalījums (vēja stacijas, hidroelektrostacijas, atomelektrostacijas un citas) būtiski ietekmē cenu veidošanos biržā – pēc to ražošanas mainīgām izmaksām.

Lūsis klāstīja, ka vasarā, samazinoties nokrišņu daudzumam, attiecīgi ir zemāka hidroelektrostaciju izstrāde. Vēja staciju izstrāde ir svārstīga, bet vasaras mēnešos tā ir zemāka. Iepriekšminētais faktoru kopums – laikapstākļi, izejvielu cenas – definē, kādas elektrostacijas nodrošina bāzes jaudu. Eiropā galvenokārt elektroenerģijas cenu līmeni nosaka ogles kā kurināmais un attiecīgi tā izmantošanas saistības pret vidi. Termoelektrostacijas ir bāzes jaudas, kuru ražošanas mainīgās izmaksas kļūst par atsauces cenu gan konvencionālai ģenerācijai, gan arī atjaunojamajiem resursiem.

Lūsis piebilda, ka rudenī, pieaugot pieprasījumam, elektroenerģijas ražotāji vērtē izejvielu cenas un vienlaikus arī vēja un hidroenerģijas izstrādes prognozes. Kad ar atjaunojamajiem energoresursiem nepietiek, lai segtu visu elektroenerģijas pieprasījumu, ražošanu kāpina konvencionālās elektrostacijas, piedāvājumu pamatojot ar izejvielu cenām pasaules tirgos. Pēdējā gada laikā novērotais cenu pieaugums visos izejvielu tirgos ietekmēja elektroenerģijas ražošanas izmaksas un attiecīgi arī elektroenerģijas cenas.

Viņš norādīja, ka Latvijā nav staciju, kas elektroenerģijas ražošanā izmantotu ogles, tomēr Baltija ir daļa no vienota un cieši integrēta elektroenerģijas tirgus, tāpēc, mainoties ražošanas apmēriem un cenām, mainās importa un eksporta plūsmas starp "Nord Pool" biržas valstīm un atspoguļojas cenu izmaiņās arī Latvijā. Eiropas starpvalstu savienojumu jauda pēdējā gada laikā uzskatāmi demonstrēja potenciālu, kā lielā apgabalā sabalansēt enerģijas apriti un izlīdzināt cenu līmeni. Katrā valstī ir gan lokālais ražotājs, gan importa un eksporta iespējas, un šogad varēja novērot, ka valstis ar lielu atjaunojamo resursu īpatsvaru saņēma augstu cenu svārstību amplitūdu.

Elektroenerģijas vairumtirgu ietekmē arī laikapstākļi – ilgstošs anticiklons ar karstiem un sausiem laikapstākļiem Centrālajā un Ziemeļeiropā, arī Baltijā, kopumā samazināja hidroenerģijas uzkrājumus. Turklāt ilgstošs un nemainīgs karstums nozīmē arī to, ka gaisa masas pārvietojas relatīvi lēnāk un vidēji vēja ātrums samazinās, savukārt, darbinot dzesēšanas un kondicionēšanas iekārtas, pieauga elektroenerģijas patēriņš Eiropā, pauda Lūsis.

Pēc viņa teiktā, minētie efekti radīja papildu norises – samazinājās ūdens līmenis lielajās maģistrālajās upēs Eiropā, tādēļ, piemēram, bija apgrūtināta izejvielu piegāde iekšzemē, kā arī augsto temperatūru ietekmēta elektrostaciju (ogļu, atoma, gāzes) dzesēšanas efektivitāte. Lūsis norādīja, ka faktiski visas Eiropas valstis ietekmēja iepriekšminētie efekti, kas radīja elektroenerģijas piedāvājuma kritumu un ražošanas izmaksu kāpumu tirgū.

Viņš atzīmēja, ka turpmākos desmit divdesmit gadus elektroenerģijas ražošanā jārēķinās ar fosilo resursu izmantošanu, jo šis gads atgādināja, ka elektroenerģijas ražošanai ar atjaunojamajiem resursiem ir paralēli jābūt ātri pieejamām bāzes jaudām. Šā gada notikumi arī aktualizēja lēmumus Eiropas valstīs, kā nodrošināt konkurētspējīgu elektroenerģiju. "Situācija kļūst arvien svārstīgāka un neprognozējamāka, jo laikapstākļus nākamajam gadam noteikt ir grūti, ņemot vērā, ka arī pasaules klimata prognozes modeļi kļūdās," pauda Lūsis.

Viņš norādīja: šis gads parādīja, ka ilgtermiņā tirgus dalībnieki bija pārliecināti, ka hidroenerģija Ziemeļvalstīs ir tik lielā krājumā, ka tā ne vien balansēs ražošanu reģionā, bet arī spēs nodrošināt elektroenerģijas eksportu, taču šogad realitāte izrādījās citāda – ja 2017. gada trešajā ceturksnī bija novērots elektroenerģijas eksports trīs teravatstundu (TWh) apmērā, tad 2018. gada trešajā ceturksnī bija novērots imports 0,5 TWh apmērā.

Lūsis atzīmēja, ka enerģijas plūsmai izmainījās pamatvirziens, kad Vācija sāka sabalansēt Ziemeļvalstu pieprasījumu, ogļu stacijām strādājot bāzes režīmā. Salīdzinot 2018. gada trešo ceturksni ar tādu pašu periodu 2017. gadā, Vācijā ogļu termoelektrostaciju izstrāde pieauga par 9%, kas ir papildu 22 TWh.

Ziemeļvalstu hidrorezervuāru piepildījums 2018. gada trešajā ceturksnī bija par 17% mazāks nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā. Samazinājums ir par 208 TWh, kas atbilst Baltijas astoņu gadu patēriņam (26 TWh gadā). Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju izstrāde 2018. gada trešajā ceturksnī samazinājās par 18% (9 TWh), salīdzinot ar 2017. gada tādu pašu periodu, klāstīja Lūsis.

Viņš arī norādīja, ka rudens sezona parasti nozīmē vairāk nokrišņu, ko šobrīd arī uzrāda tuvākās laikapstākļu prognozes. Nokrišņi nozīmētu ūdens krājumu pieaugumu hidrorezervuāros, kas sekmētu elektroenerģijas izstrādes bilances uzlabošanos. Kamēr hidroloģiskā bilance neatgriežas ilggadēji vidējā līmenī, to kompensēs tādi resursi kā dabasgāze un ogles. Sākoties apkures sezonai, termoelektrostacijas kāpinās siltuma ražošanu koģenerācijas režīmā, un nemainīgā bāzes režīmā elektroenerģijas ražošanu turpinās atomelektrostacijas.

"Latvijā redzam, ka Rīgas termoelektrocentrāles (TEC) loma tirgū šajā vasarā ir bijusi ļoti nozīmīga, un šogad termoelektrostacijas prognozēti saražos par 50% vairāk nekā vidējais rādītājs, tas ir, 1,8 TWh pēdējos trijos gados. Pieņemot, ka nākamgad elektroenerģijas cena kāptu salīdzinājumā ar šobrīd prognozēto, tad ražošanas apmērs Rīgas TEC var arī kāpt vairāk nekā divas reizes, gadā saražojot pat četras TWh. Ja Latvijā nebūtu pieejamas Rīgas TEC, tad nākamie pieejamie resursi būtu, piemēram, gāzes stacija Lietuvā vai ogļu stacijas Polijā. Savukārt Daugavas pietece ir ļoti svārstīga, un to ir grūti prognozēt," pauda Lūsis.

Tāpat viņš minēja: no pieredzētā var secināt, ka elektroenerģijas cenas pieaug gan "Nord Pool" reģionā, gan citur Eiropā, un svarīgs faktors elektroenerģijas cenas kāpumam ir pieaugošās izejvielu cenas, kas sadārdzina elektroenerģijas un siltuma ražošanas izmaksas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.