Lauksaimnieki: 2018. gada labākais un sliktākais notikums saistīts ar laika apstākļiem
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Pēc Latvijas lauksaimnieku domām, pērn labākais notikums lauksaimniecības nozarē ir valsts atbalsts par 2017. gada lietavu radītajiem zaudējumiem (47,8 %), savukārt sliktākais notikums 2018. gadā — ilgstošais sausums vasarā un tā radītās sekas (82,3%), liecina “Swedbank” pētījuma rezultāti, sadarbībā ar “Berg Research” aptaujājot lauksaimniecības nozares pārstāvjus.
Aptauja atklāj, ka, pēc lauksaimnieku domām, 2018. gadā labāko notikumu starpā ierindojas tādi notikumi, kā, piemēram, samazinātā PVN likme 5 % apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (23,1 %); Latvijas simtgades noskaņās rīkotais lielnotikums “Lauki ienāk pilsētā” (10,3 %); Lauku atbalsta dienesta izmaksātie 4,4 miljoni eiro laukaugu un dārzkopības produkcijas audzētājiem, kuri nesaņēma kompensācijas 2017. gada rudenī (7,5 %), kā arī simtgades Lielā talka (5,9 %).
Savukārt par 2018. gada sliktāko notikumu lauksaimnieki ir vienisprātis — pārliecinošs vairākums respondentu (82,3 %), nosauc ilgstošo sausumu 2018. gada vasarā. Latvijas platuma grādiem tik netipisks karstums nebija pieredzēts pēdējos 20 gadus. Aptaujātie lauksaimnieki kā sliktākos notikumus min arī Āfrikas cūku mēri (14,8 %) un meža ugunsgrēkus (2,9 %).
“2018. gadā piena nozarē pozitīvi vērtējams piena iepirkuma cenu kāpums gada otrajā pusē. Cūkgaļas nozarē ražotājiem ievērojamas grūtības radīja cenu lejupslīde no rudens līdz pat gada beigām. Finansiālie sarežģījumi pastiprināja jau tā problemātisko situāciju, kādā cūkgaļas nozare Latvijā ir nonākusi Āfrikas cūku mēra izplatības ietekmē. Augļu un dārzeņu produkcijas ražotāji un tirgotāji atzinīgi novērtējuši samazinātās PVN likmes ieviešanu, savukārt par PVN likmes samazināšanu citiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem tiks vērtētas iespējas,” pētījuma rezultātus komentēja Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece.
“Swedbank” lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš: “2018. gads lauksaimniecības nozarē bija jau otrais pārbaudījumu gads pēc kārtas — 2017. gadā lietus, bet pērn sausuma dēļ. Šie gadi spilgti iezīmējuši, cik būtiski ir laicīgi gatavoties un labajos gados censties veidot uzkrājumu drošības spilvenu. Prognozēt 2019. gada rezultātus protams vēl ir stipri pāragri, taču savas nianses pret citiem gadiem noteikti ir novērotas. Ja aptaujas un cipari nemelo, tad mēs esam iesējuši rekordlielas kvalitatīvu ziemāju platības. Tas mums dod labas cerības uz rekordlielu kopražu un labus eksporta apjomus. Piena lopkopības nozarē vērojams paplašināšanās un modernizācijas vilnis, kas visticamāk ir saistīts ar pēdējo 2,5 gadu noturīgi augsto piena iepirkuma cenu.”