Baltijas valstu lauksaimnieki protesta akcijā Briselē pastāvēs par godīgiem tiešmaksājumiem

Biedrībā atgādināja, ka protesta akcija notiks laikā, kad Eiropadomē gaidāma Eiropas Savienības (ES) valstu un to valdību vadītāju, kā arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera un ES augstākās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni tikšanās, lai apspriestu ES budžeta jautājumu.

"Baltijas lauksaimniekiem vienmēr ir bijis aktuāls jautājums par godīgiem tiešajiem maksājumiem starp ES dalībvalstīm. Diemžēl jaunajā ES Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājumā 2021.–2027. gada periodam nav redzamas būtiskas izmaiņas un Baltijas lauksaimnieki turpinās saņemt tikai ap 75% no ES vidējā maksājuma. Ņemot vērā, ka visas ES dalībvalstis konkurē vienā tirgū un prasības lauksaimniecības produktu ražošanai ir identiskas, fakts, ka Baltijas lauksaimnieki jau trešo plānošanas periodu tiek apzināti nostādīti sliktākā situācijā, nav pieņemams. Šī iemesla dēļ kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem piedalīsimies protesta akcijā Briselē," uzsvēra biedrības priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzina, ka Latvijas lauksaimnieki ir nostādīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļos attiecībā uz tiešmaksājumiem, un Latvija neatbalsta EK piedāvāto ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma samazinājumu, pastāvot uz to, ka ES Kopējā lauksaimniecības politikā nākamajā periodā ir jānodrošina spēcīgs ES finansējums. "Ja mūs neņem vērā, ejot oficiālo, birokrātisko ceļu, tad mums jādodas un savs viedoklis jāpauž citā formātā klātienē Briselē. Stāvēt malā nedrīkstam, jo tā mēs brīvprātīgi dodam zaļo gaismu citām ES valstīm izlemt mūsu lauksaimniecības nākotni," uzsvēra Treibergs.

"Zemnieku saeimā" ziņo, ka EK solītā tiešmaksājumu izlīdzināšana notiek tikai "uz papīra", jo vecajām ES dalībvalstīm maksājumi samazināti vien par pāris procentiem, bet Baltijas valstīm nedaudz palielināti. "Šī plānošanas perioda beigās saņemsim 75% no ES vidējā maksājumu apmēra. Nākamā perioda beigās, ņemot vērā platību pieaugumu, saņemsim vien 77%. Tas ir niecīgs procentpunktu pieaugums septiņu gadu laikā. Pie šāda "izlīdzināšanas" tempa vienādus tiešmaksājumus redzēsim vien ap 2100. gadu, un ne mēs, ne mūsu bērni, ne, ļoti iespējams, arī mazbērni nevarēs saimniekot ar tādiem pašiem nosacījumiem kā "vecās Eiropas" zemnieki," norāda Latvijas lauksaimnieki.

Biedrībā aģentūru LETA informēja, ka protesta akcijā piedalīsies 160 dalībnieku no Lietuvas, 35 – no Latvijas un 10 – no Igaunijas. Protesta akcijā lauksaimnieki vērsīs uzmanību uz nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem ar plakātiem, kuros tostarp minēti saukļi "Kāpēc diskriminē Baltijas lauksaimniekus?", "Taisnīga Kopējā lauksaimniecības politika", "Nesadali Eiropas fermerus"/"Nesadali Eiropu", "Kopējā antiBaltijas valstu politika" un citiem.

Triju Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji pēc protesta akcijas tiksies ar EK viceprezidentu Valdi Dombrovski un ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru no Lietuvas Vīteni Andrjukaiti. Tāpat Baltijas lauksaimnieki sarunai par ES ilgtermiņa budžetu, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, uzrunājuši ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana biroju, no kura vēl pagaidām nav saņemt atbilde. Protesta akcija notiks 13. decembrī no plkst. 10.00 līdz 13.00 pie Šūmaņa apļa Briselē.

Jau ziņots, ka EK 1. jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.–2027. gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.–2020. gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. ZM iepriekš informēja, ka tādējādi EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.