EM risinās problēmu ar āra kafejnīcu atvēršanas ierobežojumiem drošības apsvērumu dēļ

Urpena skaidroja, ka ugunsdrošības noteikumos ir ietverts regulējums, kas nepieļauj priekšmetu izvietošanu 1,5 metru rādiusā ap ugunsdzēsības hidrantiem, kā arī noteikumos ietverta prasība, ka caurbrauktuvei un piebrauktuvei pie ēkām jābūt vismaz 3,5 metru platai.

"Ņemot vērā Vecrīgas un arī citu pilsētu vēsturisko centru īpašo situāciju, pastāv vietas, kur kafejnīcu vasaras terašu izvietošana nav iespējama, jo operatīvais transports nevar izbraukt un efektīvi pildīt savus pienākumus. Attiecīgie Ministru kabineta noteikumi patlaban nepieļauj atkāpes vai alternatīvus risinājumus," stāstīja EM pārstāve.

Jautājums tiešā veidā ir Iekšlietu ministrijas un VUGD kompetencē, kuras patlaban nav izstrādājušas un nevirza kādus jaunus nosacījumus šajā jomā. Tomēr EM šonedēļ aicināja uz tikšanos VUGD, Rīgas būvvaldi un restorānu asociācijas pārstāvjus, lai pārrunātu izveidojušos situāciju, problēmas un sāktu diskusiju par iespējamiem risinājumiem.

Pēc Urpenas stāstītā, tikšanās laikā restorānu asociācijas pārstāvji iepazīstināja ar pastāvošajām problēmām vasaras terašu izveidē, īpaši pilsētu centru teritorijās, kas vasaras sezonā, kad ir spraigākā tūrisma sezona, rada šķēršļus attīstīt uzņēmējdarbību. EM pauda uzskata, ka ir jāmeklē tādi kompromisa risinājumi, kas sabalansē uzņēmējdarbības attīstības jautājumus un sabiedrības drošības jautājumus.

"Tikšanās laikā jau izkristalizējās atsevišķi iespējamie risinājumi, taču to izvērtējums un diskusijas vēl turpināmas, lai rastu visām pusēm pieņemamus risinājumus. Vienlaikus EM pauž atbalstu idejai, ka ir iespējams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai rastu risinājumu gadījumos, kad kafejnīca tiek izvietota tā, ka tā netraucē VUGD efektīvai darbībai, tādējādi novēršot šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai," sacīja ministrijas pārstāve.

EM patlaban gan neatklāja, kādi risinājumi regulējuma maiņā tiek apspriesti, un cik ātri varētu veikt izmaiņas.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aģentūrai LETA sacīja, ka tikšanās laikā VUGD uzsvēra, ka restorānu vasaras terases traucē veikt glābšanas darbus, kā arī negrasās nest atbildību par radītajiem zaudējumiem restorāniem glābšanas laikā. Viņš uzsvēra, ka restorānu īpašnieki ir gatavi glābšanas laikā riskēt ar saviem materiālajiem līdzekļiem, ja tas ir nepieciešams.

"No mūsu puses nebūs nekādu sūdzību, tāpat restorānu īpašnieki ir gatavi parakstīties par materiālu bojāšanu, lai tiktu klāt hidrantiem," skaidroja Jenzis. Tāpat restorānu īpašniekiem nav nekādu iebildumu par vasaras terašu izvietošanas apmēriem Vecrīgā un pilsētas centrā. Jenzis piebilda, ka restorānu īpašnieki gatavi piekāpties VUGD, taču sagaida piekāpšanos arī no VUGD.

Vienlaikus viņš papildināja, ka restorānu īpašnieki ņems vērā VUGD iebildumu par grīdas izbūvi terasēm, lai nodrošinātu nepieciešamo piekļuvi hidrantiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2018.gada aprīlī vairāku restorānu īpašniekus un Latvijas Restorānu biedrības (LRB) pārstāvjus satrauca Rīgas pilsētas pašvaldības, Rīgas pilsētas būvvaldes un VUGD iecere pāris mēnešus pirms vasaras sezonas sākšanās piemērot jau 2016.gada 1.septembrī pieņemtos Ministru kabineta noteikumus "Ugunsdrošības noteikumi".

LRB norādīja, ka šādu noteikumu piemērošana esot "pēkšņa un bez brīdinājuma", un ka tādā veidā ir rupji pārkāpts gan labas pārvaldības, gan likumības princips valsts pārvaldes iestādēs, tādejādi uzņēmējiem radot nopietnus zaudējumus. Ja restorāns neatbilst ugunsdrošības noteikumu prasībām, tam netiek izsniegta atļauja atvērt vasaras terasi, bet saskaņā ar LRB aplēsēm, ja restorānam šāda iespēja tiek liegta, tad tipiska Rīgas restorāna zaudējumi palielinās par 145 000 eiro gadā.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs 2018.gada aprīlī informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteju, ka ugunsdrošības noteikumiem neatbilst 14 līdz 15 Rīgā plānotās vasaras āra kafejnīcas.