Logo
Drukāt šo lapu

Mazo veikaliņu problēmas – statuss, nodokļi un kases aparātu maiņa Apriņķis.lv

Mazo veikaliņu problēmas – statuss, nodokļi un kases aparātu maiņa Foto no "RAA" arhīva

Pērn "Rīgas Apriņķa Avīze" ik pa brīdim ielūkojās, kā klājas mazajiem privātajiem veikaliņiem Pierīgā. Nolēmām atkārtoti aplūkot, kā mazajiem komersantiem klājas šogad un kas sagādā vislielākās raizes. Diemžēl viens gadījums bija īpaši satraucošs, turklāt, kā atklājās sarunā, pie vainas absolūti nebija lielo tirdzniecības tīklu vēlme nelielo tirgotavu tuvumā atvērt kādu no savas ķēdes veikaliem. Jāpiebilst, ka pēc laikraksta sarunbiedres lūguma mūsu saruna bija anonīma.

Aktuāla ir statusa maiņa un sortiments

"Ziema kā jau ziema, bet diemžēl pielaidām vienu ļoti lielu kļūdu – nezinājām, ka mūsu statusa dēļ (šis veikals ir individuālā komersanta statusā, – red.) mums tagad jāmaksā ļoti lieli nodokļi. Acīmredzot lielā darba un skriešanas dēļ to nepamanījām," stāsta mana sarunbiedre un atzīst, ka pašlaik sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu šis statuss tiek mainīts, taču "nodokļi tik un tā ir ļoti nežēlīgi, jo šādā statusā nostrādājām veselu gadu".

Skumji viņa piebilst arī to, ka mazie uzņēmēji, vismaz pēc viņas pieredzes, nemaz netiek atbalstīti – pretēji tam, kā dažkārt tiek stāstīts: «Kas tad mūs atbalstīs? Kā jau mazā veikaliņā, mēs nevaram piedāvāt pārāk plašu preču sortimentu. Piemēram, es nevaru paņemt divdesmit pudeles alkohola, bet tikai trīs, līdz ar to cena sanāk lielāka. Turēt tukšu plauktu es arī nevaru. Tas pats attiecas arī uz pienu vai maizi – mēs nevaram paņemt lielos kvantumus, uz kuriem attiecas atlaides. Tāpēc ziemā tiešām nav viegli, jo netālu ir lielie veikali, un pie mums cilvēki iegriežas vien tad, ja kaut ko aizmirsuši nopirkt "Rimi". Šeit iepērkas arī tie, kuri nebrauc ar mašīnu. Viņi regulāri pērk pienu un maizīti, bet ar to jau tālu netiksi."

Kundze gan uzreiz piebilst, ka vasarā mazajiem veikalniekiem neapšaubāmi ir vieglāk – tad labs noiets esot ūdeņiem un limonādei –, taču sortimentu viņi cenšoties noturēt.

Krāj naudu jaunam kases aparātam

Taujāta par sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar kases aparātiem, mana sarunbiedre atzīst, ka tomēr nācies aizņemties naudu, lai nopirktu "īsto" kases aparātu – tādu, kādu pieprasa VID. "Parēķinājām, ka, lai pārprogrammētu esošo kases aparātu, nepieciešams vairāk nekā 200 eiro, tāpēc nolēmām pielikt 100 eiro un nopirkt "normālu", VID prasībām atbilstošu kases aparātu."

Stāstot par savām nedienām, viņa ar neizpratni jautā, kāpēc tad, kad tika pirkts pašreizējais kases aparāts, tika apgalvots, ka tas ir derīgs un labs, bet pēc kāda laika tomēr likts iegādāties citu. "Tad lai man atbild tie, kuru paraksti ir uz apzīmogotā papīra, ko mums atsūtīja, kad pirkām pašreizējo kases aparātu, – ar ko tas ir slikts, kādēļ pēc pusgada tas vairs nav derīgs un ir jāmaina!" viņa pikti saka, gan piebilstot: "Jā, ir grūti, bet ceru, ka mēs pastrādāsim un tomēr tiksim ar visām problēmām galā."

Mazie veikaliņi nav ēnu ekonomikas bedre

Jau piekto gadu Mārupē darbojas veikals "Unce Eko". Kā sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" pastāstīja tā īpašniece Madara Kārkliņa, vislielākās problēmas viņas uzņēmumam pērn sagādājuši Mārupes centrā notikušie lielie ceļu remontdarbi: "Diemžēl ne pašvaldība, ne darbu veicēji nerēķinājās ar mazo biznesu, liedzot piebraukšanu un piekļūšanu veikalam. Vairākas mazās tirdzniecības vietas šā iemesla dēļ pagājušajā vasarā diemžēl pārtrauca darbu, bet vieni uzņēmēji mēģina tiesāties ar Mārupes domi par negūto peļņu." Kā piebilst uzņēmēja, arī pēc ceļu remonta pabeigšanas problēmas turpinās, jo, viņasprāt, netiek domāts par tiem cilvēkiem, kuri uz veikalu atbrauc ar automašīnu. "Tomēr, par spīti visam, mēs turpinām strādāt. Galus gan knapi spējam savilkt kopā, un, ja tas nebūtu tāds entuziasma projekts… Tas nav nekāds ienesīgais bizness, lai gan varbūt kādam liekas citādi – selektīvi apskatoties uz mūsu piedāvājumu vai cenu. Bet mēs joprojām turpinām piedāvāt arī Latvijā līdz šim neredzētas lietas, un par dažām var teikt, ka tās uz Latviju esam atveduši pirmoreiz un mēģinām ar to visu iepazīstināt cilvēkus. Varbūt zināmā mērā tā ir misija."

Arī Madara atzīst, ka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu nesokas viegli: "Tiesa, pagaidām nekas briesmīgs nav bijis, tāpēc es gribētu trīsreiz piesist pie koka un pārspļaut pār kreiso plecu, lai tā būtu arī turpmāk."

Arī "Unce Eko" īpašniecei vislielākās galvassāpes sagādājot iespējamā kases aparāta maiņa, jo līdz galam tā arī neesot skaidrs, vai pašreizējā programma atbilst vai neatbilst prasībām: "Valsts ieņēmumu dienests un kases aparātu tirgotāji stīvējas savā starpā, un šā iemesla dēļ tā sistēma nav mums pretimnākoša. Ziņu par nepieciešamību uzlabot savu kases aparātu saņēmu pagājušā gada beigās, taču ir ļoti grūti saplānot to, ka es varētu darbdienā šo aparātu paņemt un aizvest tirgotājiem pārprogrammēt, jo – tiklīdz man veikalā nav kases aparāta, es nevaru tirgoties. Bet, jā, tajā aparātā atkal ir jāieprogrammē jaunas izmaiņas."

To stāstot, Madara Kārkliņa piebilst, ka teorētiski viņa saprot, kādēļ šīs darbības jāveic, proti, lai novērstu krāpšanos ar kases aparātiem. "Vienā no interneta portāliem lasīju komentāru, ka mazajos lauku veikaliņos ir vairāk skaidras naudas, tādēļ tur ir vieglāk uzturēt «melno» kasi un izmaksāt pārdevējam aplokšņu algu. Bet tas ir tik muļķīgs apgalvojums! Nu nepaliek mazajā veikaliņā pāri tik daudz skaidrās naudas, lai varētu veidot «melno» kasi un pārdevējai aploksnē izmaksāt tūkstoti klāt pie viņas minimālās algas! Pēc šī izteikuma varētu likties, ka mazie veikaliņi ir ēnu ekonomikas bedre. Bet tā nav, jo mazajiem uzņēmējiem nav iespēju to izdarīt!"

Vērtējot šo situācija, Madara neslēpj: "Rokas man nolaižas vismaz pāris reižu nedēļā, un savu darbošanos es varētu raksturot kā mazohismu." Taču pagaidām viņa plinti krūmos tomēr negrasoties mest.

Saistītie objekti

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024