Menu
 

Ekonomģeogrāfs Turlajs: Reālākais ir Latvijas teritoriālais iedalījums Rīgas aglomerācijā un 29 attīstības centros

Jānis Turlajs. Jānis Turlajs. Foto: LETA

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA "Karšu izdevniecība "Jāņa sēta"" galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane, šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā LTRK Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu. "Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota," konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte. Turlajs minēja kādu konkrētu piemēru, kur mazajā skolā skolēns gadā pašvaldībai izmaksā 3000 eiro, bet, ja to vestu uz attīstības centrā esošu izglītības iestādi, tas izmaksātu tikai 1500 eiro.

Kā informēja Grikmane, kopumā Bauskā notikušās konferences laikā tika konstatēts, ka ir ļoti daudz ar pašreizējo administratīvi teritoriālo modeli saistītu problēmu, sākot ar to, ka vairāk nekā 50 no 119 pašvaldībām neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu, un beidzot ar nepārdomātu un uz attīstību nevērstu līdzekļu tērēšanu reprezentatīviem objektiem.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vecākā eksperte Diāna Orlovska Bauskā notikušajā konferencē neslēpa, ka ieilgusī reforma, atteikšanās no otrā līmeņa pašvaldību veidošanas un pieļautie izņēmumi nav ļāvuši sasniegt iecerēto mērķi. "38 pašvaldībās dzīvo teju 80% no visas Latvijas iedzīvotājiem. Likumā noteikts, ka pašvaldība nevar būt mazāk par 4000 iedzīvotāju, taču vairāki desmiti pašvaldību šim kritērijam neatbilst. Salīdzinājumam – savulaik Latvijā mazākais rajons bija ar 13 000 iedzīvotājiem," atgādināja Orlovska.

Šogad LTRK ZRP rīko vairākas konferences par administratīvi teritoriālo reformu. Diskusijas par šo tēmu turpināsies reģionālajā konferencē Jēkabpilī 15. februārī, kā arī konferencē Jelgavā 5. aprīlī.

Kā norāda LTRK viceprezidents un ZRP vadītājs Imants Kanaška, kopš 2011. gada, kad notika Vislatvijas konference par administratīvi teritoriālo reformu, šī tēma nav tikusi plaši diskutēta. "Ir daudz nepārrunātu jautājumu, turklāt esošais 119 pašvaldību modelis neveicina uzņēmējdarbības attīstību, kas savukārt kā lavīna sekmē lauku izmiršanu un iedzīvotāju aizplūšanu. Nepieciešams atrast vispusīgi izdevīgu un ekonomiski pamatotu modeli pašvaldību sadalījumam tā, lai ir sabalansētas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, kā arī dzīves vide," diskusiju nepieciešamību aģentūrai LETA skaidroja Kanaška, kurš ir viens no pasākuma iniciatoriem.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis ir pārliecināts, ka sabiedrībai obligāti jāiesaistās administratīvi teritoriālās reformas plāna veidošanā, jo "reforma reformas dēļ nekādu labumu nedos". Viņaprāt, Latvijai ir divi tālākās attīstības modeļi – vai nu samierināties ar Eiropas provinces lomu vai arī uzplaukt, attīstot ekonomiku tā, lai citas valstis uz mums skatītos ar apbrīnu. "Pašreiz daži tūkstoši uzņēmumu Latvijā nodokļos samaksā 90% no kopējās iekasēto nodokļu apjoma. Būtu jāstrādā tā, lai rodas vēl vismaz tikpat uzņēmumu, kas atnestu labumu, tādējādi būtiski palielinātos finansējums valsts ekonomikas un sociālajai attīstībai," uzskata Rostovskis.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.