"SEB" paaugstinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,3%

Tajā pašā laikā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam Latvijā saglabāta 2,5% līmenī, kamēr nākamajam gadam tā paaugstināta no 2,8% līdz 2,9%, bet 2020. gadam saglabāta 2,4% apmērā.

Vienlaikus Lietuvas ekonomikas pieauguma prognozes "SEB" nav mainījusi, joprojām sagaidot, ka Lietuvas IKP šogad augs par 3,4%, nākamajā gadā – par 3%, bet 2020. gadā – par 2,6%, savukārt Igaunijas IKP pieauguma prognoze šim gadam saglabāta 3,4% apmērā, kamēr nākamajam gadam tā samazināta no 3,5% līdz 3%, bet 2020. gadam saglabāta 2,8% apmērā.

Lietuvas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam samazināta no 2,8% līdz 2,7%, bet 2019. gadā un arī 2020. gadā gada vidējās inflācijas prognoze saglabāta 2,5% apmērā. Savukārt Igaunijā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam samazināta no 3,5% līdz 3,4%, bet nākamajā un 2020. gadā gada vidējās inflācijas prognoze saglabāta 2,5% apmērā.

Apskatā minēts, ka Baltijas valstis atrodas starp izaugsmes līderiem eirozonā, un šo pozīciju saglabās arī 2019. un 2020. gadā. Arī Ziemeļvalstu ekonomikas attīstās dinamiski, taču Rietumeiropas valstu rezultāti ir likuši vilties un pieaug arī globālās ekonomikas lejupslīdes riski. Tādēļ IKP pieauguma temps Ziemeļeiropā nākamajos gados saruks.

Pēc bankas ekspertu minētā, Baltijas valstu attīstību nodrošina eksports, tādēļ līdz ar starptautiskā pieprasījuma piezemēšanos tuvākajos gados izaugsmes tempi Baltijā palēnināsies.

"2018. gads pārspēs optimistiskākās prognozes, un izaugsmes temps būs tuvu 2017. gada līmenim. Šogad ekonomiku uz priekšu būtiski dzen būvniecības nozare, kas trijos ceturkšņos veido 27% no ekonomikas pieauguma. Tikmēr tirdzniecībā un rūpniecībā kāpums ir bijis piezemētāks. Jautājums ir – kas būs tālāk? Nosacījumi eksporta tirgos kļūs mazāk labvēlīgi, pieaugs sarežģījumi. Lēnāk, tomēr kāpumam ir jāturpinās. Turpinoties Eiropas Savienības fondu ieplūdei un balstot privātajam sektoram, būvniecības izaugsme saglabāsies arī nākamgad. Tāpat reālo algu pieaugums nozīmēs, ka saglabāsies labi apstākļi privātā patēriņa izaugsmei. Mazinoties ārējai nenoteiktībai, izaugsmes tempi var paātrināties. Šogad Latvijas IKP prognoze ir 4,3%, nākamgad 3,5%, un tas būs augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tāpat bankas eksperti atzīmē, ka pasaules ekonomikas lejupslīdes riski ir pieauguši, izaugsmei vājinoties Rietumeiropā un Āzijā, izsīkstot resursu noslodzes rezervēm un turpinoties procentu likmju pieaugumam ASV. Kopējais bezdarba rādītājs OECD 36 dalībvalstīs atrodas zemākajā pozīcijā pēdējo 40 gadu laikā, turklāt tas var samazināties par vēl 0,5 procentpunktiem.

"Aizvien vairāk valstis saskaras ar to, ka grūtības atrast darbiniekus kļūst par nopietnu kavēkli ekonomikas izaugsmei. Pasaules ekonomikas izaugsmi apgrūtina arī "Brexit" procesa negatīvā ietekme, Itālijas spītīgā budžeta politika, tirdzniecības kari un bažas par Ķīnas "smago piezemēšanos". Riski pieaug, tomēr tuvākajos gados globālu lejupslīdi neprognozējam," teica Gašpuitis.

"SEB" ir pazeminājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozi, sagaidot, ka 2018. gadā pasaules ekonomika pieaugs par 3,8%, bet 2019. un 2020. gadā – par 3,6%.